Boriss Berezovskis — Krievijas oligārhs, uzņēmējs un Putina kritiķis
Boriss Abramovičs Berezovskis (1946. gada 23. janvāris – 2013. gada 23. marts) bija Krievijas un Lielbritānijas uzņēmējs, miljardieris un bijušais matemātiķis. Viņa plašākā publiskā slava saistās ar 1990. gadu politisko un ekonomisko ietekmi Krievijā, kad valsts vadībā bija Boriss Jeļcins.
Agrīnā karjera un uzkrātā vara 1990. gados
Berezovskis ieguva izglītību matemātikā un vēlāk pārorientējās uz biznesu un politiku. 1990. gadu sākumā viņš ieguva nozīmīgas pozīcijas valsts pārvaldē un biznesā — viņu raksturoja kā vienu no tā dēvētajiem oligarhiem, kas plānoja un īstenoja lielus privatizācijas darījumus. Berezovskis bija īpaši ietekmīgs mediju un politikas laukā: viņam piedēvēja ievērojamu kontroli pār to, ko drīkstēja publicēt laikraksti un ko drīkstēja teikt televīzijas stacijas, jo viņš bija tuvs Jeļcina aprindām un — pēc dažu ziņojumu — saistīts arī ar prezidenta ģimenes locekļiem (piem., Jeļcina meitu Tatjanu).
Bizness — autoimports, nafta un citi uzņēmumi
1990. gados Berezovskis uzkrāja lielu bagātību, izmantojot iespējas jaunajā tirgus ekonomikas vidē. Viņa komercdarbība ietvēra automašīnu importu — tostarp Mercedes un darījumus ar Avtovaz ražojumiem —, kā arī interese par enerģētikas sektoru. Viņam bija saistība ar naftas uzņēmumu Sibneft, kas bija viens no lielākajiem naftas aktīviem Krievijā.
Attiecības ar Putin un trimda
Pēc tam, kad pie varas Krievijā nostiprinājās Putins, Berezovskis nonāca konfliktā ar Kremlim lojāliem spēkiem un 2000. gadu sākumā pameta valsti. Viņš dzīvoja trimdā Londonā, kur viņam tika piešķirts politiskais patvērums. No Lielbritānijas Berezovskis aktīvi atbalstīja Krievijas izbraukušo opozīciju un apgalvoja, ka cenšas graut Putina ietekmi Krievijā.
Tiesas procesi, apsūdzības un konflikti
Krievijas varas iestādes apsūdzēja Berezovski dažādos noziegumos, tostarp par iesaisti sazvērestībās un iespējamiem mēģinājumiem nogalināt dažus kritiķus. Bija apgalvojumi par saiknēm ar lietām, kas skāra tādus cilvēkus kā Aleksandru Ļitviņenko un žurnālisti Annu Poļitkovsku. Vienlaikus ārvalstu tiesu un izmeklēšanas procesi skāra viņa finanšu darījumus: bija izmeklēšanas un apsūdzības arī Šveicē un vairākās citās jurisdikcijās, kā arī civiltiesiskas lietas Apvienotajā Karalistē saistībā ar darījumiem ar citiem krievu uzņēmējiem.
Apdraudējumi un ķermeņa veselības draudi
1994. gadā pret Berezovski tika mēģināts izdarīt atentātu — viņš izdzīvoja, taču šis incidenta upuris pastiprināja viņa sajūtu par pastāvīgu apdraudējumu. Pēc tam viņš apgalvoja, ka viņu vairākkārt mēģinājuši uzbrukt vai nogalināt, un par šiem incidentiem viņš vainoja dažādus Krievijas drošības dienestus vai citu puses, kas darbojas Kremlim pietuvinātā interesēs.
Dzīve Lielbritānijā un politiskā darbība
Londonā Berezovskis kļuva par vienu no redzamākajiem Krievijas opozīcijas patroniem, finansējot medijus, politiskus projektus un dažādus eksilā esošos aktīvistus un žurnālistus. Viņš piedalījās intervijās, sniedza liecības un deva publiskus paziņojumus par Krievijas iekšpolitiku un varas struktūrām. Tajā pašā laikā viņa reputācija starptautiskajā apritē bija pretrunīga — daudzi viņa biznesa darījumi un personīgā uzvedība tika plaši apspriesti un tiesiski pārbaudīti.
Nāve un izmeklēšana
Berezovskis nomira 2013. gada 23. martā savā mājā Sunninghilā, Berkšīrā, Anglijā, 67 gadu vecumā. Viņš tolaik dzīvoja Londonā. Vietējā policija 25. martā paziņoja, ka viņa nāves cēlonis izskatās pēc pakāršanas un nebija redzamu cīņas pazīmju. Tika veikta izmeklēšana un koroneru pārbaude; Berezovska nāve izsauca plašu sabiedrības un mediju uzmanību gan Lielbritānijā, gan Krievijā.
Mantojums un vērtējumi
Berezovskis palicis kā pretrunīga figūra — uz vienas puses viņu atceras kā spēcīgu 1990. gadu politiķi un biznesmeni, kurš izmantoja jaunās tirgus iespējas, uz otras puses — kā personu, kas nonāca konfliktā ar valsts varu un kuru apsūdzēja dažādos pārkāpumos. Viņa darbība būtiski ietekmēja Krievijas privātā sektora veidošanos un politisko dzīvi pārejas posmā, bet tiesiskie un politiskie konflikti, kas viņu pavadīja, liek par viņu runāt arī kā par simbolu oligarhu laikmeta sarežģītībai un trimdas opozīcijai.
Viņa nāves izmeklēšana
2013. gada 23. martā Berezovskis tika atrasts miris savās mājās. Viņa līķi atrada miesassargs aizslēgtā vannas istabā, ar sasiešanu ap kaklu. Par viņa nāvi sociālajā tīklā Facebook paziņoja viņa znots. Advokāts Aleksandrs Dobrovinskis, kurš pārstāvēja Berezovski, rakstīja, ka viņš, iespējams, ir izdarījis pašnāvību. Viņš piebilda, ka Berezovskis bija nonācis parādos pēc tam, kad bija zaudējis ieilgušo tiesas prāvu pret Romānu Abramoviču, un dažus pēdējos dzīves mēnešus bija pavadījis, pārdodot savu īpašumu, lai segtu tiesas izdevumus. Berezovskis esot arī apgalvojis, ka pēdējā laikā esot bijis nomākts un norobežojies no draugiem. Viņš esot cietis no depresijas un lietojis antidepresantus. Dienu pirms nāves viņš kādam reportierim Londonā sacīja, ka viņam vairs nav, pēc kā dzīvot.
Kad kļuva zināms par Berezovska nāvi, britu ziņu medijos parādījās spekulācijas, ka Maskava varētu būt kaut kādā veidā iesaistīta. Temzas ielejas policija viņa nāvi klasificēja kā "neizskaidrojamu" un sāka oficiālu izmeklēšanu par tās apstākļiem. Uz Berezovska mājām "piesardzības nolūkos" tika nosūtīti speciālisti ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu jautājumos. Šie speciālisti vēlāk "neatrada neko, kas varētu radīt bažas".
Pēcnāves ekspertīzē, ko veica Iekšlietu ministrijas patologs, tika konstatēts, ka nāves cēlonis atbilst pakāršanai un nekas neliecina par vardarbīgu cīņu. Tomēr pēc nāves izmeklēšanas 2014. gada martā koroners Pīters Bedfords nolasīja atklātu spriedumu, komentējot: "Es nesaku, ka Berezovska kungs atņēma sev dzīvību, es nesaku, ka Berezovska kungs tika nelikumīgi nogalināts. Es saku, ka pierādīšanas pienākums ir tik augsts, ka man nav iespējams to pateikt".
Neraugoties uz Berezovska nāvi 2013. gada martā, viņa Interpola sarkanais brīdinājums joprojām ir aktīvs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Boriss Abramovičs Berezovskis?
A: Boriss Abramovičs Berezovskis bija Krievijas un Lielbritānijas uzņēmējs, miljardieris un bijušais matemātiķis. Viņš ieņēma ietekmīgus amatus 90. gados, kad Krievijas prezidents bija Boriss Jeļcins.
J: Kāda vara viņam bija?
A: Berezovskim bija liela vara pār to, ko drīkstēja drukāt laikraksti un ko drīkstēja teikt televīzijas stacijas. Tiem nebija atļauts teikt neko sliktu par Jeļcinu.
J: Kā viņš nopelnīja savu bagātību?
A.: Berezovskis nopelnīja bagātību, importējot Krievijā Mercedes automašīnas 90. gados un Avtovaz automašīnas, kā arī uzkrājot bagātību no naftas uzņēmuma Sibneft īpašumtiesībām.
J: Kāpēc viņš aizbēga uz Londonu?
A.: Kad pie varas nāca Putins, Berezovskis aizbēga uz Londonu, kur viņam tika piešķirts politiskais patvērums, jo viņš teica, ka cenšas izbeigt Putina varu.
J: Vai bija kādi pierādījumi, ka kāds mēģināja viņu nogalināt?
A.: 1994. gadā kāds mēģināja nogalināt Berezovski, un, iespējams, to mēģināja izdarīt arī vairāki citi cilvēki. Viņš teica, ka šie cilvēki bija Krievijas aģenti.
J: Kad viņš nomira?
A.: Berezovskis nomira 2013. gada 23. martā Sunninghilā, Berkšīrā, Anglijā, 67 gadu vecumā, dzīvojot Londonā, Anglijā. Policija 25. martā paziņoja, ka viņa nāves cēlonis ir pakāršanās, bez cīņas pazīmēm.
