Ingmar Bergman

Biogrāfija

Ernsts Ingmārs Bergmans dzimis Upsalā, Zviedrijā, dāņu izcelsmes luterāņu mācītājam Ērikam Bergmanam (vēlāk Zviedrijas karaļa kapelānam) un viņa sievai Karinai (dz. Okerblom). Viņš uzauga reliģisku tēlu un diskusiju ieskauts. Viņa tēvs bija diezgan konservatīvs draudzes mācītājs un stingrs ģimenes tēvs: Ingmārs tika ieslēgts tumšos skapjos par tādiem pārkāpumiem kā slapjums gultā. "Kamēr tēvs sludināja prom no kanceles, un draudze lūdzās, dziedāja vai klausījās," Ingmārs raksta savā biogrāfijā Laterna Magica,

"Savu interesi veltīju baznīcas noslēpumainajai pasaulei ar zemām arkām, biezām sienām, mūžības smaržu, krāsainajiem saules stariem, kas drebēja virs dīvainākajiem viduslaiku gleznojumiem un griestu un sienu griestu kokgriezumiem. Tur bija viss, ko vien iztēle varēja vēlēties - eņģeļi, svētie, pūķi, pravieši, velni, cilvēki."

Divus piecus mēnešus viņš pildīja obligāto militāro dienestu un studēja mākslu un literatūru Stokholmas Universitātes koledžā (vēlāk - Stokholmas Universitāte), bet studijas nepabeidza. Tā vietā viņš sāka interesēties par teātri un vēlāk par kino (lai gan jau 30. gadu sākumā viņš bija kļuvis par "īstu kinomānu").

Lai gan Bergmans uzauga dievbijīgā luterāņu ģimenē, viņš apgalvoja, ka ticību zaudējis astoņu gadu vecumā, taču ar šo faktu samierinājies tikai tad, kad veidojis filmu Ziemas gaisma.

No sešdesmito gadu sākuma Bergmans lielāko daļu savas dzīves nodzīvoja Fērē salā Gotlandē, Zviedrijā, kur viņš uzņēma vairākas savas filmas. Pēc ilgstošas cīņas ar Zviedrijas valdību par iespējamu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Bergmans uz laiku pārcēlās uz Minheni un Zviedrijā atgriezās tikai 1982. gadā, kad uzņēma filmu "Fanijs un Aleksandrs". Bergmans teica, ka šī būs viņa pēdējā filma un ka viņš turpinās režisēt teātri. Kopš tā laika viņš uzņēma vairākas filmas televīzijai, bet vēlāk aizgāja pensijā uz Fårö, 2004. gadā paziņojot, ka nekad vairs neatstās šo salu.

Ingmārs Bergmans nomira savās mājās Fērē, 2007. gada 30. jūlija agrā rītā 89 gadu vecumā, tajā pašā dienā, kad nomira cits izcils kinorežisors Mikelandželo Antonioni.

Ģimene

Bergmans bija precējies piecas reizes:

• 1943. gada 25. marts - 1945. gads, ar Elzu Fišeri, horeogrāfi un dejotāju (laulība šķirta). Bērni:
• Lena Bergmane, aktrise, dzimusi 1943. gadā.
• 1945. gada 22. jūlijs - 1950, ar Ellenu Lundstrēmu, horeogrāfi un kinorežisori (izšķīries). Bērni:
• Eva Bergmane, kinorežisore, dzimusi 1945. gadā,
• Jans Bergmans, kinorežisors (1946-2000), un
• 1948. gadā dzimušie dvīņi Matss un Anna Bergmaņi, abi aktieri un kinorežisori.
• 1951 - 1959, ar Gunu Grūtu, žurnālisti (laulība šķirta). Bērni:
• Ingmārs Bergmans juniors, aviokompānijas kapteinis, dzimis 1951. gadā.
• 1959 - 1969, ar Käbi Laretei, koncertpianisti (izšķīries). Bērni:
• Daniels Bergmans, filmu režisors, dzimis 1962. gadā.
• 1971. gada 11. novembris - 1995. gada 20. maijs, ar Ingrīdu fon Rozenu (dzimtā uzvārds Karlebo) (atraitne). Bērni:
• Marija fon Rozena, rakstniece, dzimusi 1959. gadā.

Pirmās četras laulības beidzās ar šķiršanos. Pēdējā laulība beidzās, kad viņa sieva Ingrīda 1995. gadā 65 gadu vecumā nomira no kuņģa vēža. Papildus laulībām Bergmanam bija romantiskas attiecības ar aktrisēm Harietu Andersoni (1952-55), Bibi Andersoni (1955-59) un Līvu Ulmani (1965-70). Viņš bija rakstnieces Linnas Ulmanes tēvs kopā ar Līvu Ulmani. Kopumā Bergmanam bija deviņi bērni, no kuriem viens nomira pirms viņa.

Apbalvojumi

Kinoakadēmijas balvas

1971. gadā Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā Bergmans saņēma Irvinga G. Talberga piemiņas balvu. Trīs no viņa filmām saņēma Oskara balvu kā labākā filma svešvalodā. Turpmāk sniegts viņa nomināciju un apbalvojumu saraksts:

• Uzvara: Labākā ārzemju filma "Jaunavas pavasaris" (Jungfrukällan, 1960)
• Uzvara: Labākā ārzemju filma "Caur tumšu stiklu" (Såsom i en spegel) (1961)
• Uzvara: Labākā ārzemju filma Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1983)
• Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Wild Strawberries (Smultronstället) (1957)
• Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs "Caur tumšo stiklu" (1961)
• Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Cries and Whispers (Viskningar och rop) (1974)
• Nominēts: Labākā filma, Cries and Whispers (Viskningar och rop) (1974)
• Nominēts: Labākais režisors, Cries and Whispers (Viskningar och rop) (1974)
• Nominēts: Labākais režisors, Tēls pret aci (Ansikte mot ansikte) (1977)
• Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Rudens sonāte (Höstsonaten) (1979)
• Nominēts: Labākais oriģinālscenārijs, Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1983)
• Nominēts: Labākais režisors, Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1983)

BAFTA balvas

• Nominēts: Labākā filma, kas uzņemta no jebkura avota, "Burvis" (Ansiktet) (1960)
• Nominēts: Labākā ārzemju filma, Fanny un Aleksandrs (Fanny och Alexander) (1984)

Berlīnes kinofestivāls

• Uzvarēja: Zelta lācis par labāko filmu, Wild Strawberries (Smultronstället) (1957)
• Nominēts: Zelta lācis par labāko filmu, "Caurtumšu stiklu" (Såsom i en spegel) (1961)
• Uzvarēja: OCIC balva, "Caur tumšo stiklu" (1961)

Cēzara balvas

• Nominēts: Labākā ārzemju filma, "Burvju flauta" (Trollflöjten) (1976)
• Nominēts: Labākā ārzemju filma, Rudens sonāte (Höstsonaten) (1979)
• Uzvara: Labākā ārzemju filma, Fanny och Alexander (Fanny och Alexander) (1984)
• Nominēts: Labākā Eiropas filma, Saraband (2005)

Kannu kinofestivāls

• Uzvara: Labākais poētiskais humors Vasaras nakts smaidi (Sommarnattens leende) (1955)
• Nominēts: Zelta palma: "Vasaras nakts smaidi" (Sommarnattens leende) (1955)
• Uzvarēja: Žūrijas speciālbalva Septītais zīmogs (Det Sjunde inseglet) (1957)
• Nominēts: Zelta palmas zars Septītais zīmogs (Det Sjunde inseglet) (1957)
• Uzvarēja: Labākais režisors Dzīvības robeža (Nära livet) (1958)
• Nominēts: Zelta palmas zaru "Dzīvības robeža" (Nära livet) (1958)
• Uzvara: Īpašā atzinība "Jaunavas pavasaris" (Jungfrukällan) (1960)
• Nominēts: Zelta palmas zaru "Jaunavas pavasaris" (Jungfrukällan, 1960)
• Uzvara: Lielā tehniskā balva "Kliedzieni un čuksti" (Viskningar och rop) (1972)
• Uzvarēja: Palmu palmas (1997)
• Iegūta: Ekumēniskās žūrijas balva (1998) (Īpašā balva par visiem viņa darbiem.)

Zelta globusa balvas

• Uzvara: Labākā ārzemju filma "Meža zemenes" (Smultronstället) (1960)
• Uzvara: Labākā ārzemju filma The Virgin Spring (1961)
• Uzvara: Labākā ārzemju filma Laulības ainas (1975)
• Uzvarēja: Labākā ārzemju filma "Seju pret seju" (1976)
• Uzvara: Labākā ārzemju filma Rudens sonāte (1978)
• Uzvara: Labākā ārzemju filma Fanijs un Aleksandrs (1984)

• Nominēts: Labākā ārzemju filma Kauns (1968)
• Nominēts: Labākā ārzemju filma Cries and Whispers (1973)

Citi apbalvojumi un apbalvojumi

• Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas ārzemju goda loceklis (1961)
• Dorotijas un Lilianas Gišu balva (1995)
• BAFTA Akadēmijas stipendijas balva (1988)