Marin Marais
Marēns Marē (1656. gada 31. maijs, Parīze - 1728. gada 15. augusts, Parīze) bija franču komponists un vijolnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem baroka franču mūziķiem.
Marais, nabadzīga apavu darinātāja dēls, mācījās kora skolā, kur apguva vijoles spēli. Pēc tam viņš mācījās pie slavenā basa vijolista Monsieur de Sainte-Colombe. Sešu mēnešu laikā viņš esot bijis labāks par savu skolotāju. 1675. gadā, 19 gadu vecumā, viņš pievienojās Parīzes operas orķestrim. Tur viņš iepazinās ar Žanu Batistu Lulī, kurš bija Operas direktors. Lulī mācīja viņam komponēt mūziku. Marē bieži diriģēja Lulī sarakstītās operas.
1676. gadā Marē tika nolīgts par mūziķi, lai spēlētu Versaļas karaliskajā galmā. Viņam diezgan labi veicās kā galma mūziķim. 1679. gadā viņu iecēla par "ordinaire de la chambre du roy pour la viole", un šo titulu viņš saglabāja līdz 1725. gadam.
Viņš bija basse de viol meistars. Viņš sarakstīja daudz mūzikas šim instrumentam, viņš bija nozīmīgākais franču komponists. Viņš sarakstīja piecas grāmatas Pièces de viole (1686-1725). Lielākā daļa šo grāmatu skaņdarbu ir svītas ar basso continuo. Tās bija diezgan populāras galmā, un par tām vēlākos gados viņu atcerējās kā to, kurš "nodibināja un stingri nostiprināja vijoles impēriju" (Hubert Le Blanc, 1740). Citu viņa darbu vidū ir grāmata Pièces en trio (1692) un četras operas (1693-1709). Alcyone (1706) ir labi pazīstama ar tās vētras ainu. 1706. gadā Marē kļuva par Parīzes operas diriģentu, bet pēc 1709. gada operas Sémélé neveiksmes viņš pakāpeniski atkāpās no sabiedriskās dzīves. 1676. gada 21. septembrī viņš apprecējās ar Katrīnu d'Amikūru. Viņiem kopā bija 19 bērni. Divi no bērniem, Vinsents Marē un Rolāns Marē, arī kļuva par slaveniem mūziķiem, tāpat kā viņa mazdēls Nikolā Marē.
Titon du Tillet rakstīja par Marē savā grāmatā Le Parnasse françois. Viņš apraksta kādu Marē ceturtās grāmatas "Labirints" skaņdarbu, kurā ir daudz taustiņu. Notis, kas bieži ir disonanses, dažkārt ātras, dažkārt lēnas, apraksta cilvēku, kas nokļuvis labirintā. Galu galā vīrietis no tā laimīgi izkļūst, un mūzika noslēdzas ar graciozu un dabisku čakonu. Cits skaņdarbs ar nosaukumu La Gamme [Skala] ļoti pakāpeniski paceļas augšup pa oktāvas pakāpieniem un tad atkal lejup.
Visu piecu Marē "Pièces de viole" grāmatu faksimilizdevums ir publicēts izdevniecībā Éditions J.M. Fuzeau. Pilnu Maraisa instrumentālo darbu kritisko izdevumu septiņos sējumos, ko rediģējis Džons Hsu (John Hsu), publicējuši Broude Brothers.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Marina Marē?
A: Marins Marē bija franču komponists un vijolnieks, kurš tiek uzskatīts par vienu no baroka laika izcilākajiem franču mūziķiem.
J: Kā viņš iemācījās spēlēt vijoli?
A: Viņš mācījās kora skolā, kur viņam mācīja spēlēt vijoli, un pēc tam mācījās no slavenā basa vijolista Monsieur de Sainte-Colombe. Sešu mēnešu laikā viņš esot bijis labāks par savu skolotāju.
J: Kādu amatu viņš ieņēma Versaļas karaliskajā galmā?
A: 1676. gadā viņu pieņēma darbā kā mūziķi, lai viņš spēlētu Versaļas karaliskajā galmā, un iecēla par "ordinaire de la chambre du roy pour la viole", un šo titulu viņš saglabāja līdz 1725. gadam.
J: Kādā instrumentā Marē specializējās?
A: Viņš specializējās basse de viol spēlē un sarakstīja daudzus skaņdarbus šim instrumentam, kas viņu padarīja par vienu no nozīmīgākajiem tā komponistiem.
J: Kādus citus skaņdarbus Marē sacerēja bez Pièces de viole?
A: Bez Pièces de viole Marais sacerēja arī grāmatu Pièces en trio (1692) un četras operas (1693-1709). Alcyone (1706) ir labi pazīstama ar tās vētras ainu.
J: Kas rakstīja par Marē daiļradi?
A: Titon du Tillet savā grāmatā Le Parnasse françois rakstīja par Marē darbu, aprakstot tādus skaņdarbus kā Labirints un La Gamme [Svari].
J: Vai mūsdienās ir pieejami kādi publicēti viņa mūzikas izdevumi?
A: Jā, visu piecu Marē skaņdarbu "Pièces de viole" grāmatu faksimilizdevums ir izdots izdevniecībā Éditions J.M. Fuzeau, un ir arī pilns kritisks Marē instrumentālo darbu izdevums septiņos sējumos, ko rediģējis Džons Hsu un izdevis izdevniecība Broude Brothers.
