Ingmārs Bergmans — zviedru kinorežisors, cilvēka stāvokļa pētnieks

Ingmārs Bergmans — zviedru kinorežisors, cilvēka stāvokļa pētnieks; viņa drūmie, komiskie un cerību pilnie darbi ietekmēja pasaules kino meistarus.

Autors: Leandro Alegsa

09-12-2025 11:19

Ernsts Ingmārs Bergmans (IPA: ['ɪŋmar 'bærjman] zviedru valodā, bet parasti IPA: [ˈbɝgmən] angļu valodā) (1918. gada 14. jūlijs - 2007. gada 30. jūlijs) bija zviedru skatuves un kino režisors. Ingmārs Bergmans savos neizdzēšamajos cilvēka stāvokļa pētījumos atrada gan drūmumu un izmisumu, gan arī komēdiju un cerību. Viņš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu kino dižākajiem meistariem.

Dzimis Uppsālas apgabalā Zviedrijā, Bergmans izveidoja daudzpusīgu karjeru, kas aptvēra gan teātri, gan kinematogrāfiju. Viņš bija arī rakstnieks — sarakstīja scenārijus, lugas un autobiogrāfiskus darbus. Daļa no viņa radošā mantojuma radās darbā Karaliskajā dramatiskajā teātrī (Dramaten) Stokholmā, taču lielu daļu filmu viņš radīja arī uz Fārö salas, kas kļuva par svarīgu viņa dzīves un daiļrades vietu.

Tematika un stils

Bergmana filmas koncentrējas uz eksistenciālām tēmām: nāvi, ticību un neticību, vientulību, attiecību krīzēm, vainas un atbrīvošanās jautājumiem. Viņa darbi pazīstami ar intensīvu psiholoģisko izpēti, simbolismu, teatrālu kompozīciju un tuvplānu izmantojumu, kas uzsver personu iekšējo pasauli. Bieži sastopami motīvi ir reliģiskas krīzes, mātes–bērna attiecības, laulības izjukšana un mākslinieka identitāte.

Vizuāli Bergmana agrīnās filmas bieži bija melnbaltas, ar izteiktu kontrastu un precīzu kadrējumu; vēlākās — kā, piemēram, Cries and Whispers — izmanto krāsu simboliku, lai pastiprinātu emocionālo efektu. Viņa darbā svarīga loma bija arī ilgām epizodēm, klusuma brīžiem un rūpīgi komponētām aktieru spēles ainām.

Sadarbība

Viens no Bergmana tuvākajiem sadarbības partneriem bija kinokameras mākslinieks Sven Nykvist, kura izgudrotais gaismas un ēnu valodas stils būtiski veidoja Bergmana filmu estētiku. Režisors arī regulāri strādāja ar noteiktiem aktieriem, piemēram, Liv Ullmann un Bengt Ekerot, kuri kļuva par viņa stāstījuma balsīm un psiholoģiskajiem instrumentiem.

Galvenie darbi

The Seventh Seal (Det sjunde inseglet, 1957) — filmā tiek skatīts dialogu starp cilvēku un nāvi, meklējot jēgu un ticību.
Wild Strawberries (Smultronstället, 1957) — autobiogrāfisks ceļojums atmiņās, vecuma un atskatu tēma.
The Virgin Spring (Jungfrukällan, 1960) — melodrāma ar spēcīgu reliģisku un morālu konfliktu.
Through a Glass Darkly (Såsom i en spegel, 1961) — psiholoģiska studija par ticības krīzi un garīgām slimībām.
Persona (1966) — eksperimentāla un intelektuāla filma par identitātes saplūšanu un radošu krīzi.
Hour of the Wolf (Vargtimmen, 1968) un Shame (Skammen, 1968) — tumšākas, simboliskas izmeklējumu filmas.
Cries and Whispers (Viskningar och rop, 1972) — krāsas un emocionālas intensitātes pētījums.
Scenes from a Marriage (Scener ur ett äktenskap, 1973) — detalizēts laulības un intimitātes portrets (gan miniseriāla, gan filmas formā).
Fanny and Alexander (Fanny och Alexander, 1982) — plašsāga, kas apvieno autobiogrāfiskus elementus ar teātra estētiku; bieži tiek uzskatīta par Bergmana monumentālo darbu.
Autumn Sonata (Höstsonaten, 1978) — psiholoģiska drāma par attiecībām starp māti un meitu.

Apbalvojumi un ietekme

Bergmans darbi guva starptautisku atzinību un daudzas balvas festivalos un no akadēmiskām institūcijām. Viņa ietekme jūtama vairākās kino tradīcijās; daudzi pasaules kinorežisori, tostarp amerikāņi Vudijs Alens un Roberts Altmans, krievu režisors Andrejs Tarkovskis un Taivānas režisors Angs Lī, ir minējuši Bergmana darbu kā nozīmīgu ietekmi uz viņu daiļradi.

Mantojums

Ingmāra Bergmana ietekme uz pasaules kinematogrāfiju ir plaša — no estētikas un režijas tehnikām līdz tematiskajām virzienu izvēlēm. Viņa filmas joprojām tiek intensīvi studētas kinofiloloģijā, filozofijā un teātra mācībās. Bergmans atstāja bagātīgu filmu, lugu un rakstu arhīvu, kas turpina iedvesmot jaunus kinoautoriorus, aktierus un skatītājus, kuri meklē dziļāku izpratni par cilvēka eksistenci un attiecībām.

Personiskie fakti: Bergmans bija precējies vairākas reizes un viņam bija vairākas atvasīnas; viņa dzīve un attiecības bieži atspoguļojās viņa darbos. Viņš mira 2007. gadā, atstājot par sevi plašu un komplekso kultūras mantojumu.

Biogrāfija

Ernsts Ingmārs Bergmans dzimis Upsalā, Zviedrijā, dāņu izcelsmes luterāņu mācītājam Ērikam Bergmanam (vēlāk Zviedrijas karaļa kapelānam) un viņa sievai Karinai (dz. Okerblom). Viņš uzauga reliģisku tēlu un diskusiju ieskauts. Viņa tēvs bija diezgan konservatīvs draudzes mācītājs un stingrs ģimenes tēvs: Ingmārs tika ieslēgts tumšos skapjos par tādiem pārkāpumiem kā slapjums gultā. "Kamēr tēvs sludināja prom no kanceles, un draudze lūdzās, dziedāja vai klausījās," Ingmārs raksta savā biogrāfijā Laterna Magica,

"Savu interesi veltīju baznīcas noslēpumainajai pasaulei ar zemām arkām, biezām sienām, mūžības smaržu, krāsainajiem saules stariem, kas drebēja virs dīvainākajiem viduslaiku gleznojumiem un griestu un sienu griestu kokgriezumiem. Tur bija viss, ko vien iztēle varēja vēlēties - eņģeļi, svētie, pūķi, pravieši, velni, cilvēki."

Divus piecus mēnešus viņš pildīja obligāto militāro dienestu un studēja mākslu un literatūru Stokholmas Universitātes koledžā (vēlāk - Stokholmas Universitāte), bet studijas nepabeidza. Tā vietā viņš sāka interesēties par teātri un vēlāk par kino (lai gan jau 30. gadu sākumā viņš bija kļuvis par "īstu kinomānu").

Lai gan Bergmans uzauga dievbijīgā luterāņu ģimenē, viņš apgalvoja, ka ticību zaudējis astoņu gadu vecumā, taču ar šo faktu samierinājies tikai tad, kad veidojis filmu Ziemas gaisma.

No sešdesmito gadu sākuma Bergmans lielāko daļu savas dzīves nodzīvoja Fērē salā Gotlandē, Zviedrijā, kur viņš uzņēma vairākas savas filmas. Pēc ilgstošas cīņas ar Zviedrijas valdību par iespējamu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Bergmans uz laiku pārcēlās uz Minheni un Zviedrijā atgriezās tikai 1982. gadā, kad uzņēma filmu "Fanijs un Aleksandrs". Bergmans teica, ka šī būs viņa pēdējā filma un ka viņš turpinās režisēt teātri. Kopš tā laika viņš uzņēma vairākas filmas televīzijai, bet vēlāk aizgāja pensijā uz Fårö, 2004. gadā paziņojot, ka nekad vairs neatstās šo salu.

Ingmārs Bergmans nomira savās mājās Fērē, 2007. gada 30. jūlija agrā rītā 89 gadu vecumā, tajā pašā dienā, kad nomira cits izcils kinorežisors Mikelandželo Antonioni.

Ģimene

Bergmans bija precējies piecas reizes:

1943. gada 25. marts - 1945. gads, ar Elzu Fišeri, horeogrāfi un dejotāju (laulība šķirta). Bērni:

Lena Bergmane, aktrise, dzimusi 1943. gadā.

1945. gada 22. jūlijs - 1950, ar Ellenu Lundstrēmu, horeogrāfi un kinorežisori (izšķīries). Bērni:

Eva Bergmane, kinorežisore, dzimusi 1945. gadā,
Jans Bergmans, kinorežisors (1946-2000), un
1948. gadā dzimušie dvīņi Matss un Anna Bergmaņi, abi aktieri un kinorežisori.

1951 - 1959, ar Gunu Grūtu, žurnālisti (laulība šķirta). Bērni:

Ingmārs Bergmans juniors, aviokompānijas kapteinis, dzimis 1951. gadā.

1959 - 1969, ar Käbi Laretei, koncertpianisti (izšķīries). Bērni:

Daniels Bergmans, filmu režisors, dzimis 1962. gadā.

1971. gada 11. novembris - 1995. gada 20. maijs, ar Ingrīdu fon Rozenu (dzimtā uzvārds Karlebo) (atraitne). Bērni:

Marija fon Rozena, rakstniece, dzimusi 1959. gadā.

Pirmās četras laulības beidzās ar šķiršanos. Pēdējā laulība beidzās, kad viņa sieva Ingrīda 1995. gadā 65 gadu vecumā nomira no kuņģa vēža. Papildus laulībām Bergmanam bija romantiskas attiecības ar aktrisēm Harietu Andersoni (1952-55), Bibi Andersoni (1955-59) un Līvu Ulmani (1965-70). Viņš bija rakstnieces Linnas Ulmanes tēvs kopā ar Līvu Ulmani. Kopumā Bergmanam bija deviņi bērni, no kuriem viens nomira pirms viņa.

Apbalvojumi

Kinoakadēmijas balvas

1971. gadā Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā Bergmans saņēma Irvinga G. Talberga piemiņas balvu. Trīs no viņa filmām saņēma Oskara balvu kā labākā filma svešvalodā. Turpmāk sniegts viņa nomināciju un apbalvojumu saraksts:

Uzvara: Labākā ārzemju filma "Jaunavas pavasaris" (Jungfrukällan, 1960)
Uzvara: Labākā ārzemju filma "Caur tumšu stiklu" (Såsom i en spegel) (1961)
Uzvara: Labākā ārzemju filma Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1983)
Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Wild Strawberries (Smultronstället) (1957)
Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs "Caur tumšo stiklu" (1961)
Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Cries and Whispers (Viskningar och rop) (1974)
Nominēts: Labākā filma, Cries and Whispers (Viskningar och rop) (1974)
Nominēts: Labākais režisors, Cries and Whispers (Viskningar och rop) (1974)
Nominēts: Labākais režisors, Tēls pret aci (Ansikte mot ansikte) (1977)
Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Rudens sonāte (Höstsonaten) (1979)
Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1983)
Nominēts: Labākais režisors, Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1983)

BAFTA balvas

Nominēts: Labākā filma, kas uzņemta no jebkura avota, "Burvis" (Ansiktet) (1960)
Nominēts: Labākā ārzemju filma, Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1984)

Berlīnes kinofestivāls

Uzvarēja: Zelta lācis par labāko filmu, Wild Strawberries (Smultronstället) (1957)
Nominēts: Zelta lācis par labāko filmu, "Caurtumšu stiklu" (Såsom i en spegel) (1961)
Uzvarēja: OCIC balva, "Caur tumšo stiklu" (1961)

Cēzara balvas

Nominēts: Labākā ārzemju filma, "Burvju flauta" (Trollflöjten) (1976)
Nominēts: Labākā ārzemju filma, Rudens sonāte (Höstsonaten) (1979)
Uzvara: Labākā ārzemju filma, Fanny och Alexander (Fanny och Alexander) (1984)
Nominēts: Labākā Eiropas filma, Saraband (2005)

Kannu kinofestivāls

Uzvara: Labākais poētiskais humors Vasaras nakts smaidi (Sommarnattens leende) (1955)
Nominēts: Zelta palma: "Vasaras nakts smaidi" (Sommarnattens leende) (1955)
Uzvarēja: Žūrijas speciālbalva Septītais zīmogs (Det Sjunde inseglet) (1957)
Nominēts: Zelta palmas zars Septītais zīmogs (Det Sjunde inseglet) (1957)
Uzvarēja: Labākais režisors Dzīvības robeža (Nära livet) (1958)
Nominēts: Zelta palmas zaru "Dzīvības robeža" (Nära livet) (1958)
Uzvara: Īpašā atzinība "Jaunavas pavasaris" (Jungfrukällan) (1960)
Nominēts: Zelta palmas zaru "Jaunavas pavasaris" (Jungfrukällan, 1960)
Uzvara: Lielā tehniskā balva "Kliedzieni un čuksti" (Viskningar och rop) (1972)
Uzvarēja: Palmu palmas (1997)
Iegūta: Ekumēniskās žūrijas balva (1998) (Īpašā balva par visiem viņa darbiem.)

Zelta globusa balvas

Uzvara: Labākā ārzemju filma "Meža zemenes" (Smultronstället) (1960)
Uzvara: Labākā ārzemju filma The Virgin Spring (1961)
Uzvara: Labākā ārzemju filma Laulības ainas (1975)
Uzvarēja: Labākā ārzemju filma "Seju pret seju" (1976)
Uzvara: Labākā ārzemju filma Rudens sonāte (1978)
Uzvara: Labākā ārzemju filma Fanijs un Aleksandrs (1984)

Nominēts: Labākā ārzemju filma Kauns (1968)
Nominēts: Labākā ārzemju filma Cries and Whispers (1973)

Citi apbalvojumi un apbalvojumi

Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas ārzemju goda loceklis (1961)
Dorotijas un Lilianas Gišu balva (1995)
BAFTA Akadēmijas stipendijas balva (1988)

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Ernsts Ingmārs Bergmans?

A: Ernsts Ingmārs Bergmans bija zviedru skatuves un kino režisors.

J: Kādas tēmas viņš pētīja savos darbos?

A: Viņš pētīja drūmumu, izmisumu, komēdiju un cerību, pētot cilvēka stāvokli.

J: Kā viņu vērtē daudzi kinematogrāfisti?

A: Daudzi kinematogrāfisti visā pasaulē viņu uzskata par vienu no mūsdienu kino meistariem.

J: Kas ir daži no kinematogrāfistiem, kuri ir minējuši Bergmana darbus kā ietekmi uz viņu pašu darbiem?

A: Amerikāņu kinorežisori Vudijs Alens un Roberts Altmans, krievu režisors Andrejs Tarkovskis un Taivānas režisors Angs Lī ir minējuši Bergmana darbus kā ietekmējošus viņu pašu darbiem.

J: Kad dzimis Ernsts Ingmārs Bergmans?

A: Ernsts Ingmārs Bergmans dzimis 1918. gada 14. jūlijā.

J: Kad viņš nomira?

A: Viņš nomira 2007. gada 30. jūlijā.

J: Kā angliski izrunā vārdu "Ernst Ingmar Bergman"?

A: Angļu valodā to parasti izrunā [ˈbɝgmən].

Meklēt