Edgars Degā
Edgars Degā (1834. gada 19. jūlijs - 1917. gada 27. septembris) bija franču mākslinieks. Viņš ir slavens ar savām gleznām un skulptūrām: viņš bija viens no impresionisma aizsācējiem, lai gan noraidīja šo terminu un labprātāk sauca sevi par reālistu.p31 .
Būdams izcils zīmētājs, viņš ir identificējies ar dejas tēmu, un vairāk nekā pusē viņa darbu ir attēloti dejotāji. Tie liecina par viņa meistarību kustību attēlošanā, tāpat kā viņa sacīkšu laukuma tēmas un sieviešu akti. Viņa portreti izceļas ar savu psiholoģisko sarežģītību un veidu, kā tie parāda cilvēka izolētību.p11 .
Edgara Degā pašportrets 1855
Sieviete pēc pirts, žāvē pakauku 1898, Orsē muzejs, Parīze, Francija
Viņa dzīve
Viņš ir dzimis Parīzē, Francijā. Viņš sāka gleznot jau agrā bērnībā. Tā kā tēvs to vēlējās, viņš 1853. gadā iestājās universitātē, lai kļūtu par juristu. Edgaram tas nepatika, un viņš 1855. gadā devās studēt uz École des Beaux-Arts, nozīmīgu mākslas skolu Parīzē. 1856. gadā viņš devās uz Neapoli Itālijā, kur pavadīja trīs gadus. Viņš studēja tādus slavenus gleznotājus kā Mikelandželo un Rafaēls un mācījās, kopējot viņu darbus.
1859. gadā viņš atgriezās Parīzē. Viņš sāka gleznot savu pirmo nozīmīgo gleznu "Bellelli ģimene", kā arī vairākas gleznas par vēsturiskiem mītiem, piemēram, "Aleksandrs un Bucefals" un "Jeftas meita". 1861. gadā viņš apmeklēja Normandiju un izveidoja savus pirmos zirgu zīmējumus, kas kļuva par nozīmīgu viņa gleznu tēmu.
Pēc Francijas-Prūsijas kara sākuma 1870. gadā Degā strādāja Nacionālajā gvardē. Viņam nebija laika gleznot.p29 Pēc kara viņš devās pie brāļa Renē uz Ņūorleānu, Luiziānā. 1873. gadā viņš atgriezās Parīzē, un 1874. gadā nomira viņa tēvs. Viņš uzzināja, ka brālim ir lieli biznesa parādi. Edgaram nācās pārdot māju un mākslas darbu kolekciju, ko viņš bija mantojis. Tagad viņa ienākumi bija atkarīgi no viņa gleznām. Nākamajos 10 gados viņš radīja daudz lielisku gleznu.p33 Par nopelnīto naudu viņš iegādājās gleznotāju gleznas, kas viņam ļoti patika. Piemēram, Manē, Pols Sezāns, Pišarro, Gogēns, Van Gogs un citi.
1874. gadā Edgars Degā un grupa citu gleznotāju sāka organizēt savu mākslas izstādi. Viņu izstādes sauca par "impresionistu izstādēm". 1880. gadu beigās viņš sāka fotografēt savus draugus.p26 Citas fotogrāfijas - dejotāju un aktu - tika izmantotas kā paraugs dažām viņa vēlākajām gleznām.p34 .
Gadiem ejot, viņš kļuva izolēts. Tiek uzskatīts, ka viņš veidoja skulptūras līdz pat 1910. gadam. Iespējams, viņš pārtrauca strādāt 1912. gadā. Viņš nekad nebija precējies, un mūža nogalē bija gandrīz akls. Viņš nomira Parīzē 1917. gadā.p41 .
Galerija
· 
Bellelli ģimenes portrets, 1858-1867, Orsē muzejs, Parīze, Francija
· 
Jaunie spartieši vingro, ap 1860. gads, Nacionālā galerija, Londona
· 
Amatieris, 1866, Metropolitēna mākslas muzejs Ņujorka
· 
Eduārs Manē un kundze Manē, 1868-1869, Kitakjušu pilsētas mākslas muzejs, Japāna
· 
Zirgi pļavā, 1871, Nacionālā mākslas galerija, Vašingtona, DC
· 
Kaseitas kundzes portrets, sēdus, ar kartītēm rokās, 1876-1878
· 
Kafejnīcā-koncertā: Suņa dziesma, 1875-1877
· 
Fin d'Arabesque ar balerīnu Rositu Mauri, 1877, Orsē muzejs.
· 
Dziedātāja ar cimdu, 1878, Fogga mākslas muzejs, Kembridža, Masačūsetsas štats, ASV
· 
Mis La La Fernando cirkā, 1879, Nacionālā galerija, Londona
· 
The Millinery Shop, 1885, Čikāgas Mākslas institūts, Čikāga, Ilinoisas štats
· 
Baleta mēģinājums, 1873, Fogga mākslas muzejs, Kembridža, Masačūsetsas štatā
· 
Dejotāja ar ziedu pušķi (Baleta zvaigzne), 1878. g.
· 
Skatuves mēģinājums, 1878-1879, Metropolitēna mākslas muzejs Ņujorka
· 
Sieviete ielas drēbēs, Ellenas Andrē portrets, 1879, pastele uz papīra
· 
Dejotāji pie bāra, 1888, The Phillips Collection, Vašingtona, DC
· 
Sieviete vannā, 1886, Hill-Stead muzejs, Farmingtona, Konektikuta
· 
Vanna, 1886, Orsē muzejs, Parīze, Francija
· _-_'The_Bath-_Woman_Supporting_her_Back',_pastel_on_paper,_c._1887.jpg)
Vanna: sieviete, kas mazgā muguru ar sūkli, ap 1887. gads, pastele uz papīra, Honolulu Mākslas akadēmija.
· 
Klupoša sieviete, 1884, Puškina muzejs, Maskava
· 
Spāņu deja, ap 1885 (bronzā liets 1921), bronza, 46,3 x 14,3 cm, Aklandes Mākslas muzejs
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Edgars Degā?
A: Edgars Degā bija franču mākslinieks.
J: Ar ko Edgars Degā ir slavens?
A: Edgars Degā ir slavens ar savām gleznām, skulptūrām un kā viens no impresionisma kustības pamatlicējiem.
J: Ar kādu tēmu Edgaru Degā identificē?
A: Edgars Degā ir identificējies ar dejas tēmu.
J: Cik daudzos Edgara Degā darbos ir attēloti dejotāji?
A: Vairāk nekā pusē Edgara Degā darbu ir attēloti dejotāji.
J: Kas ir ievērojams Edgara Degā portretos?
A: Edgara Degā portreti izceļas ar savu psiholoģisko sarežģītību un veidu, kā tie parāda cilvēka izolētību.
J: Vai Edgars Degā piekrita tam, ka viņu dēvē par impresionistu?
A: Edgars Degā noraidīja apzīmējumu impresionists un deva priekšroku tam, lai viņu dēvētu par reālistu.
J: Kas ir Edgara Degā stiprā puse?
A: Edgara Degā stiprā puse ir viņa meistarība kustību attēlošanā.
