Gregorio Allegri — itāļu komponists, 'Miserere' autors un kora direktors
Gregorio Allegri — itāļu komponists un Vatikāna kora direktors (Siksta kapela), 'Miserere' autors; dzīve, darbi un ietekme renesanses un baroka mūzikā.
Gregorio Allegri (aptuveni 1582 — 1652. gada 7. februāris) bija itāļu komponists un priesteris, kurš pazīstams galvenokārt ar savu sakrālo vokālo mantojumu. Viņš sarakstīja daudzus reliģiskus skaņdarbus, tostarp motetes un vairākas Mises. Viņa vispazīstamākais skaņdarbs ir Miserere mei Deus, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem renesanses/baroka kora repertuāra piemēriem.
Dzīve un karjera
No 1591. līdz 1596. gadam Allegri darbojās baznīcas korī Romā. 1601. gadā viņš kļuva par kora tenoru. Viņš mācījās mūziku un komponēšanu pie kora direktora G. B. Nannio. Savā karjeras laikā Allegri strādāja vairākās Romas baznīcās, līdz 1629. gadā pievienojās Vatikāna korim — kolektīvam, kas pāvestam uzstājās Siksta kapelā. 1650. gadā viņš tika iecelts par kora direktoru.
Pāvests Urbans VIII bija pārrakstījis dažus dievkalpojumos izmantotos tekstus, un Allegri tika uzticēts uzdevums rediģēt Džovanni da Palestrīnas mūziku, lai tā atbilstu jaunajiem vārdiem. Allegri tika uzskatīts par vecā stila (stile antico) ekspertu, tomēr daļa viņa mūzikas rāda ietekmi no jaunākajām baroka tieksmēm, tādējādi viņa radošais darbs savienoja seno polifoniju ar jauniem izteiksmes līdzekļiem.
Mūzikas raksturojums un darbi
Allegri komponēja pārsvarā sakrālus vokālus darbus: motetes, Mises un citu liturģisku žanru skaņdarbus. Viņa stils bieži balstījās uz tīru kontrapunktu, klasiski balstītu polifoniju un harmonisku jūtīgumu, kas bija raksturīgs Romas skolai Palestrīnas ietekmē. Tajā pašā laikā dažos darbos var manīt barokālu izteiksmi — kodolīgākas melodiskās līnijas un emocionālāku izteiksmi.
Miserere mei Deus — leģenda un ietekme
Miserere mei Deus (psalms 51) Allegri sacerēja īpaši Siksta kapelai. Šis darbs kļuva slavens ne tikai muzikāli — tas bija izcils piemērs antifonālai kora rakstībai, kas paredzēta izpildei diviem kora grupējumiem ar solo partiju, bagātīgi izrotātu augstākajām frāzēm un ornamentiem. Tradicionāli šī kompozīcija tika glabāta kā Siksta kapelas privāta mantojuma daļa un nebija brīvi reproducējama ārpus Vatikāna — pastāvēja stingras norādes neizplatīt partitūru ārpus kapelas.
1770. gadā šī anonimitāte tika pārtraukta, kad jaunais Volfgangs Amadejs Mocarts (tolaik pusaudzis) Romas vizītes laikā noklausījās Miserere un, pēc vairākkārtējas klausīšanās, pārrakstīja to no atmiņas. Šis notikums radīja leģendas ap darbu un palielināja tā slavu visā Eiropā — pēc tam darbs tika drukāts un plaši izpildīts ārpus Vatikāna.
Mantojums
Gregorio Allegri mūzika ietekmējusi Romas sakrālo repertuāru un kora tradīcijas. Lai arī viņa vārds reizēm tiek saistīts tikai ar vienu šedevru — Miserere — viņa plašāks darbs rāda prasmīgu polifonijas meistaru, kurš strādāja pārejas laika robežās starp renesansi un baroku. Allegri centieni saglabāt un rediģēt Palestrīnas mantojumu arī palīdzēja nodrošināt vecās Romas skolas ietekmi nākamajām paaudzēm.
Miris 1652. gada 7. februārī, Gregorio Allegri atstāja mūzikas vēsturē atpazīstamu un ietekmīgu ieguldījumu sakrālajā vokālajā mūzikā.
Misere mei Deus
Miserere mei, Deus ir motets, kas rakstīts divu koru dziedāšanai. Vienā korī ir piecas balsis - soprāns, alts, divi tenori un bass. Otrajā korī ir divi soprāni, alts un baritons. Viens koris dzied vienkāršu melodiju, ko sauc par fauxbourdon un kuras pamatā ir plainhants. Otrs koris dzied sarežģītāku versiju ar augšējo partiju, kas sniedzas līdz pat top C (nots, kas ir divas oktāvas augstāk par vidējo C). Dziedātāji arī improvizēja dažas mūzikas daļas, veidojot sarežģītas ornamentētas daļas. Šīs improvizācijas netika pierakstītas, bet gan tika nodotas no dziedātāja dziedātājam korī.
Allegri uzrakstīja Miserere, lai to dziedātu Siksta kapelā Lieldienu svinību laikā. Dievkalpojuma laikā, kas sākās plkst. 3.00, dega 27 sveces. Pāvests pakāpeniski nodzēsa sveces, līdz bija palikusi degt tikai viena. Miserere tika izpildīts, kad pāvests ar šo vienu sveci lūdzās pie altāra.
Šis skaņdarbs kļuva ļoti populārs, un Vatikāns nevēlējās, lai to izpildītu kāds cits. Nevienam nebija atļauts iznest no kapelas šo mūziku vai izgatavot tās kopijas. Vatikāns aicināja ekskomunicēt ikvienu, kas mēģināja izgatavot kopiju. Tomēr līdz 1770. gadam bija zināmas trīs mūzikas kopijas. Vienu no tām pāvests uzdāvināja imperatoram Leopoldam I. Volfgangs Amadejs Mocarts 1770. gadā kopā ar tēvu apmeklēja Siksta kapelu ceļojuma laikā pa Eiropu. Viņam bija tikai 14 gadi, taču viņš dzirdēja skaņdarbu un vēl tajā pašā dienā no atmiņas pierakstīja visu mūziku. Otrā apmeklējuma laikā viņš varēja pārbaudīt, vai skaņdarbs ir uzrakstīts pareizi. Tiek uzskatīts, ka Mocarta mūzikas kopija tika nosūtīta uz Angliju, kur to publicēja Dr. Čārlzs Burnijs. Varētu pieņemt, ka Mocarts būtu ierakstījis improvizācijas savā kopijā. Burnija versijā improvizāciju nav, tāpēc iespējams, ka viņš tās izdzēsa un Mozarta kopiju iznīcināja, lai izvairītos no nepatikšanām ar baznīcu. Tajos laikos nebija autortiesību likumu, tāpēc Vatikāns neko nevarēja darīt.
Tiek uzskatīts, ka Miserere mei Deus versija, kas tiek atskaņota mūsdienās, ļoti atšķiras no Allegri sacerētā darba.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Gregorio Allegri?
A: Gregorio Allegri bija itāļu komponists un priesteris, kurš sarakstīja daudzus reliģiskus skaņdarbus, tostarp motetes un vairākas Mises apdari.
Q: Kāds ir viņa slavenākais skaņdarbs?
A: Viņa slavenākais skaņdarbs ir Miserere mei Deus.
J: Kur Allegri strādāja baznīcas korī?
A: No 1591. līdz 1596. gadam Allegri strādāja baznīcas korī Romā.
J: Pie kā Allegri mācījās mūziku un komponēšanu?
A: Allegri mācījās mūziku un komponēšanu pie kora direktora G. B. Nannio.
J: Kad Allegri kļuva par kora tenoru?
A: Allegri kļuva par kora tenoru 1601. gadā.
J: Kāda bija Allegri loma Vatikāna korī?
A: 1629. gadā Allegri pievienojās Vatikāna korim, kas uzstājās Siksta kapelā pāvestam, un 1650. gadā viņš kļuva par kora vadītāju.
J: Kādu darbu Allegri uzticēja pāvests Urbans VIII?
A: Allegri tika uzticēts rediģēt Džovanni da Palestrīnas mūziku, lai tā atbilstu jaunajiem, pāvesta Urbana VIII pārrakstītajiem vārdiem, ko izmantoja dievkalpojumos.
Meklēt