Imelda Markosa (dzimusi 1929. gada 2. jūlijā kā Imelda Remedios Visitacion Romualdez) ir filipīniešu valsts amatpersona un 10. Filipīnu prezidenta Ferdinanda Markosa atraitne. Viņas iesaukas ir Tērauda tauriņš un Dzelzs tauriņš, un viņu bieži asociē gan ar politisko ietekmi, gan grezno dzīvesveidu, kā arī ar ilggadīgām tiesvedībām un apsūdzībām korupcijā.
Politiska un sabiedriska darbība
Imelda Markosa kļuva plaši zināma kā Filipīnu pirmā lēdija, bet viņa arī ieņēma vairākus publiskus amatus un aktīvi iesaistījās valsts pārvaldē un sabiedriskajos projektos. Viņas loma režīma laikā bija svarīga — viņa uzstājās publiski, organizēja kultūras pasākumus un līdzdarbojusies pilsētu attīstības un būvniecības iniciatīvās. Viņas un vīra valdīšana tiek raksturota ar plašu ietekmi uz politiku un ekonomiku, un kritiķi norāda arī uz autoritārisma pazīmēm un cilvēktiesību pārkāpumiem režīma laikā.
Kurpes un muzejs
Viņu plaši atceras arī pēc viņas ievērības cienīgās apavu kolekcijas — vairāk nekā 1 060 apavu pāru, kas kļuva par simbolu greznībai un izšķērdībai. 2001. gadā Imelda atvēra Marikinas pilsētas apavu muzeju Manilas apavu ražošanas rajonā; muzejā eksponēti simtiem no viņas personīgajām kurpēm. Šī kolekcija piesaista plašu uzmanību un bieži tiek minēta diskusijās par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu un elites dzīvesstilu.
Tiesvedība un apsūdzības
Imelda Markosa ilgstoši bija iesaistīta tiesvedībās saistībā ar apsūdzībām korupcijā un neskaidru mantu iegūšanu. 2018. gada 9. novembrī viņa tika atzīta par vainīgu vairākos korupcijas noziegumos un notiesāta — kopējais sods tika norādīts kā 77 gadi. Tiesa un tiesvedības process pret viņu un citiem saistītajiem ilga vairākus gadu desmitus, un lietas izmeklēšanas un apelācijas turpinājās vēl pēc pirmās notiesāšanas. Šie gadījumi veicināja plašas diskusijas gan Filipīnās, gan starptautiski par valsts līdzekļu izmantošanu, atjaunošanu un pagātnes politisko atbildību.
Vēsturnieku un sabiedrības skatījums
Sabiedrībā Imelda Markosa ir pretrunīgi vērtēta figūra: daļa no viņas atbalstītājiem uzsver viņas ieguldījumu kultūras projektos un labdarībā, bet citi uzsver greznību, politisko korupciju un cilvēktiesību pārkāpumus, kas saistīti ar viņas un viņas vīra valdīšanu. Viņas personība un dzīvesstāsts turpina raisīt interesi kā Filipīnu mūsdienu vēsturē, tā populārajā kultūrā.