Jozua (Nuna dēls) — Bībeles vadonis un Kanaāna iekarošana

Jozua — Bībeles vadonis, kas vadīja Israēlu Apsolītās zemes iekarošanā: viņa dzīve, kaujas, spiegu stāsts un mantojums Jozuas grāmatā.

Jozua, Nuna dēls, ir cilvēks Bībelē. Pēc tam, kad Amaleks uzbrūk izraēliešiem, Jozua tiek izmantots kā ģenerālis cīņā pret Amaleku. Kad Mozus uzkāpj Sinaja kalnā, lai saņemtu Toru no Dieva, Jozua paliek kalna pakājē, gaidot Mozu atgriežamies, un nesaprot, ka ļaudis pielūdz zelta teļu kā elku, kamēr Mozus viņam to nepasaka. Kad divi cilvēki vārdā Eldads un Medads kļūst par praviešiem, Jozua ir neapmierināts, jo uzskata, ka tikai Mozum jābūt pravietim, lai gan Mozus saka Jozuam, ka, ja tas būtu viņa ziņā, katrs izraēlietis būtu pravietis. Izrādās, ka savulaik Jozua bija nosaukts par Hoseju, bet pēc tam Mozus nosūta viņu kā vienu no divpadsmit spiegiem uz Kanaānu, pirms tam pārdēvējis viņu par Jozuu. Desmit spiegi mēģina pārliecināt izraēliešus, ka labāk būtu atgriezties verdzībā Ēģiptē, nevis ieiet Apsolītajā zemē, jo, ja viņi mēģinātu iekarot Kanaānu, tiktu nogalināti. Jozua un Kalebs teica, ka, ja viņi ieies Apsolītajā zemē, Dievs parūpēsies, lai viņi izdzīvotu pret ienaidniekiem, tāpat kā Viņš viņus bija izglābis no Ēģiptes. Kad Mozus nomirst, viņš pēc Dieva pavēles ieceļ Jozuu par izraēliešu vadoni. Jozua sēro par Mozu daudzus mēnešus pēc viņa nāves, bet tad Dievs pavēl Jozuam iekarot Kanaānu. Jozua ierodas Apsolītajā zemē kā ģenerālis, nogalina 39 ķēniņus un viņam izdodas ieņemt lielāko daļu valsts. Pēc tam viņš sadala zemi starp divpadsmit Israēla ciltīm un mirst. Viņa vārdā Bībelē ir nosaukta grāmata, kas saucas Jozuas grāmata.

Jozuas vārda nozīme un sākums

Jozua (hebr. יהושע, Yehoshua) nozīmē "Tas, ko glābj Jahve" vai "Jahve glābj". Biblē viņš sākumā dēvēts par Hoseju; Mozus pievieno Dieva vārda daļu un pārdēvē viņu par Jozuu. Viņš ir Mozus uzticamais palīgs un viens no nākamajām paaudzes vadoņiem, kas vedīs izraēliešus Apsolītajā zemē.

Spiegs uz Kanaānu un ticības pārbaudījumi

Kā viens no divpadsmit spiegiem, Jozua bija viens no diviem (otrs — Kalebs), kas sniedza pozitīvu liecību par iespēju iekarot zemes, ko Dievs solīja. Pretējie spiegi iedragāja tautas ticību, un rezultātā viss tauta tika sodīta ar 40 gadu tuksneša klaiņošanu. Šajā stāstā Jozua parāda drosmi un uzticību Dievam un Mozum.

No Mozus palīga līdz izraēliešu vadonim

Pēc Mozus nāves Jozua kļūst par tautas vadītāju pēc Dieva pavēles. Viņš tiek oficiāli svētīts un iegūst valdīšanas pilnvaras, kuru galvenais uzdevums ir vest tautu, iekarot un sadalīt Apsolīto zemi. Bībele uzsver Jozuas krietnumu, drosmi un paklausību Dievam.

Galvenie kari un notikumi Kanaānas iekarošanā

• Jordānas šķērsošana — Viens no dramatiskākajiem notikumiem: priesteri pārnēsā derības šķirstu, ūdeņi apstājas un ļauj tautai šķērsot.
• Jerihas iekarošana — Pēc Dieva pavēles izraēlieši apstaigā pilsētu septiņas dienas; pēdējā dienā pilsētas mūri sabrūk un Jerija tiek iekarota.
• Ai sakāve un Ahana grēks — Pirmā neveiksme pie Ai notiek, jo viens no izredzētajiem, Ahan (Achan), pārkāpj Dieva pavēli, kas noved pie sāpīgas mācības un vēlākas uzvaras.
• Gibeonas līgums un karš pret dienvidu ķēniņiem — Gibeonieši maldina Jozuu, paraksta līgumu par miera saglabāšanu. Lai aizsargātu Gibeonu, Jozua cīnās pret apkārtējiem karu aliansei; šajā stāstā ir slavenais brīnums, ka "saule apstājās" (Joz. 10).
• Vairāku Kanaānas ķēniņu sakāve — Bībelē aprakstītas virknes kampaņu, pēc kurām Jozua un viņa lielie kari samazināja ienaidnieku spēkus un ieņēma daļu no zemes.

Zemes sadale un pēdējie vārdi

Pēc lielākās daļas teritoriju iekarošanas Jozua sadala zemi starp divpadsmit Israēla ciltīm. Viņa beigās var lasīt ilgus atskaites un svinības pār vārdiskām saistībām ar Dievu — Jozua pēdējā runā tautai tiek lasīta pie Šehema, kur viņš aicina izraēliešus uzticēties Dievam un lauzt līgumus ar pagānu elkiem. Pēc Bībeles Jozua tiek aprakstīts kā nogalinājis un sakāvis daudzus ķēniņus, bet grāmata precīzi uzskaita konkrētas cīņas un to uzvaras. Jozua mirst un tiek apglabāts Timnat‑serā reģionā Efraima teritorijā (skat. Joz. 24:29–30).

Teoloģiskais un vēsturiskais konteksts

Jozuas dzīve un darbība ir centrāla Jozuas grāmatā, kas ir daļa no tā sauktās Deuteronomiskās vēstures (No Deuteronomija līdz Karaliem). Tradicionāli viņu uzskata par Dieva vārdus paklausīgu līderi un tautas iekarotāju. Mūsdienu biblistikā pastāv diskusija par šo stāstu vēsturiskumu — arheoloģiskie dati nereti nesniedz viennozīmīgas liecības par ātru un vispārēju ieņemšanu, un daļa pētnieku uzskata, ka reālais process bija pakāpenisks, saimniecisks vai kultūrisks izmaiņu periods, nevis tikai viena militāra kampaņa.

Mantojums un nozīme

Jozua tiek godināts gan jūdaismā, gan kristietībā kā drosmīgs un paklausīgs līderis. Viņa vārds (Yehoshua) ir tas pats, no kura cēlies vārds Jesaja/Jezu(с) (grieķ. Iēsous) — Jēzus daudzās valodās. Jozuas stāsts tiek lietots kā piemērs ticības, dievbijības un līdera atbildības. Jozuas grāmata ir svarīgs teksts, kas kalpo par vēsturisku un teoloģisku pamatojumu izpratnei par Israēla nostiprināšanos Kanaānā.

Kur meklēt vairāk

Lai labāk izprastu Jozuas lomu, var lasīt Jozuas grāmatu Bībelē, kā arī komentārus un zinātniskos pētījumus par Deuteronomisko vēsturi un arheoloģiju. Daudzos avotos aplūkotas gan literārās figūras, gan vēsturiskie paraksti un arheoloģiskās liecības, kas palīdz veidot pilnīgāku priekšstatu par šo nozīmīgo personību Bībeles stāstā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Džošua?

J: Ko Jozua dara pēc tam, kad Amaleks uzbrūk izraēliešiem?

Jautājums: Kas notiek, kad Mozus uzkāpj Sinaja kalnā?

J: Ko Jozua domā par to, ka Eldads un Medads kļūs par praviešiem?

Jautājums: Kā Jozua ieguva savu vārdu?

J: Par ko desmit spiegi centās pārliecināt izraēliešus?

J: Ko Dievs pavēlēja, kad Mozus nomira?

Meklēt pēc burta