Ruanda-Urundi — koloniālo administratoru un gubernatoru saraksts (1916–1962)

Ruanda-Urundi (1916–1962) koloniālo administratoru un gubernatoru pilns saraksts — hronoloģija, Beļģijas mandāts, pārvaldības vēsture un saites uz mūsdienu Ruandas un Burundi notikumiem.

Šis ir to Eiropas koloniālo administratoru saraksts, kuri bija atbildīgi par Ruandas-Urundi teritoriju, kas atbilst mūsdienu Ruandai un Burundi. Ruanda-Urundi bija daļa no Vācijas Austrumāfrikas līdz brīdim, kad to Pirmā pasaules kara laikā ieņēma Beļģijas spēki. Pēc tam teritorija kļuva par Apvienoto Nāciju Līgas mandātu un vēlāk par Apvienoto Nāciju Organizācijas trasta teritoriju, kas atradās Beļģijas kontrolē līdz 1962. gadam, kad teritorijas sastāvdaļas kļuva neatkarīgas.

Īss vēsturiskais pārskats

Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā (1914–1918) Gērtijas austrumu koloniju daļas nonāca sabiedroto varu kontrolē. 1916. gadā Beļģijas spēki okupēja Ruandu un Urundi, un vēlāk — starptautisko lēmumu rezultātā — šīm teritorijām tika piešķirts Apvienoto Nāciju Līgas mandāts, ko administrēja Beļģija. 1946. gadā, pēc Otrā pasaules kara, mandāts tika pārreģistrēts kā Apvienoto Nāciju Organizācijas trasta teritorija ar Beļģijas administrāciju, kas turpināja pārvaldīt šo apgabalu līdz abas provincēs 1962. gadā ieguva neatkarību.

Galvenie laika posmi

• 1916 — Beļģijas karavīri okupē Ruandu-Urundi Pirmā pasaules kara laikā.
• 1922 — Ruanda-Urundi tiek oficiāli piešķirta Beļģijai kā Apvienoto Nāciju Līgas mandāts (B klase).
• 1946 — mandāts pārvēršas par ANO trasta teritoriju, ko turpina pārvaldīt Beļģija.
• 1962 — gan Ruanda, gan Burundi kļūst neatkarīgas (1962. gada vasarā).

Administratīvā struktūra un administratori

Beļģijas administrācija vadīja Ruandu-Urundi no vietējas pārvaldes birojiem un rezidentūrām līdz centrālai pārvaldei. Reālajā praksē Eiropas administratori (militārie pārzinātāji, mandāta komisāri, civilo padomdevēju un rezidentu prototipi) bija tie, kuri īstenoja politiku, uzturēja kārtību un koordinēja ekonomisko izsaimniekošanu. Administratori bija atbildīgi par nodokļu iekasēšanu, lauksaimniecības atbalstu (piem., eksporta kultūras kā kafija) un vietējo vadītāju — gan tradicionālo, gan iecelto — kontroli.

Pāreja uz neatkarību

Pāreja uz neatkarību notika pakāpeniski: politiskā dzīve paplašinājās, radās vietējās partijas un kustības, notika sarunas ar Beļģijas varu un starptautiskām institūcijām. 1961.–1962. gadā notika vēlēšanas un konstitucionālās reformas, pēc kurām Ruanda un Burundi 1962. gada vasarā kļuva par neatkarīgām valstīm.

Koloniālās pārvaldības ietekme

Beļģijas pārvaldība atstāja ilgstošas politiskas, sociālas un ekonomiskas sekas. Koloniālās politikas ietvaros bieži tika pastiprināta administratīvā sadale un noteiktas privileģijas dažām kopienām, kas vēlāk ietekmēja iekšpolitisko stabilitāti un starpgrupu attiecības. Ekonomiski koloniālā administrācija attīstīja komercuzņēmējdarbību, īpaši kafijas un citu eksportkultūru ražošanā, taču resursus un piekļuvi jauninājumiem lielā mērā kontrolēja koloniālās struktūras.

Kāda informācija ir šajā rakstā

Šis raksts ietver sarakstu ar Eiropas koloniālajiem administrātoriem un gubernatoriem, kuri tieši atbildēja par Ruandas-Urundi pārvaldīšanu 1916.–1962. gados, kā arī skaidrojumus par administratīvajiem pienākumiem, galvenajiem lēmumiem un pārejas procesu uz neatkarību. Papildu informācijai par katra apakšreģiona administrāciju un atsevišķām biogrāfijām skatiet attiecīgos sarakstus un avotus.

Ruandas apakšreģiona iedzīvotājus skatīt Ruandas koloniālo iedzīvotāju sarakstā.

Par Urundi apakšreģiona iedzīvotājiem skatiet Burundi koloniālo iedzīvotāju sarakstu.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija Ruandas-Urundi teritorija?

J: Kas kontrolēja Ruandu-Urundi pirms Pirmā pasaules kara?

J: Kā šī teritorija kļuva par Nāciju Līgas mandātu?

J: Kā ANO iesaistījās Ruandas-Urundi jautājumā?

J: Kad Ruanda-Urundi sastāvā esošās teritorijas ieguva neatkarību?

J: Kur var atrast informāciju par kolonizācijas laika Ruandas iedzīvotājiem?

Meklēt pēc burta