Nehemija Grū (Nehemiah Grew, 1641. gada 26. septembris — 1712. gada 25. marts) bija angļu augu anatoms un fiziologs, kuru bieži dēvē par "augu anatomijas tēvu". Viņa pētījumi un plašā mikroskopiskā darbība ievērojami veicināja botānikas pāreju no deskriptīvas dabas aprakstīšanas uz rūpīgāku struktūru un funkcionālo analīzi.

Izglītība un karjera

1661. gadā viņš pabeidza studijas Pembrokas koledžā Kembridžā, un apmēram desmit gadus vēlāk ieguva doktora grādu Leidenes Universitātē. 1664. gadā viņš sāka sistemātiski pētīt augu anatomiju, izmantojot mikroskopu un rūpīgu salīdzināšanu.

1670. gadā viņa eseja "The Anatomy of Vegetables begun" tika iesniegta Karaliskajai biedrībai, un nākamajā gadā viņu ievēlēja par biedru. Pēc tam, kad 1672. gadā šī eseja tika publicēta, Grū pārcēlās uz dzīvi Londonā un ieguva plašu ārsta praksi. 1677. gadā viņš nomainīja Henriju Oldenburgu Karaliskās biedrības sekretāra amatā; no 1678. līdz 1679. gadam rediģēja žurnālu "Philosophical Transactions". 1681. gadā viņš pēc pieprasījuma publicēja Grešamas koledžā glabāto retumu aprakstošu katalogu.

Galvenie darbi un atklājumi

1682. gadā iznāca viņa lielais darbs "Augu anatomija", kas lielā mērā apkopoja un paplašināja iepriekšējos pētījumus. Darbs bija bagātīgi ilustrēts — tajā bija astoņdesmit divas gravīras plāksnes — un tam blakus tika pievienots pielikums ar septiņiem galvenokārt ķīmiska rakstura darbiem.

Anatomija ir īpaši ievērojama ar detalizētiem augu uzbūves aprakstiem. Grū sistemātiski aprakstīja galvenās stublāja un saknes morfoloģijas atšķirības, izstrādāja precīzāku terminoloģiju un parādīja, kā atšķirīgas struktūras saistītas ar to funkcijām. Viņš arī precīzi novēroja, ka Asteraceae (tātad kompozītie ziedi) nav viens atsevišķs zieds, bet sastāv no daudzām mazām vienībām (floreišu kopām).

Grū pareizi konstatēja arī, ka kociņi ir zieda vīrišķie organi — tas ir apliecina izpratni par zieda dzimumstruktūrām (stamenu un citu vīrišķo daļu lomu). Viņa darbs ietver arī pirmo plaši zināmo putekšņu mikroskopisko aprakstu un detalizētus ziedputekšņu (pollen) pētījumus.

Metodika un ietekme

Lielu daļu no Grīva novatoriskā darba ar mikroskopu veica tajā pašā laikā, kad strādāja Marčello Malpji (Marcello Malpighi). Abi pētnieki viens no otra brīvi aizņēmās idejas un metodes, tomēr Grū pievērsa īpašu uzmanību augu mikrostuktūru salīdzināšanai un sistematizēšanai.

Greva rūpīgā putekšņu (polena) izpēte parādīja, ka putekšņu graudiņu forma un izmērs atšķiras starp sugām, bet vienas sugas graudiņi ir ļoti līdzīgi. Šis novērojums ir bijis centrāls gan palinoloģijas, gan vēlākās mikropaleontoloģijas attīstībā, jo putekšņu morfoloģija ļāva identificēt augu sugas un rekonstrukcijas, kas izmantotas ģeoloģijā un paleoekoloģijā.

Vēsturiskā nozīme

Nehemija Grū palīdzēja izveidot augu anatomiju kā atsevišķu zinātnes nozari. Viņa sistemātiskie mikroskopiskie novērojumi, ilustrācijas un salīdzinājumi starp sugām deva pamatu tālākai augu histoloģijas, morfoloģijas un taksonomijas attīstībai. Viņa darbi iedvesmoja nākamo botāniķu paaudzi un sagatavoja zinātniskās metodes, kas kļuva par standartu augu struktūru izpētē.

Galvenie sasniegumi (kopsavilkums)

  • Izveidoja sistemātisku augu anatomijas aprakstīšanas pieeju un terminoloģiju;
  • Publicēja nozīmīgus darbus — ieskaitot The Anatomy of Vegetables begun un 1682. gada plašo Augu anatomija izdevumu;
  • Veica pirmos plašāk pazīstamos putekšņu mikroskopiskos aprakstus un pētījumus, kas vēlāk ietekmēja palinoloģiju;
  • Parādīja, ka kompozīto ziedu struktūra sastāv no daudziem mazākiem ziediņiem (floretām);
  • Vēlēja par Karaliskās biedrības sekretāru un rediģēja Philosophical Transactions, veicinot zinātnes komunikāciju un izplatīšanu.

Grū mantojums ir jūtams mūsdienu botānikā — viņa metodes un rūpīgā empīriskā pieeja paliek par pamatu, no kura attīstījās augu struktūru un funkciju zinātniskā izpēte.