Mērija Kasata — amerikāņu impresioniste, slavena ar mātes un bērnu gleznām

Mērija Stīvensone Kasata (Mary Stevenson Cassatt, 1844. gada 22. maijs – 1926. gada 14. jūnijs) bija amerikāņu māksliniece, viena no pazīstamākajām sievietēm impresionisma kustībā. Ilgus gadus viņa dzīvoja Francijā. Kasata iegāja mākslas vēsturē ar intīmiem, izsmalcinātiem gleznojumiem par mātes un bērna attiecībām, kā arī ar nozīmīgu ieguldījumu pasteļa un grafikas tehnikās.

Agrā dzīve un izglītība

Kasata dzima Allegheny City, Pensilvānijas štatā, kas tagad ir daļa no Pitsburgas, turīgu vecāku ģimenē. Viņa bija viena no septiņiem bērniem. Bērnībā viņa daudz ceļoja pa Eiropu, tostarp apmeklēja Londonu, Parīzi un Berlīni, kas veicināja viņas interesi par mākslu un kultūru. Atgriezusies ASV, viņa mācījās Pensilvānijas Mākslas akadēmijā Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, un vēlāk devās mācīties uz Parīzi, meklējot profesionālu izaugsmi Eiropā.

Karjera Parīzē un ietekme

1866. gadā viņa pārcēlās uz Parīzi, un mākslinieces attīstībā nozīmīgu lomu spēlēja viņas draudzība ar Degā. Degā ietekmēja Kasatu — viņš viņai daudz palīdzēja, kritiski vērtēja darbus un iepazīstināja ar jauniem paņēmieniem. Kasata izcili pārvaldīja pasteļus, ar tiem radot vairākus nozīmīgus darbus, un apguva arī oforta un citu grafikas tehniku, kas viņai deva iespēju plašāk eksperimentēt ar kompozīciju un virzienu.

Kasata sadarbojās un izstādījās kopā ar impresionistiem, tomēr viņas tematika bieži bija atšķirīga — ne tik ļoti akcentēta gaisma un dabas skati kā citiem impresionistiem, bet gan intīmās, ikdienišķās dzīves ainas, īpaši mātes un bērna attiecību attēlojumi. Viņas darbos redzama arī japāņu grafikas ietekme (japonisme): stipras līnijas, asimetriska kompozīcija un plakanā telpa.

Grafika, pastelis un pedagoģija

Kasata kļuva par nozīmīgu pasteles un grafikas meistari, radot gan atsevišķus pasteļdarbus, gan ofortus, sašķidrinātas akvatintas un sausējumus. Viņas darbi popularizēja šo tehniku un iedvesmoja jaunākās paaudzes māksliniekus. 1890. gados viņa pievērsās arī sabiedriskai darbībai un konsultēšanai — citi amerikāņu mākslinieki meklēja viņas padomu; viņu vidū bija arī Lūsija A. Bēkona.

1893. gada Čikāgas Pasaules izstāde

No 1891. līdz 1893. gadam viņa gleznoja lielu sienas gleznojumu 1893. gada Čikāgas Pasaules izstādei (Kolumbijas izstādei). Sienasgleznai bija trīs daļas — centrālais temats bija "Jaunas sievietes, kas plūc zināšanu jeb zinātnes augļus". Kreisajā panelī bija "Jaunas meitenes, kas tiecas pēc slavas", bet labajā panelī - "Māksla, mūzika, dejas". Pēc izstādes beigām šī siena, kas bija paredzēta laikmetīgai un sieviešu tēmai veltītai ekspozīcijai, tika pazaudēta, un darbs saglabājies tikai aprakstos un fotogrāfijās.

Mūža beigas un mantojums

Viņa nomira 1926. gada 14. jūnijā Beaufresnes pilī (Château de Beaufresne), netālu no Parīzes, un tika apglabāta ģimenes kapenēs Le Mesnil-Théribus, Francijā. Kasata nekad neapprecējās; savu dzīvi un radošumu veltīja mākslai, meklējot jaunus izteiksmes ceļus un atbalstot Impresionisma mākslu, īpaši tās atpazīstamību Amerikas publikas un kolekcionāru vidū.

Mērija Kasata tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām amerikāņu impresionistēm — viņas darbi ir iekļauti daudzās pasaules muzeju kolekcijās un turpina iedvesmot, jo spēcīgi atspoguļo sievietes perspektīvu, ģimenes dzīvi un izteiksmīgu tehnikas meistarību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Marija Stīvensone Kasata?

J: Kur viņa bija dzimusi?

Jautājums: Cik viņai bija brāļi un māsas?

J: Kādu mākslas veidu viņa izmantoja, lai radītu savus darbus?

J: Ko viņa gleznoja 1893. gada Čikāgas Pasaules izstādei (Kolumbijas izstādei)?

Jautājums: Kas notika ar šo sienas gleznojumu pēc gadatirgus beigām?

J: Kad nomira Marija Stīvensone Kasata?

Meklēt pēc burta