Naudas atmazgāšana: metodes, likumi un starptautiskā cīņa (FATF)
Uzzini naudas atmazgāšanas metodes, likumus un FATF starptautisko cīņu — preventīvie pasākumi, ziņošanas prasības un praktiski piemēri nelikumīgi iegūtu līdzekļu atklāšanai.
Naudas atmazgāšana ir process, ar kuru noziedznieki cenšas padarīt par likumīgiem nelikumīgi iegūtus līdzekļus. To dara, lai noziedzniekiem būtu grūtāk izsekot naudas izcelsmi un lai policijai būtu sarežģītāk pierādīt noziedzīgu darbību. Naudas atmazgāšana var notikt gan mazā mērogā, gan kā plaši organizētu starptautisku shēmu daļa.
Kā darbojas naudas atmazgāšana — trīs klasiskie posmi
Parasti naudas atmazgāšana tiek sadalīta trīs posmos:
- Novietošana (placement) — nelikumīgi iegūti skaidrie līdzekļi tiek ievadīti finanšu sistēmā (piem., banku konti, iemaksas, iegādes).
- Slāņošana (layering) — līdzekļi tiek pārvietoti, sadalīti, konvertēti vai izmantoti sarežģītos darījumos, lai slēptu to izcelsmi (piem., starptautiski pārskaitījumi, pirkumi/pārdošanas darījumi, iekšējo kontu izmantošana).
- Integrācija (integration) — līdzekļi tiek atgriezti ekonomikā kā šķietami likumīgi ienākumi (piem., ieguldījumi nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā, luksusa precēs).
Galvenās metodes un taktikas
Naudas atmazgātāji izmanto daudz dažādu metožu. Biežākās ir:
- Preču pirkšana un tālāka pārdošana — kā minēts iepriekš, nelikumīgi iegūtā nauda tiek ieguldīta zeltā, sudrabā, akcijās, kazino žetonos vai citās vērtībās, ko pēc tam pārdod, lai «izmazgātu» naudu.
- Tirdzniecības balstīta atmazgāšana — krāpnieciskas eksportimporta cenas vai dokumenti, lai slēptu naudas plūsmu.
- Apvienojumi ar likumīgām uzņēmējdarbībām — iegādājas vai izveido kasiros apgrozāmas uzņēmumus (restorāni, veikali, bāri), caur kuriem parādīt «legālu» ieņēmumu plūsmu.
- Fiktīvas vai ofšoru uzņēmumu izmantošana — «shell» uzņēmumi, banku konti citās jurisdikcijās un sarežģīti īpašnieku ķēdes, lai slēptu patiesos labuma guvējus.
- Nekustamā īpašuma tirgus — iegāde un pārdošana par izdevīgām vai mākslīgi paaugstinātām cenām, lai legitimizētu līdzekļus.
- Kriptovalūtas un digitālie aktīvi — ātra pārskaitīšana un anonimitātes rīki var atvieglot līdzekļu slēpšanu.
Likumi, pienākumi uzņēmējiem un citi aizsardzības mehānismi
Dažās valstīs ir pieņemti likumi, kas paredz noteiktus pienākumus finanšu iestādēm un citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Šie noteikumi parasti ietver:
- obligātu paziņošanu valdībai vai nacionālajam finanšu izlūkošanas dienestam, ja tiek veikta lielas naudas summas iemaksa vai izņemšana (piemēram, sākot no noteiktas robežas, kā minēts dažos likumos — piemēram, 10 000 ASV dolāru);
- obligātu ziņošanu gadījumos, kad pastāv aizdomas par nelikumīgu līdzekļu legalizēšanu (ieskaitot suspicious activity reports vai līdzīgus ziņojumus);
- uzņēmējdarbības uzskaites un darījumu reģistrēšanu — pierakstus uz papīra vai datorā par lielākām naudas plūsmām, klientu identitāti un darījumu būtību;
- klientu identificēšanu un izpēti (Customer Due Diligence, KYC) — pazīstiet sava klienta patieso labuma guvēju, īpaši pie riska darījumiem;
- kontroles pasākumus — darījumu monitorings, iekšējā audita procedūras un darbinieku apmācība;
- sadarbību ar uzraugošajām iestādēm un juridiskajām struktūrām, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un izmeklēšanu.
Uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem (bankām, nekustamā īpašuma aģentiem, advokātiem, grāmatvežiem, kazino u.c.) bieži ir skaidri noteikumi, kad paziņot un kā rīkoties. Tas palīdz valdībai un tiesībsargājošām iestādēm savlaicīgi atklāt aizdomīgus darījumus.
FATF — Finanšu darījumu darba grupa (GAFI)
1989. gadā vairākas valstis izveidoja starptautisku darba grupu, lai sniegtu vadlīnijas un koordinētu uzvedību cīņā pret naudas atmazgāšanu. Šo organizāciju sauc par Finanšu darījumu darba grupu — FATF (angļu: Financial Action Task Force) jeb GAFI (franču: Groupe d'action financière). FATF izstrādā 40+9 (modelis var mainīties) ieteikumus un standartus, kas vērsti uz preventīviem pasākumiem, piemēram, KYC, SAR un starptautisku sadarbību.
Finanšu darījumu darba grupai (FATF/GAFI) ir pievienojušās šādas valstis:
- Argentīna
- Aruba
- Austrālija
- Austrija
- Bahreina
- Beļģija
- Brazīlija
- Kanāda
- Ķīna
- Kirasao
- Dānija
- Eiropas Komisija
- Somija
- Francija
- Vācija
- Grieķija
- Honkonga, Ķīna
- Islande
- Indija
- Īrija
- Itālija
- Japāna
- Kuveita
- Luksemburga
- Malaizija
- Meksika
- Nīderlande
- Jaunzēlande
- Norvēģija
- Omāna
- Portugāle
- Katara
- Korejas Republika
- Krievijas Federācija
- Sentmartena
- Saūda Arābija
- Singapūra
- Dienvidāfrika
- Spānija
- Zviedrija
- Šveice
- Turcija
- Apvienotie Arābu Emirāti
- Apvienotā Karaliste
- Amerikas Savienotās Valstis
FATF arī veic valstu savstarpējās novērtēšanas (mutuālās pārbaudes), publicē «tipoloģijas» par jaunām metodēm un uztur sarakstus ar jurisdikcijām, kurām var būt paaugstināts risks.
Kā rīkoties uzņēmējiem un privātpersonām
Visiem, kas strādā ar lielām naudas summām vai finanšu pakalpojumiem, ir svarīgi:
- ievērot savas valsts likumus par klientu identificēšanu un ziņošanu (KYC, CDD, SAR);
- uzturēt dokumentāciju un uzskaiti par darījumiem un to izcelsmi;
- izglītot darbiniekus par atpazīšanas kritērijiem un iekšējām ziņošanas procedūrām;
- sadarboties ar nacionālajiem finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībsargājošām iestādēm, ja tiek saņemts paziņojums vai pieprasījums.
Sankcijas, izmeklēšana un starptautiskā sadarbība
Naudas atmazgāšana var izraisīt kriminālatbildību, naudas konfiskāciju, lielus finansiālus sodus un reputācijas zaudējumus. Tiesībsargājošās iestādes bieži sadarbojas starptautiski, izmantojot izdošanas procesus, informācijas apmaiņu un kopīgas izmeklēšanas, lai atklātu sarežģītas shēmas, kas šķērso valstu robežas.
Kopsavilkums un praktiski padomi
- Naudas atmazgāšana apdraud ekonomiku un sabiedrību — tā var atbalstīt organizēto noziedzību, korupciju un terorismu.
- Uzņēmumiem — ieviesiet stingras KYC un iekšējās kontroles procedūras, ziņojiet par aizdomīgiem darījumiem un saglabājiet atbilstību likumiem.
- Privātpersonām — uzmanieties no piedāvājumiem, kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi (piem., darījumi, kas prasa izmantot jūsu kontu vai identitāti) un, ja nepieciešams, konsultējieties ar juristu vai attiecīgajām iestādēm.
Informācija šeit sniedz pārskatu par naudas atmazgāšanas būtību, galvenajām metodēm, nacionālajiem pienākumiem un FATF lomu starptautiskajā cīņā. Ja vēlaties detalizētāku informāciju par likumiem konkrētā valstī vai parādīt, kā ieviest atbilstības programmu jūsu uzņēmumā, ieteicams sazināties ar speciālistiem finanšu noziegumu novēršanā vai ar attiecīgo nacionālo finanšu izlūkošanas dienestu.
Naudas atmazgāšana Kanādā
Kanādā naudas atmazgāšana ir nopietna problēma. Kanādas valdība ir piešķīrusi vairāk nekā 70 miljonus ASV dolāru naudas atmazgāšanas apkarošanai.
Britu Kolumbijas province paziņoja, ka tā rīko publisku izmeklēšanu par šo jautājumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana?
Atbilde: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir process, ko noziedznieki izmanto, lai paslēptu nelikumīgās darbībās vai politiskajā korupcijā iegūtu naudu, ko dēvē par "netīro naudu". Naudas atmazgāšanas mērķis ir radīt iespaidu, ka netīrā nauda nāk no likumīgiem avotiem, lai bankas varētu to pieņemt bez aizdomām.
J: Kā noziedznieki atmazgā naudu?
A: Noziedznieki bieži izmanto nelikumīgās darbībās nopelnīto naudu, lai iegādātos preces (piemēram, zeltu un sudrabu, akcijas vai kazino žetonus, citus likumīgus uzņēmumus, piemēram, pārtikas veikalus vai alkoholisko dzērienu veikalus) un pēc tam pārdotu šīs preces, lai atgūtu naudu. Tādējādi policijai ir grūti izsekot, no kurienes noziedznieks ir ieguvis naudu.
J: Vai ir likumi, kas novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu?
Jā, dažās valstīs ir likumi, kas palīdz policijai atklāt, kad noziedznieki mēģina atmazgāt naudu. Šie likumi paredz, ka uzņēmumiem ir jāziņo par lieliem maksājumiem un darījumiem, kā arī par jebkādām aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
J: Kas izveidoja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas darba grupu?
A: 1989. gadā dažādu valstu valdību grupa izveidoja grupu, ko sauc par Finanšu darījumu darba grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai (FATF/GAFI). Šī organizācija palīdz valstīm noteikt, kā tās var apturēt un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
J. Kuras valstis ir FATF/GAFI locekles?
A: FATF/GAFI locekļu vidū ir šādas valstis: Argentīna, Aruba, Austrālija, Austrija, Austrija, Bahreina, Beļģija, Brazīlija, Brazīlija, Dānija, Eiropas Komisija, Francija, Grieķija, Eiropas Komisija, Honkonga, Indija, Īrija, Īrija, Islande, Itālija, Japāna, Kanāda, Ķīna, Kirasao, Kuveita, Luksemburga, Malaizija, Meksika, Nīderlande, Somija, Vācija, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Omāna, Portugāle, Katara, Korejas Republika, Krievijas Federācija, Senmartena, Saūda Arābija, Zviedrija, Vācija, Šveice, Singapūra, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice, Dānija, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Katara.
J: Kas uzņēmumiem ir jādara saskaņā ar tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā?
A: Uzņēmumiem ir jāziņo par lieliem maksājumiem un darījumiem, kā arī par jebkādām aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to paredz likums. Tiem var arī prasīt, lai viņi veic visu veikto vai saņemto lielo maksājumu uzskaiti papīra formātā vai datorā.
Meklēt