Gregorio Allegri
Gregorio Allegri (1582. - 1652. gada 7. februāris) bija itāļu komponists un priesteris. Viņš sarakstīja daudzus reliģiskus skaņdarbus, tostarp motetes un vairākas Mises apdari. Viņa pazīstamākais skaņdarbs ir Miserere mei Deus.
No 1591. līdz 1596. gadam Allegri strādāja baznīcas korī Romā. 1601. gadā viņš kļuva par kora tenoru. Viņš mācījās mūziku un komponēšanu pie kora direktora G. B. Nannio. Viņš pārcēlās uz vairākām dažādām Romas baznīcām, līdz 1629. gadā pievienojās Vatikāna korim. Tas bija koris, kas pāvestam uzstājās Siksta kapelā. 1650. gadā viņš kļuva par kora direktoru. Pāvests Urbans VIII bija pārrakstījis dažus dievkalpojumos izmantotos tekstus. Allegri tika uzticēts uzdevums rediģēt Džovanni da Palestrīnas mūziku, lai tā atbilstu jaunajiem vārdiem. Viņu uzskatīja par vecā stila ekspertu, lai gan daļa viņa mūzikas bija rakstīta jaunajā baroka stilā.
Misere mei Deus
Miserere mei, Deus ir motets, kas rakstīts divu koru dziedāšanai. Vienā korī ir piecas balsis - soprāns, alts, divi tenori un bass. Otrajā korī ir divi soprāni, alts un baritons. Viens koris dzied vienkāršu melodiju, ko sauc par fauxbourdon un kuras pamatā ir plainhants. Otrs koris dzied sarežģītāku versiju ar augšējo partiju, kas sniedzas līdz pat top C (nots, kas ir divas oktāvas augstāk par vidējo C). Dziedātāji arī improvizēja dažas mūzikas daļas, veidojot sarežģītas ornamentētas daļas. Šīs improvizācijas netika pierakstītas, bet gan tika nodotas no dziedātāja dziedātājam korī.
Allegri uzrakstīja Miserere, lai to dziedātu Siksta kapelā Lieldienu svinību laikā. Dievkalpojuma laikā, kas sākās plkst. 3.00, dega 27 sveces. Pāvests pakāpeniski nodzēsa sveces, līdz bija palikusi degt tikai viena. Miserere tika izpildīts, kad pāvests ar šo vienu sveci lūdzās pie altāra.
Šis skaņdarbs kļuva ļoti populārs, un Vatikāns nevēlējās, lai to izpildītu kāds cits. Nevienam nebija atļauts iznest no kapelas šo mūziku vai izgatavot tās kopijas. Vatikāns aicināja ekskomunicēt ikvienu, kas mēģināja izgatavot kopiju. Tomēr līdz 1770. gadam bija zināmas trīs mūzikas kopijas. Vienu no tām pāvests uzdāvināja imperatoram Leopoldam I. Volfgangs Amadejs Mocarts 1770. gadā kopā ar tēvu apmeklēja Siksta kapelu ceļojuma laikā pa Eiropu. Viņam bija tikai 14 gadi, taču viņš dzirdēja skaņdarbu un vēl tajā pašā dienā no atmiņas pierakstīja visu mūziku. Otrā apmeklējuma laikā viņš varēja pārbaudīt, vai skaņdarbs ir uzrakstīts pareizi. Tiek uzskatīts, ka Mocarta mūzikas kopija tika nosūtīta uz Angliju, kur to publicēja Dr. Čārlzs Burnijs. Varētu pieņemt, ka Mocarts būtu ierakstījis improvizācijas savā kopijā. Burnija versijā improvizāciju nav, tāpēc iespējams, ka viņš tās izdzēsa un Mozarta kopiju iznīcināja, lai izvairītos no nepatikšanām ar baznīcu. Tajos laikos nebija autortiesību likumu, tāpēc Vatikāns neko nevarēja darīt.
Tiek uzskatīts, ka Miserere mei Deus versija, kas tiek atskaņota mūsdienās, ļoti atšķiras no Allegri sacerētā darba.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Gregorio Allegri?
A: Gregorio Allegri bija itāļu komponists un priesteris, kurš sarakstīja daudzus reliģiskus skaņdarbus, tostarp motetes un vairākas Mises apdari.
Q: Kāds ir viņa slavenākais skaņdarbs?
A: Viņa slavenākais skaņdarbs ir Miserere mei Deus.
J: Kur Allegri strādāja baznīcas korī?
A: No 1591. līdz 1596. gadam Allegri strādāja baznīcas korī Romā.
J: Pie kā Allegri mācījās mūziku un komponēšanu?
A: Allegri mācījās mūziku un komponēšanu pie kora direktora G. B. Nannio.
J: Kad Allegri kļuva par kora tenoru?
A: Allegri kļuva par kora tenoru 1601. gadā.
J: Kāda bija Allegri loma Vatikāna korī?
A: 1629. gadā Allegri pievienojās Vatikāna korim, kas uzstājās Siksta kapelā pāvestam, un 1650. gadā viņš kļuva par kora vadītāju.
J: Kādu darbu Allegri uzticēja pāvests Urbans VIII?
A: Allegri tika uzticēts rediģēt Džovanni da Palestrīnas mūziku, lai tā atbilstu jaunajiem, pāvesta Urbana VIII pārrakstītajiem vārdiem, ko izmantoja dievkalpojumos.
