Anna Pavlovna (1795–1865) — Krievijas lielkņaziene un Nīderlandes karaliene
Anna Pavlovna (1795–1865) — Krievijas lielkņaziene un Nīderlandes karaliene; ietekmīga vēsturiska figūra, Vilhelma III māte un Eiropas dinastiju saites.
Krievijas lielkņaziene Anna Pavlovna (krievu val: Pēterburga, 1795. gada 18. janvāris - Hāga, 1865. gada 1. marts) bija Nīderlandes karaliene. Viņa bija Nīderlandes karaļa Vilhelma III māte un Nīderlandes karalienes Vilhelmīnes vecmāmiņa.
Ģimene un izcelsme. Viņas tēvs bija Krievijas imperators Pāvils I (1754–1801), bet māte — Vērtembergas Sofija Doroteja, kura Krievijā bija pazīstama kā Marija Fjodorovna. Pāvils I kļuva par imperatoru 1796. gada 17. novembrī un valdīja līdz 1801. gada 23. martam. Anna Pavlovna nāca no Holšteinas‑Gottorpas‑Romanovu dzimtas; viņas vectēvs bija Pēteris III (Karlis Pēteris Ulrihs), bet vecvectēvs — Holšteinas‑Gottorpas hercogs Kārlis Frederiks.
Laulība un Nīderlandes pienākumi. 1816. gada 21. februārī Anna apprecējās ar Nīderlandes princi Vilhelmu (vēlāk karalis Vilhelms II). Kā prinča sieva un vēlāk karalienes titula nēsātāja viņa pavadīja dzīvi Nīderlandē, piedalījās oficiālos piedzīvojumos un kultūras dzīvē, kā arī atstāja iespaidu uz karaļnama ģimenes attiecībām. No šīs laulības viņai bija vairāki bērni; nozīmīgākais bija dēls, Nīderlandes karaļs Vilhelms III, kura meita — vēlākā karaliene Vilhelmīne — padarīja Annu par savu vecmāmiņu (Vilhelmīne).
Raksturojums un vēlākie gadi. Anna Pavlovna bija pazīstama ar savu aristokrātisko manieri, stingru morāles kodu un tradicionālām uzskatu vērtībām, kā arī ar interesi par mākslu un labdarību. Pēc vīra nāves (1849) viņa ilgāk dzīvoja Nīderlandē un Hāgā, saglabājot saikni ar Krieviju un Eiropas karaļnamiem.
Mūža ilgums. Anna nomira Hāgā 1865. gada 1. martā 70 gadu vecumā. Salīdzinājumam, viņas tēvs Pāvils I mira 46 gadu vecumā 1801. gadā.
Meklēt