Inigo Džonss (1573. gada 15. jūlijā - 1652. gada 21. jūnijā) bija slavens angļu arhitekts agrīnajos jaunajos laikos. Viņš bija pirmais, kurš Lielbritānijā iepazīstināja ar Senās Romas un Itālijas renesanses arhitektūru. Viņa celtnes bija pirmās Lielbritānijā, kurās tika izmantoti Vitruvija proporciju un simetrijas noteikumi. Lielu ieguldījumu viņš sniedza arī kā teātra dizainers. Viņš veidoja dekorācijas un kostīmus daudzām maskām (sava veida agrīna opera).



Biogrāfija un ceļojumi

Inigo Džonss dzimis 1573. gadā Londonā. Jaunībā viņš nodarbojās ar zīmēšanu un būvniecības darbiem, taču būtisks pavērsiens viņa karjerā bija ceļojums uz Itāliju, kas notika ap 1603.–1606. gadu. Tur viņš iepazinās ar antīkās arhitektūras iedvesmotiem principiem un modernā renesanses arhitektūras meistaru darbiem — īpaši Andrea Palladio ietekmi un Vitruvija idejām. Atgriežoties Anglijā, Džonss sāka piemērot šos principus savos projektos, ieviešot klasicisma formas un proporcionālo sistēmas, kas tolaik nebija pierastas britu arhitektūrā.

Galvenie darbi

Inigo Džonss ir saistīts ar vairākām nozīmīgām ēkām un plānojuma risinājumiem, kas iezīmēja pāreju uz klasisku arhitektūras valodu Anglijā. Starp viņa svarīgākajiem darbiem ir:

  • Queen's House (Greenwich) — viena no pirmajām pilnīgi klasicisma stilā veidotajām rezidencēm Anglijā, kas demonstrē stingru proporciju un simetriju.
  • Banqueting House (Whitehall) — grezna zāle ar skaidri izteiktām klasiskajām kolonnu kārtām un harmonisku fasādi; šis darbs bieži tiek uzskatīts par Džonsa meistardarbu.
  • Covent Garden laukums un Sv. Pāvila baznīca (St. Paul's, Covent Garden) — viens no pirmajiem piemēriem, kur arhitekts plāno publisku laukumu ar vienotu fasāžu ritmu.

Turklāt viņam piedēvē arī dažādas privātas mājas un interjerus, kā arī darbus, kur viņš sadarbojās ar citiem māju īpašniekiem, piemēram, pie māju atjaunošanas un paplašināšanas aristokrātu rezidencēs.

Stila īpašības un arhitektoniskā pieeja

Džonss ienesā Anglijā klasicisma idejas — Vitruvija proporcijas, harmoniju, kolonnu kārtu lietojumu un simetriju. Viņa darbi izceļas ar skaidru, racionālu plānojumu un atturīgu dekoru; fasādes bieži balstās uz proporcionālu attiecību starp logiem, kolonnu laukumiem un entablaturu. Viņš popularizēja Palladio principus, kas vēlāk kļuva par pamatu angļu palladianisma tradīcijai.

Darbs teātrī un maskās

Bez arhitektūras Džonss bija ievērojams arī teātra dekorāciju un kostīmu dizaineris. Viņš strādāja galvenokārt pie karaļa galma maskām — greznām estrādes izrādēm ar mītiskām un alegoriskām tēmām. Šīs maskas bija gan vizuāli iespaidīgas, gan tehniski izaicinošas: Džonss izgudroja sarežģītas skatuves aparātūras, kustīgas scenogrāfijas elementus un efektus, kas papildināja muzikālos un literāros priekšnesumus. Viņa sadarbība ar dzejnieku un dramaturgu Benu Džonsonu (Ben Jonson) bija svarīga, lai radītu integrētu māksliniecisku izpausmi, lai gan abu attiecības reizēm bija spriedzes pilnas un konkurences ietekmētas.

Ietekme un mantojums

Inigo Džonss bija pirmais angļu arhitekts, kurš sistemātiski izmantoja klasiskās arhitektūras teorijas praksē, un viņa darbi kļuva par piemēru nākamajām paaudzēm. Viņa skolnieks un aizvietotājs bija John Webb, kurš turpināja izplatīt soļus uz Palladio principiem. Džonsa ietekme bija jūtama vēlākajās reformās un 18. gadsimta Palladianisma atdzimšanā, un viņu bieži piemin kā cilvēku, kurš radīja tiltus starp renesanses klasicismu un angļu arhitektūras tradīciju.

Dzīves noslēgums

Inigo Džonss nomira 1652. gada 21. jūnijā. Pēc nāves viņa darbi un zīmējumi turpināja iedvesmot arhitektus un teorētiķus. Viņa mantojums ir redzams ne tikai pavisam konkrētās ēkās, bet arī plašākā arhitektoniskajā domāšanā, kur līdzsvars, proporcija un klasiskais ritms kļuva par svarīgiem kritērijiem angļu arhitektūras izteiksmē.