Marks Licīnijs Krasss
Marks Licīnijs Krasss (ap 115. g. p. m. ē. - 53. g. p. m. ē.) bija romiešu ģenerālis un politiķis.
Viņš komandēja Sullas armijas kreiso spārnu Kolīnas vārtu kaujā. Tieši viņš galu galā apspieda Spartaka vadīto vergu sacelšanos. Trešais vergu karš sākās ar trim romiešu armijas sakāvēm pret Spartaku un viņa sekotājiem. Sacelšanos galu galā iznīcināja viena komandiera - Marka Līcīnija Krassija (Marcus Licinius Crassus) - koncentrētie militārie pūliņi.
Pēdējais viņa karjeras posms bija triumvīra, viena no Pirmā triumvirāta locekļiem, kopā ar Gneju Pompeju Magnu un Gaju Jūliju Cēzaru. Viņš bija viens no tā laika bagātākajiem vīriem, bet pēc sakāves Karrē kaujā tika nogalināts. Viņa nāve izraisīja pilsoņu karus starp Jūliju Cēzaru un Pompeju, pārējiem diviem triumviriem.
Brutāla disciplīna
Kad Krāss veidoja savu armiju, papildus sešiem jauniem leģioniem viņam tika piešķirti arī citi leģioni, kurus Spartaks bija sakāvis. Viņš tos iznīcināja. Tā bija brutāla metode, kad tika nogalināts viens vīrs no desmit, lai mudinātu pārējos cīnīties vēl sīvāk. Katrā desmit vīru grupā izlozēja, kurš no viņiem mirs. Šādu sodu neizmantoja kopš Romas pirmsākumiem.
Tikpat nežēlīgi Krāss sodīja Spartaka izdzīvojušos vīrus. Viņi tika sisti krustā.
Kauja pie Karrē
Krasss sāka pārvaldīt Romas Sīrijas provinci ar caurspīdīgu nodomu uzsākt karu ar Partiju. Patiesībā viņš uzsāka karu pret Partiju, izmantojot savu naudu un bez oficiālas senāta piekrišanas.
Pēc tam, kad Krasss tika informēts par partiešu armijas klātbūtni, viņu pārņēma panika. Viņa ģenerālis Kasijs ieteica izvietot armiju tradicionālajā romiešu kārtībā, kur kājnieki veidoja centru, bet kavalērija - spārnus. Sākumā Krāss piekrita, bet drīz vien pārdomāja un pārformēja savus vīrus dobjainā kvadrātā, kura katru malu veidoja divpadsmit kohortas. Šāds formējums pasargātu viņa spēkus no aplenkšanas, taču tas kaitēja mobilitātei.
Diena romiešiem izvērtās neveiksmīga, jo partijas jātnieki vairākkārt aplenca viņus. Nākamajā dienā viņi saņēma ziņu, kurā bija piedāvāts risināt sarunas ar Krāsu. Tika ierosināts noslēgt pamieru, kas ļautu romiešu armijai droši atgriezties Sīrijā apmaiņā pret to, ka Roma atteiksies no visas teritorijas uz austrumiem no Eifratas. Krasss nevēlējās tikties ar partiešiem, bet viņa karaspēks draudēja sacelties, ja viņš to nedarīs. Tikšanās laikā kāds partijietis aizrāva Krassam par važām, izraisot vardarbību. Krasss un viņa ģenerāļi tika nogalināti. Pēc viņa nāves partijas iedzīvotāji, iespējams, izlēja viņam kaklā izkausētu zeltu, tādējādi simboliski izsmejot Krassusa slaveno alkatību. Atlikušie romieši Karrē mēģināja bēgt, bet lielākā daļa tika sagūstīti vai nogalināti. Romiešu zaudējumi bija aptuveni 20 000 nogalināto un 10 000 gūstā, tādējādi kauja kļuva par vienu no dārgākajām sakāvēm romiešu vēsturē. Partiešu zaudējumi bija minimāli.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Marks Licīnijs Krasss?
A: Marks Licīnijs Krasss bija romiešu ģenerālis un politiķis.
J: Kāda loma Markam Licīnijam Krassam bija Kolīnas vārtu kaujā?
A: Marks Licīnijs Krasss Kolīnas vārtu kaujā komandēja Sullas armijas kreiso spārnu.
J: Kas bija Trešais vergu karš?
A: Trešais vergu karš bija Spartaka vadīta vergu sacelšanās, kas sākās ar trim romiešu armijas sakāvēm pret Spartaku un viņa sekotājiem.
J: Kas galu galā apspieda Spartaka vadīto vergu sacelšanos Trešajā vergu karā?
A: Marks Licīnijs Krasss galu galā apspieda Spartaka vadīto vergu sacelšanos.
J: Kas bija Pirmais triumvirāts?
A: Pirmais triumvirāts bija politiska alianse starp Marku Līcīniju Krassiju, Gneju Pompeju Magnu un Gaju Jūliju Cēzaru.
K: Kas bija iemesls pilsoņu kariem starp Jūliju Cēzaru un Pompeju pēc Marka Licīnija Krassija nāves?
A: Marka Līcīnija Krassija nāve pēc sakāves Karrē kaujā izraisīja pilsoņu karus starp Jūliju Cēzaru un Pompeju.
J: Vai Marks Licīnijs Krasss bija viens no sava laikmeta bagātākajiem cilvēkiem?
A: Jā, Marks Licīnijs Krasss bija viens no sava laikmeta bagātākajiem cilvēkiem.
