Henrijs Mortons Stenlijs — Livingstona meklētājs un Āfrikas pētnieks
Henrijs Mortons Stenlijs — Livingstona meklētājs un Āfrikas pētnieks: izpēte, Nīlas izteces un Kongo ekspedīcijas, pretrunīgas metodes un sarežģīts vēsturisks mantojums.
Sers Henrijs Mortons Stenlijs GCB (angļu: Sir Henry Morton Stanley GCB; dzimis kā Džons Roulands; 1841. gada 28. janvārī – 1904. gada 10. maijā) bija velsiešu žurnālists un pētnieks, kurš kļuva par vienu no pazīstamākajiem Viktorijas laikmeta Āfrikas izpētes vadītājiem. Viņa darbs plaši ietekmēja Eiropas izpratni par Āfriku, tomēr tam bija arī tumšā puse — ekspedīcijas bieži izraisīja vardarbību un milzīgas cilvēka ciešanas.
Agrīnā dzīve un darbības sākums
Stenlijs bija dzimis Velsā un jaunībā mainīja vārdu un dzīvesvietu vairākas reizes; vēlāk viņš strādāja kā žurnālists un ceļoja pāri okeāniem. Par savu karjeru Āfrikā viņš lielā mērā kļuva slavens pateicoties rakstura izturībai, orientēšanās prasmēm un spējai organizēt lielas ekspedīcijas attālos rajonos.
Livingstona meklējumi un slavens teikums
Stenlijs ieguva pasaules uzmanību, vadot meklēšanu pēc misionāra un pētnieka Deivida Livingstona, kurš bija pazudis ilgā laika posmā. Kad Stenlijs 1871. gadā atrada Livingstonu pie Ujiji ezera pie Tanganyika, viņam tiek piedēvēta leģendārā frāze: "Es pieņemu, ka tas ir doktors Livingstons?" (angļu: "Dr. Livingstone, I presume?"). Šī aina kļuva par simbolu Viktorijas laikmeta pētniecības romantizācijai, kaut arī vēsturnieki diskutē par tās precīzu formulējumu un kontekstu.
Izpētes darbi — Nīla, Kongo un Lualabas notikumi
Stenlijs vadīja vairākas ekspedīcijas Centrālajā Āfrikā. Viņš pētīja Nīlas avotus un mēģināja noskaidrot lielo upju savienojumus reģionā. Svarīga bija viņa darbība Kongo baseinā un Lualabas upes izpēte, kas deva būtiskus datus par kontinenta hidrografiju. Daļa no viņa pētījumiem palīdzēja Eiropas valstīm veidot savas interesēs balstītu priekšstatu par Centrāfriku.
Emin Pašas ekspedīcija un kritika
Vēlāk Stenlijs vadīja tā saukto Emin Pašas palīdzības ekspedīciju — misiju, kas faktiski bija glābšanas un politiskas nozīmes kombinācija tā laika koloniālajā kontekstā. Šī ekspedīcija un citas Stenlija vadītās operācijas bieži tika kritizētas par nežēlību pret vietējiem iedzīvotājiem un ekspedīciju nometņu darbaspēku. Daudzi porteri un vietējie iedzīvotāji gāja bojā, bet precīzs upuru skaits ir diskutabls un tiek atzīmēts kā viens no postošajiem aspektiem viņa mantojuma vērtēšanā.
Vardarbība, morālā vērtējuma strīdi un sadarbība ar koloniālajām varām
Stenlija ekspedīcijas ir pazīstamas ar nežēlību un afrikāņu slepkavībām. Viņam tiek piedēvēts viens no vislielākajiem nogalināto skaitiem starp Āfrikas pētniekiem, jo ekspedīciju laikā tika pieļautas plašas vardarbības un piespiešanas prakses. Neraugoties uz to, Stenliju cienīja un atbalstīja daudzas Eiropas varas iestādes — īpaši britu un beļģu monarhijas —, jo viņa karte un ziņojumi bija vērtīgi to ģeopolitiskajām interesēm.
Publikācijas, sabiedriskā atpazīstamība un goda nosaukumi
Stenlijs bija arī rakstošs ceļojumu aprakstu autors — viņa atskaites, lekcijas un grāmatas plaši izplatīja stāstus par Āfriku Eiropā. Viņa darbi, piemēram, atskaites par Livingstona atrašanu un plašs ceļojumu apraksts par Centālās Āfrikas ekspedīcijām, pastiprināja viņa slavu mājās. Par nopelniem viņš guva goda nosaukumus un atzinības; 1899. gadā viņš tika iecelts bruņinieka kārtā.
Politiska darbība un vēlākie gadi
No 1895. līdz 1900. gadam Stenlijs bija Lambetas ziemeļu apgabala deputāts. Pēdējos dzīves gados viņš turpināja lasīt lekcijas, publicēt atmiņas un piedalīties sabiedriskās diskusijās. Stenlijs mira 1904. gadā, atstājot sarežģītu un pretrunu pilnu mantojumu.
Mantojums
Stenlija mantojums ir gadiem ilgi apspriests un vērtēts. No vienas puses, viņu apsveica kā varoni un izcilu pētnieku — cilvēku, kurš atklāja Eiropai daudzas Centrāfrikas vietas un ceļus. No otras puses, mūsdienu vēsturniskie un ētiskie izvērtējumi uzsver, ka viņa darbība veicināja brutālu kolonizāciju, cilvēktiesību pārkāpumus un postošas sekas vietējām kopienām. Mūsdienās Stenlijs bieži tiek pieminēts gan kā līdz šim ievērojams 19. gadsimta pētnieks, gan kā simbols koloniālās varas tumšajām pusēm.
Svarīgi atzīmēt: par Stenlija dzīvi un darbību pastāv daudz dokumentu, liecību un arī pretrunīgu stāstu; vērtējums par viņa nozīmi un vainu atšķiras atkarībā no skatpunkta — kolonizatoru, mūsdienu pētnieku un vietējo iedzīvotāju pieredzes.
Agrīnā dzīve
Stenlijs nekad nav pazinis savu tēvu, un māte viņu pameta pēc dzimšanas. Viņa dzimšanas apliecībā viņš ir aprakstīts kā Džons Rovendss, bastards. Nelegitimitātes stigma viņu smagi nomocīja visu mūžu.
Ņūorleānā viņš pārdēvējās par Henriju Morganu Stenliju, pievienojās Konfederatīvo Valstu armijai un nokļuva gūstā. Viņš pievienojās Savienības armijai un vēlāk Savienības jūras spēkiem.
Livingstona atrašana
1869. gadā Stenlijam Ņujorkas laikraksts "New York Herald" uzdeva atrast skotu misionāru un pētnieku Deividu Livingstonu, par kuru bija zināms, ka viņš atrodas Āfrikā, bet par kuru kādu laiku nebija dzirdēts. Saskaņā ar Stenlija stāstīto, viņš pajautāja, cik daudz viņš varētu iztērēt. Atbilde bija šāda: "Tagad izņemiet 1000 mārciņu, un, kad tās iztērēsiet, izņemiet vēl 1000 mārciņu, un, kad tās iztērēsiet, izņemiet vēl 1000 mārciņu, un, kad tās iztērēsiet, izņemiet vēl 1000 mārciņu, un tā tālāk - BET ATRODIET LIVINGSTONU!". Stenlijs vairākus gadus bija lobējis savu darba devēju, lai organizētu šo ekspedīciju.
Stenlijs atrada Livingstonu 1871. gada 10. novembrī Udžidži pie Tanganikas ezera mūsdienu Tanzānijā. Iespējams, viņš viņu sagaidīja ar tagad slaveno frāzi: "Domājams, doktors Livingstons?". Iespējams, ka tas bija arī izdomājums, jo Stenlijs no savas dienasgrāmatas izplēsa lappuses, kurās bija aprakstīta šī tikšanās.
Kongo upes izpēte
1874. gadā laikraksts "New York Herald" sadarbībā ar britu laikrakstu "Daily Telegraph" finansēja Stenlija ekspedīciju uz Āfrikas kontinentu. Viens no viņa uzdevumiem bija atrisināt pēdējo lielo Āfrikas noslēpumu, izsekojot Kongo upes tecējumu līdz jūrai. Šīs ekspedīcijas grūtības ir grūti pārvērtēt. Stenlijs izmantoja sekciju laivas, lai šķērsotu lielos kataraktus, kas Kongo sadalīja atsevišķos traktos. Laivas bija jāizjauc un jāpārvadā pa krācēm, pirms tās jāpārbūvē, lai varētu doties nākamajā upes posmā. Pēc 999 dienām, 1877. gada 9. augustā, Stenlijs sasniedza portugāļu bāzi Boma, kas atradās aptuveni 100 km no Kongo upes ietekas. Sākot ar 356 cilvēkiem, viņš sasniedza Bomu ar 114 izdzīvojušajiem, un viņš bija vienīgais palikušais eiropietis. Par saviem pārbaudījumiem viņš rakstīja grāmatā "Caur tumšo kontinentu".
Henrijs Stenlijs ar priekšējās kolonnas virsniekiem, Kaira, 1890. gads. No kreisās: Stenlijs Henrijs Stenlijs, Viljams G. Stairs un Artūrs Džefsons (no kreisās).
Kongo pieprasīšana Beļģijas karalim
Ar Stenliju sazinājās Beļģijas karalis Leopolds II, ambiciozais Beļģijas monarhs. 1876. gadā karalis izveidoja privātu holdinga sabiedrību, kas maskējās kā starptautiska zinātniska un filantropiska (labas gribas) asociācija. Viņš to nosauca par Starptautisko Āfrikas asociāciju.
Karalis stāstīja par saviem nodomiem ieviest Rietumu civilizāciju un ienest reliģiju šajā Āfrikas daļā. Viņš nepieminēja, ka vēlas pretendēt uz šīm zemēm. Savas dzīves beigās karalis bija sarūgtināts par to, ka viņa izveidotās Kongo brīvvalsts izveidošanu sabojāja tās bezrūpīgā valdība. Arī miega slimības izplatīšanos Āfrikas centrālajā daļā, iespējams, izraisīja Stenlija milzīgā bagāžas vilciena un Emin Pašas palīdzības ekspedīcijas pārvietošanās.
Henrijs M. Stenlijs 1884. gadā
Emin Paša palīdzības ekspedīcija
1886. gadā Stenlijs vadīja Emin Pašas palīdzības ekspedīciju, lai "izglābtu" Ekvatorijas gubernatoru Emin Pašu Sudānas dienvidos. Karalis Leopolds II pieprasīja, lai Stenlijs izvēlētos garāko ceļu caur Kongo upi. Viņš cerēja iegūt lielāku teritoriju. Pēc milzīgām grūtībām un lieliem cilvēku upuriem Stenlijs 1888. gadā satikās ar Eminu, kartēja Ruvenzori kalnu grēdu un Edvarda ezeru un 1890. gada beigās kopā ar Eminu un viņa izdzīvojušajiem sekotājiem iznāca no iekšzemes.
Šī ekspedīcija apkaunoja Stenlija vārdu citu eiropiešu rīcības dēļ: Stenleja uzbrukums bija saistīts ar britu džentlmeņiem un armijas virsniekiem. Kādu armijas majoru nošāva nesējs, jo viņš izturējās ārkārtīgi nežēlīgi. Džeimss Sligo Džeimsons, īru viskija ražotāja Jameson's mantinieks, nopirka 11 gadus vecu meiteni un piedāvāja viņu kanibāliem, lai dokumentētu un ieskicētu, kā viņa tiek pagatavota un apēsta. Stenlijs par to uzzināja tikai tad, kad Džeimsons bija miris no drudža.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija sers Henrijs Mortons Stenlijs?
A: Sers Henrijs Mortons Stenlijs bija velsiešu žurnālists un pētnieks, kurš bija pazīstams ar Āfrikas centrālās daļas izpēti, Deivida Livingstona meklējumiem, Nīlas iztekas meklējumiem un darbu Kongo baseinā.
J: Kā Stenlijs kļuva slavens?
A: Stenlijs kļuva slavens ar saviem centrālās Āfrikas izpētes darbiem un Deivida Livingstona meklējumiem. Kad viņš atrada Livingstonu, Stenlijs esot pajautājis: "Domāju, ka tas ir doktors Livingstons?".
J: Ar ko Stenlijs ir slavens bez Livingstona meklēšanas?
A: Stenlijs ir pazīstams ar Nīlas iztekas meklējumiem, darbu Kongo baseinā un Emin Pašas palīdzības ekspedīcijas vadīšanu.
J: Kāpēc Stenliju ļoti apbrīnoja un atbalstīja britu un beļģu monarhijas?
A: Neraugoties uz afrikāņu nežēlību un slepkavībām viņa ekspedīciju laikā, britu un beļģu monarhijas ļoti apbrīnoja un atbalstīja Stenliju par viņa izpētes un politisko darbu Āfrikā.
J: Kāds bija Stenlija nogalināto Āfrikas pētnieku skaits?
A: Stenlijam bija visaugstākais nogalināto skaits starp Āfrikas pētniekiem, jo viņa ekspedīciju laikā afrikāņi tika nežēlīgi nogalināti un nogalināti.
J: Kāda bija Stenlija politiskā karjera?
A: Stenlijs no 1895. līdz 1900. gadam bija Lambetas ziemeļu apgabala parlamenta deputāts.
J: Kāds bija Stenlija dzimtais vārds?
A: Stenlija dzimtais vārds bija Džons Rovlandss.
Meklēt