Edgars Degā (1834–1917) — franču mākslinieks, impresionisma un dejas meistars

Edgars Degā (1834–1917) — franču impresionisma meistars, slavens ar dejotāju skicēm, skulptūrām un psiholoģiski dziļiem portretiem; atklāj kustību, intimitāti un reālismu.

Edgars Degā (1834. gada 19. jūlijs - 1917. gada 27. septembris) bija franču mākslinieks. Viņš ir slavens ar savām gleznām un skulptūrām: viņš bija viens no impresionisma aizsācējiem, lai gan noraidīja šo terminu un labprātāk sauca sevi par reālistu.^p31 Degā piedalījās impresioni stu grupas izstādēs un bieži strīdējās ar kolēģiem par darba metodēm, taču viņa radītie tēli un kompozīcijas būtiski ietekmēja modernās glezniecības attīstību.

Būdams izcils zīmētājs, viņš ir identificējies ar dejas tēmu, un vairāk nekā pusē viņa darbu ir attēloti dejotāji. Tie liecina par viņa meistarību kustību attēlošanā, tāpat kā viņa sacīkšu laukuma tēmas un sieviešu akti. Viņa portreti izceļas ar savu psiholoģisko sarežģītību un veidu, kā tie parāda cilvēka izolētību.^p11 Degā portretos bieži uzsvēra mirkļa noskaņu, izolāciju vai introspekciju, ne tikai ārēju līdzību.

Biogrāfija un izglītība

Degā dzimis Parīzē ģimenē ar Itālijas saknēm; jaunībā mācījies ģimnāzijā un vēlāk studēja mākslu. Viņš apguva akadēmiskās zīmēšanas prasmes un īsu laiku studēja pie klasiskā skolotāja Luī Lamotē (Louis Lamothe). 1856.–1860. gados Degā ceļoja uz Itāliju, kur iedvesmojās no Renesanses meistaru darbiem. Sākotnēji viņa darbi bija vēsturiskas un sižetiskas kompozīcijas, taču drīz viņš pievērsās mūsdienu dzīves ainiņām — teātra aizkulisēm, dejotāju treniņiem, sacīkstēm un ikdienas skatiem.

Stils, tehnika un eksperimentēšana

Degā ir pazīstams ar izcilu zīmēšanas tehniku, neparastām kompozīcijām un skatpunktiem — bieži izmantoti nogriezti kadri, asimetriskas līnijas un perspektīvas spēles, kuras ietekmēja jaunā laikmeta fotogrāfija un japāņu estētika (japonisme). Viņš daudz eksperimentēja ar materiāliem:

• Pasteļi: Degā daudzus darbus veidoja ar pasteli, izmantojot vairākus slāņus un īpašas noslīpēšanas tehnikas, lai iegūtu bagātīgu krāsu virsmu.
• Monotipija: viņš attīstīja un izmantoja monotipijas tehniku, kas ļāva iegūt vienreizējus, spēcīgi dekoratīvus iespaidus.
• Skulptūra: vispazīstamākā skulptūra ir La Petite Danseuse de Quatorze Ans ("Mazā četrpadsmitgadīgā dejotāja") — vaska figūra, kas radīta 1880. gados un vēlāk bronzēta, kļuvusi par vienu no viņa ikoniskākajiem darbiem.

Tēmas un motīvi

Galvenās Degā intereses bija:

• dejas un balets — gan treniņu klases, gan priekšnesumu aizkulisēs;
• sporta scēnas, īpaši sacīkstes ar zirdziņiem un jāšanas ainas;
• ikdienas dzīvokļu un kafejnīcu cilvēciskas ainiņas, sieviešu higiēna un tualetes skati;
• psiholoģiski portreti, kas atklāj apjukumu, vientulību vai emocionālu nodalītību.

Attiecības ar citiem māksliniekiem un nostāja pret impresionismu

Kaut gan Degā darbi bieži tiek pieskaitīti impresionisma lokam un viņš draudzējās ar tādiem māksliniekiem kā Klods Monē, Pjērs-Ogists Renoārs un Mērija Kazeta, viņš uzsvēra atšķirības: Degā vairāk vērtēja zīmējumu un kompozīcijas kontrolu, mazāk paļāvās uz gaismas brīvu momentu fiksēšanu. Viņa pazīstamā frāze skan aptuveni tā: “Mana māksla nekad nav bijusi spontāna; tās pamatā ir pārdomas un lielo meistaru studijas.”

Vēlā dzīve un mantojums

Vēlos gados Degā cieša no redzes pasliktināšanās, kas ierobežoja viņa darbu iespējas, taču viņš turpināja strādāt ar atšķirīgām tehnikām un saglabāja lielu radošo enerģiju. Miris 1917. gadā Parīzē, Degā atstāja lielu kolekciju gleznu, pastelu, grafiku un skulptūru. Viņa darbi glabājas muzejos visā pasaulē un joprojām tiek plaši pētīti un izstādīti. Degā ietekme uz 20. gadsimta mākslu ir būtiska — viņa pieeja kompozīcijai, kustības fiksēšanai un modernajām tehnikām turpina iedvesmot māksliniekus un pētniekus.

Izcili darbi (izvēle)

• "La Petite Danseuse de Quatorze Ans" (Mazā četrpadsmitgadīgā dejotāja) — slavenā vaska skulptūra, vēlāk bronzā reproducēta.
• "The Ballet Class" (La Classe de Danse) — tipiska dejas nodarbības aina ar Degā raksturīgo kompozīciju un kustības izjūtu.
• "La Famille Bellelli" (The Bellelli Family) — viens no agrīnajiem portretu cikliem, kas demonstrē ģimenes attiecību psiholoģisko dziļumu.

Edgara Degā devums mākslai slēpjas viņa spējā apvienot stingru zīmējumu ar modernu tēlu uztveri — viņš analizēja kustību, skatījumu un ikdienas dzīves mirkļus tādā formā, kas joprojām šķiet aktuāla un jauna.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Edgars Degā?

J: Ar ko Edgars Degā ir slavens?

J: Ar kādu tēmu Edgaru Degā identificē?

J: Cik daudzos Edgara Degā darbos ir attēloti dejotāji?

J: Kas ir ievērojams Edgara Degā portretos?

J: Vai Edgars Degā piekrita tam, ka viņu dēvē par impresionistu?

J: Kas ir Edgara Degā stiprā puse?

Meklēt pēc burta