Dr. Goodluck Ebele Azikiwe Jonathan (dzimis 1957. gada 20. novembrī) ir Nigērijas politiķis, kurš ieņēma valsts prezidenta amatu no 2010. gada 5. maija līdz 2015. gada 29. maijam. Viņš ir Tautas demokrātiskās partijas (PDP) biedrs. No 2005. gada 9. decembra līdz 2007. gada 28. maijam Džonatans bija Bajelsa (Bayelsa) štata gubernators; 2007. gada 29. maijā viņš stājās Nigērijas viceprezidenta amatā. 2010. gada 13. janvārī federālā tiesa viņam piešķīra pilnvaras veikt valsts lietas, kamēr prezidents Umaru Yar'Adua atradās slimnīcā Saūda Arābijā. Yar'Adua nomira 2010. gada 5. maijā, un Džonatans oficiāli kļuva par prezidentu; nākamajā dienā viņš nodeva amata zvērestu.
Agrākā dzīve un izglītība
Goodluck Jonathan ir dzimis Otuoke ciematā Ogbia rajonā (mūsdienu Bajelsa štatā). Viņš pieder Ijaw tautībai un audzis Nigērijas naftas bagātajā Nigērijas Deltā. Jonathan ieguva augstāko izglītību un strādāja dažādos izglītības un valsts pārvaldes amatos pirms iesaistes aktīvā politikā, kas palīdzēja viņam izveidot kontaktus un pieredzi vietējā līmeņa vadībā.
Politiskais karjeras pārskats
- 1999–2005: strādāja Bajelsa štata izpildvarā un no 1999. gada bija iekļauts štata vadībā kā vietējā līmeņa amatpersona (deputāta amats un citi posteņi), kas noveda pie vēlākas izvirzīšanas par vietējā līmeņa līderi.
- 2005. gada 9. decembris: kļuva par Bajelsa štata gubernatoru pēc tā laika gubernatora atcelšanas.
- 2007. gada 29. maijs: stājās prezidenta Umaru Yar'Adua administrācijā kā Nigērijas viceprezidents.
- 2010. gada janvāris–maijs: darbojās kā rīcības prezidents, saņemot tiesisku pilnvarojumu pārņemt valsts lietas, kamēr prezidents atradās ārstniecībā Saūda Arābijā.
- 2010. gada 5.–6. maijs: pēc Yar'Adua nāves Džonatans pieņēma pilnu prezidenta lomu un tika zvērēts par prezidentu.
- 2011. gadā viņš uzvarēja prezidenta vēlēšanās un turpināja amata pildīšanu līdz 2015. gadam.
- 2015. gada 29. maijs: viņa pilnvaru termiņš beidzās, un amata pienākumus viņš nodeva Muhammadu Buhari.
Prezidentūras galvenie izaicinājumi un politikas
Džonatana prezidentūras laikā Nigērija sastapās ar vairākām nopietnām problēmām un izaicinājumiem:
- Drošība: valsts cīnījās ar plašiem drošības draudiem, tostarp islāmistu grupējuma Boko Haram vardarbību un teroraktu izplatību Ziemeļos. Šī problēma bija viens no galvenajiem faktoriem, kas noteica valdības politiku un resursu izlietojumu.
- Ekonomika un naftas nozare: Nigērijas ekonomika joprojām ir ļoti atkarīga no naftas eksportiem. Prezidents Džonatans centās veicināt ieguldījumus un stabilizēt valsts ieņēmumus, taču svārstības naftas tirgū ietekmēja budžetu un pakalpojumu sniegšanu.
- Enerģētikas sektora reformas: viņa administrācija īstenoja pasākumus enerģijas nozarē, tostarp centās ieviest privatizāciju un uzlabot elektroenerģijas piegādi, lai ilgtermiņā mazinātu straujo sistēmas trauslumu.
- Nigerijas Deltas jautājumi: kā no Deltu reģiona nākušam politiķim, Džonatans turpināja risinājumus, kas saistīti ar reģiona nemieriem, ekonomisko attīstību un drošību.
Prezidentūra saistījās arī ar kritiku par korupcijas skandāliem un administrācijas pārvaldības problēmām; pret Džonatanu un dažiem viņa kolēģiem tika izvirzītas apsūdzības un publiskas diskusijas par caurredzamību un atbildību.
2011. un 2015. gada vēlēšanas
2011. gada prezidenta vēlēšanās Džonatans uzvarēja, taču rezultāts raisīja pretenzijas un tiesiskas pārsūdzības no opozīcijas puses. 2015. gadā viņš kandidēja atkārtoti, bet zaudēja pret Muhammadu Buhari. Pēc zaudējuma Džonatans pieņēma rezultat, parakstīja mierīgu varas nodošanu — tas tika plaši novērtēts gan Nigērijā, gan starptautiski kā nozīmīgs solis demokrātijas nostiprināšanā valstī.
Personīgā dzīve un pēcpresidenci
Džonatan ir precējies ar Patience Jonathan, un ģimenei ir vairāki bērni. Viņš ir kristietis un etniski pieder Ijaw kopienai, kas ir viens no lielākajiem Nigērijas Deltas iedzīvotāju grupām.
Pēc prezidentūras Džonatans palika aktīvs sabiedriskajā dzīvē — viņš piedalījās starptautiskos forumos, sniedza atbalstu demokrātijas un attīstības jautājumiem, kā arī darbojās kā pieredzējis valsts vīrs un konsultants dažādiem projektiem. Viņa prezidentūra joprojām tiek plaši analizēta politiķu, akadēmiķu un mediju vidē gan sakarā ar iekšpolitiskajiem izaicinājumiem, gan ar vēsturisko nozīmi mierīgā varas nodošanā 2015. gadā.