Sers Henrijs Mortons Stenlijs GCB (angļu: Sir Henry Morton Stanley GCB; dzimis kā Džons Roulands; 1841. gada 28. janvārī – 1904. gada 10. maijā) bija velsiešu žurnālists un pētnieks, kurš kļuva par vienu no pazīstamākajiem Viktorijas laikmeta Āfrikas izpētes vadītājiem. Viņa darbs plaši ietekmēja Eiropas izpratni par Āfriku, tomēr tam bija arī tumšā puse — ekspedīcijas bieži izraisīja vardarbību un milzīgas cilvēka ciešanas.
Agrīnā dzīve un darbības sākums
Stenlijs bija dzimis Velsā un jaunībā mainīja vārdu un dzīvesvietu vairākas reizes; vēlāk viņš strādāja kā žurnālists un ceļoja pāri okeāniem. Par savu karjeru Āfrikā viņš lielā mērā kļuva slavens pateicoties rakstura izturībai, orientēšanās prasmēm un spējai organizēt lielas ekspedīcijas attālos rajonos.
Livingstona meklējumi un slavens teikums
Stenlijs ieguva pasaules uzmanību, vadot meklēšanu pēc misionāra un pētnieka Deivida Livingstona, kurš bija pazudis ilgā laika posmā. Kad Stenlijs 1871. gadā atrada Livingstonu pie Ujiji ezera pie Tanganyika, viņam tiek piedēvēta leģendārā frāze: "Es pieņemu, ka tas ir doktors Livingstons?" (angļu: "Dr. Livingstone, I presume?"). Šī aina kļuva par simbolu Viktorijas laikmeta pētniecības romantizācijai, kaut arī vēsturnieki diskutē par tās precīzu formulējumu un kontekstu.
Izpētes darbi — Nīla, Kongo un Lualabas notikumi
Stenlijs vadīja vairākas ekspedīcijas Centrālajā Āfrikā. Viņš pētīja Nīlas avotus un mēģināja noskaidrot lielo upju savienojumus reģionā. Svarīga bija viņa darbība Kongo baseinā un Lualabas upes izpēte, kas deva būtiskus datus par kontinenta hidrografiju. Daļa no viņa pētījumiem palīdzēja Eiropas valstīm veidot savas interesēs balstītu priekšstatu par Centrāfriku.
Emin Pašas ekspedīcija un kritika
Vēlāk Stenlijs vadīja tā saukto Emin Pašas palīdzības ekspedīciju — misiju, kas faktiski bija glābšanas un politiskas nozīmes kombinācija tā laika koloniālajā kontekstā. Šī ekspedīcija un citas Stenlija vadītās operācijas bieži tika kritizētas par nežēlību pret vietējiem iedzīvotājiem un ekspedīciju nometņu darbaspēku. Daudzi porteri un vietējie iedzīvotāji gāja bojā, bet precīzs upuru skaits ir diskutabls un tiek atzīmēts kā viens no postošajiem aspektiem viņa mantojuma vērtēšanā.
Vardarbība, morālā vērtējuma strīdi un sadarbība ar koloniālajām varām
Stenlija ekspedīcijas ir pazīstamas ar nežēlību un afrikāņu slepkavībām. Viņam tiek piedēvēts viens no vislielākajiem nogalināto skaitiem starp Āfrikas pētniekiem, jo ekspedīciju laikā tika pieļautas plašas vardarbības un piespiešanas prakses. Neraugoties uz to, Stenliju cienīja un atbalstīja daudzas Eiropas varas iestādes — īpaši britu un beļģu monarhijas —, jo viņa karte un ziņojumi bija vērtīgi to ģeopolitiskajām interesēm.
Publikācijas, sabiedriskā atpazīstamība un goda nosaukumi
Stenlijs bija arī rakstošs ceļojumu aprakstu autors — viņa atskaites, lekcijas un grāmatas plaši izplatīja stāstus par Āfriku Eiropā. Viņa darbi, piemēram, atskaites par Livingstona atrašanu un plašs ceļojumu apraksts par Centālās Āfrikas ekspedīcijām, pastiprināja viņa slavu mājās. Par nopelniem viņš guva goda nosaukumus un atzinības; 1899. gadā viņš tika iecelts bruņinieka kārtā.
Politiska darbība un vēlākie gadi
No 1895. līdz 1900. gadam Stenlijs bija Lambetas ziemeļu apgabala deputāts. Pēdējos dzīves gados viņš turpināja lasīt lekcijas, publicēt atmiņas un piedalīties sabiedriskās diskusijās. Stenlijs mira 1904. gadā, atstājot sarežģītu un pretrunu pilnu mantojumu.
Mantojums
Stenlija mantojums ir gadiem ilgi apspriests un vērtēts. No vienas puses, viņu apsveica kā varoni un izcilu pētnieku — cilvēku, kurš atklāja Eiropai daudzas Centrāfrikas vietas un ceļus. No otras puses, mūsdienu vēsturniskie un ētiskie izvērtējumi uzsver, ka viņa darbība veicināja brutālu kolonizāciju, cilvēktiesību pārkāpumus un postošas sekas vietējām kopienām. Mūsdienās Stenlijs bieži tiek pieminēts gan kā līdz šim ievērojams 19. gadsimta pētnieks, gan kā simbols koloniālās varas tumšajām pusēm.
Svarīgi atzīmēt: par Stenlija dzīvi un darbību pastāv daudz dokumentu, liecību un arī pretrunīgu stāstu; vērtējums par viņa nozīmi un vainu atšķiras atkarībā no skatpunkta — kolonizatoru, mūsdienu pētnieku un vietējo iedzīvotāju pieredzes.
