Marks Licīnijs Krasss — romiešu ģenerālis, Spartaka apspiedējs un triumvīrs
Marks Licīnijs Krasss — romiešu ģenerālis, Spartaka sacelšanās apspiedējs un Pirmā triumvirāta loceklis; varas, bagātības un traģiskas nāves stāsts Romā.
Marks Licīnijs Krasss (ap 115. g. p. m. ē. – 53. g. p. m. ē.) bija romiešu ģenerālis un politiķis. Viņš izcēlās gan kā bagātākais un ietekmīgākais privātpersona Romas republikā, gan kā armijas vadonis, kura darbība būtiski ietekmēja republikā notiekošos varas pārdalījumus.
Agrīnā karjera un loma Sullas laikā
Krasss piedalījās Sullas laikmeta notikumos un bija viens no tiem, kas guva labumu no Sullas proskripcijām un politiskās pārkārtošanās. Viņš komandēja Sullas armijas kreiso spārnu Kolīnas vārtu kaujā (82. g. p. m. ē.), kas bija viena no izšķirošajām cīņām Sullas apvērsuma gaitā. Pateicoties savai bagātībai, Krasss varēja finansēt karagājienus un politiskās kampaņas, tādējādi nostiprinot savu ietekmi Romas sabiedrībā.
Trešā vergu kara apspiešana
Tieši viņš galu galā apspieda Spartaka vadīto vergu sacelšanos. Trešais vergu karš (73–71. g. p. m. ē.) sākās ar trim romiešu armijas sakāvēm pret Spartaku un viņa sekotājiem, un ilgstoši šķita, ka sacelšanās varētu apdraudēt Romas stabilitāti. Sacelšanos galu galā iznīcināja viena komandiera — Marka Līcīnija Krassija (Marcus Licinius Crassus) — koncentrētie militārie pūliņi. Pēc Spartaka armijas sakāves Krasss izrādīja bargu sodu: tūkstošiem sagūstīto vergu piesēja pie krustiem gar Apijas ceļu, lai demonstrētu varu un brīdinātu citus par dumpja sekām. Mēdz minēt, ka tika krustā sists aptuveni 6000 vergu.
Bagātība, varas instruments un triumvīrs
Krasss bija viens no tā laika bagātākajiem vīriem. Viņa bagātība radās no plaša nekustamā īpašuma, kūrēšanas ar parādu un kredītu izsniegšanu, kalnrūpniecības un vergdarba tirdzniecības. Viņam piederošas bija arī privātas ugunsdzēsības vienības, kas bieži vien nopirka degošās ēkas un tādējādi kļuva par vēl vienu peļņas avotu. Finansiālā ietekme Krassam deva lielu politisku spēku — viņš varēja iegādāties lojalitāti, lobēt sabiedriskos amatus un segt militāros izdevumus.
Pēdējais viņa karjeras posms bija triumvīra, viena no Pirmā triumvirāta locekļiem, kopā ar Gneju Pompeju Magnu un Gaju Jūliju Cēzaru. Triumvirāts (neformāla, bet politiski ļoti ietekmīga savienība) radās ap 60. g. p. m. ē., un tas ļāva visiem trim vīriem konsolidēt varu, izvairīties no tiesvedībām un sadalīt repostus Romas pārvaldē.
Karaspēks, neveiksme Parthijā un nāve
Krasss ilgojās pēc militāras slavas, kas viņam bija svarīga, jo bagātība vien nebija pietiekama, lai nodrošinātu pilnīgu slavu senajā Romā. 53. g. p. m. ē. viņš devās uz Austrumiem ar mērķi iegūt uzvaru pār Partu impēriju. Taču Karrē (Carrhae) kaujā viņu gaidīja liela sakāve pret partu kavalēriju un loku izlūkiem — romiešu armija tika iznīcināta, un Krasss kopā ar savu dēlu Publiju galu galā gāja bojā. Šī katastrofa būtiski novājināja triumvirāta saites un sekmēja tālāko Romas iekšpolitisko krīzi.
Mantojums un ietekme
Krassa nāve deva impulsu saspīlējumam starp Jūliju Cēzaru un Pompeju, kas beidzot noveda pie plašākiem pilsoņu kariem. Viņa dzīve un rīcība ir bieži minēti kā piemēri tam, kā liela privātā bagātība un personiskie ambīcijas var ietekmēt valsts likteni. Krasss tiek atstāts atmiņā gan kā pragmatisks finanšu manipulators un patrons, gan kā pēdējā brīža mērojums ambīcijām, kas beidzas ar smagu militāru neveiksmi.
Brutāla disciplīna
Kad Krāss veidoja savu armiju, papildus sešiem jauniem leģioniem viņam tika piešķirti arī citi leģioni, kurus Spartaks bija sakāvis. Viņš tos iznīcināja. Tā bija brutāla metode, kad tika nogalināts viens vīrs no desmit, lai mudinātu pārējos cīnīties vēl sīvāk. Katrā desmit vīru grupā izlozēja, kurš no viņiem mirs. Šādu sodu neizmantoja kopš Romas pirmsākumiem.
Tikpat nežēlīgi Krāss sodīja Spartaka izdzīvojušos vīrus. Viņi tika sisti krustā.
Kauja pie Karrē
Krasss sāka pārvaldīt Romas Sīrijas provinci ar caurspīdīgu nodomu uzsākt karu ar Partiju. Patiesībā viņš uzsāka karu pret Partiju, izmantojot savu naudu un bez oficiālas senāta piekrišanas.
Pēc tam, kad Krasss tika informēts par partiešu armijas klātbūtni, viņu pārņēma panika. Viņa ģenerālis Kasijs ieteica izvietot armiju tradicionālajā romiešu kārtībā, kur kājnieki veidoja centru, bet kavalērija - spārnus. Sākumā Krāss piekrita, bet drīz vien pārdomāja un pārformēja savus vīrus dobjainā kvadrātā, kura katru malu veidoja divpadsmit kohortas. Šāds formējums pasargātu viņa spēkus no aplenkšanas, taču tas kaitēja mobilitātei.
Diena romiešiem izvērtās neveiksmīga, jo partijas jātnieki vairākkārt aplenca viņus. Nākamajā dienā viņi saņēma ziņu, kurā bija piedāvāts risināt sarunas ar Krāsu. Tika ierosināts noslēgt pamieru, kas ļautu romiešu armijai droši atgriezties Sīrijā apmaiņā pret to, ka Roma atteiksies no visas teritorijas uz austrumiem no Eifratas. Krasss nevēlējās tikties ar partiešiem, bet viņa karaspēks draudēja sacelties, ja viņš to nedarīs. Tikšanās laikā kāds partijietis aizrāva Krassam par važām, izraisot vardarbību. Krasss un viņa ģenerāļi tika nogalināti. Pēc viņa nāves partijas iedzīvotāji, iespējams, izlēja viņam kaklā izkausētu zeltu, tādējādi simboliski izsmejot Krassusa slaveno alkatību. Atlikušie romieši Karrē mēģināja bēgt, bet lielākā daļa tika sagūstīti vai nogalināti. Romiešu zaudējumi bija aptuveni 20 000 nogalināto un 10 000 gūstā, tādējādi kauja kļuva par vienu no dārgākajām sakāvēm romiešu vēsturē. Partiešu zaudējumi bija minimāli.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Marks Licīnijs Krasss?
A: Marks Licīnijs Krasss bija romiešu ģenerālis un politiķis.
J: Kāda loma Markam Licīnijam Krassam bija Kolīnas vārtu kaujā?
A: Marks Licīnijs Krasss Kolīnas vārtu kaujā komandēja Sullas armijas kreiso spārnu.
J: Kas bija Trešais vergu karš?
A: Trešais vergu karš bija Spartaka vadīta vergu sacelšanās, kas sākās ar trim romiešu armijas sakāvēm pret Spartaku un viņa sekotājiem.
J: Kas galu galā apspieda Spartaka vadīto vergu sacelšanos Trešajā vergu karā?
A: Marks Licīnijs Krasss galu galā apspieda Spartaka vadīto vergu sacelšanos.
J: Kas bija Pirmais triumvirāts?
A: Pirmais triumvirāts bija politiska alianse starp Marku Līcīniju Krassiju, Gneju Pompeju Magnu un Gaju Jūliju Cēzaru.
K: Kas bija iemesls pilsoņu kariem starp Jūliju Cēzaru un Pompeju pēc Marka Licīnija Krassija nāves?
A: Marka Līcīnija Krassija nāve pēc sakāves Karrē kaujā izraisīja pilsoņu karus starp Jūliju Cēzaru un Pompeju.
J: Vai Marks Licīnijs Krasss bija viens no sava laikmeta bagātākajiem cilvēkiem?
A: Jā, Marks Licīnijs Krasss bija viens no sava laikmeta bagātākajiem cilvēkiem.
Meklēt