Medicīnas doktora grāds (MD, MBBS): nozīme un starptautiskās atšķirības
Medicīnas doktora grāds (MD, no latīņu valodas Medicinæ Doctor, kas nozīmē "Medicīnas skolotājs") ir ārsta kvalifikācija, ko iegūst praktizējošie ārsti. Šo grādu parasti piešķir medicīnas augstskolas, taču atkarībā no valsts tas var būt vai nu profesionālais kvalifikācijas grāds, vai akadēmisks doktora (zinātniskais) grāds.
MD kā profesionālais grāds (ASV, Kanāda u. c.)
Dažās valstīs, tostarp ASV un Kanādā, MD ir pirmais profesionālais (kvalifikācijas) doktora grāds, kas dod tiesības strādāt par ārstu. Lai uzsāktu medicīnas studijas šajās sistēmās parasti nepieciešams jau pabeigts bakalaura līmeņa izglītības posms (parasti 90–120 kredītstundu ekvivalents) un priekšnosacījumi bioloģijas, ķīmijas u. c. priekšmetos. Pieteikšanās parasti notiek pēc iepriekšējām studijām, bieži tiek prasīts MCAT (vai valsts ekvivalents), un pašas medicīnas studijas ilgst aptuveni četrus gadus: pirmajos gados dominē teorētiskās un laboratorijas zinības, pēdējos — klīniskās prakses rotācijas.
Pēc MD iegūšanas sekmē rezidentūras (specializācijas) programma, kuras ilgums atkarīgs no specialitātes. Licencēšanai nepieciešami valsts eksāmeni (piem., USMLE ASV) un reģistrācija pie attiecīgās varas iestādes. Jāatzīmē arī ASV osteopātiskā alternatīva — DO (Doctor of Osteopathic Medicine), kurai ir līdzīga klīniskā nozīme un licencēšanas ceļš.
MD/Dr. med. kā akadēmiskais grāds (UK, Vācija, citas valstis)
Citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, medicīnas doktora nosaukums var apzīmēt akadēmisko zinātnisko grādu, kas ir līdzīgs tradicionālajam doktora grādam vai ir tā ekvivalents. Piemēram, Vācijā profesionālo medicīnas kvalifikāciju iegūst, nokārtojot valsts eksāmenu (Staatsexamen) un saņemot profesionālo licenci (Approbation), savukārt doktora grāds (Dr. med.) bieži tiek iegūts vēlāk, aizstāvot disertāciju.
Daudzās Lielbritānijā, Īrijā un Sadraudzības valstīs izejas kvalifikācija ir bakalaura līmeņa profesionālais grāds, kas tradicionāli apzīmēts kā medicīnas bakalaurs un ķirurģijas bakalaurs (MBBS, BMBS, BM BCh, BM, MB BCh BAO vai MB ChB). Šis kvalifikācijas grāds dod tiesības strādāt kā ārsts tāpat kā ASV MD sistēmā, taču formāli tas klasificējas kā bakalaura līmeņa profesionālais grāds, jo medicīnas izglītība tajās valstīs bieži sākas uzreiz pēc vidusskolas un ilgst 5–6 gadus.
Iegūšanas ceļš un turpmākā apmācība
- Ilgums: no 4 gadiem (pēc bakalaura) ASV līdz 5–6 gadiem (pēc vidusskolas) daudzās Eiropas un Sadraudzības valstīs.
- Klīniskā prakse: studiju laikā studentiem paredzētas klīniskās rotācijas un stāži, kas nodrošina praktiskas iemaņas.
- Rezidentūra / specializācija: pēc pamatizglītības seko specializācijas posms (residency, foundation programme + specialty training), kas var ilgt no 3 līdz 7+ gadiem atkarībā no specialitātes.
- Licencēšana: praktizēt drīkst tikai pēc valsts reģistrācijas un licences iegūšanas; eksāmeni un sertifikācijas nosacījumi atšķiras pa valstīm (piem., USMLE, PLAB, valsts atbilstošie pārbaudes testi).
Tiesības izrakstīt receptes un veikt operācijas
Iegūstot profesionālo medicīnas kvalifikāciju, ārsts iegūst tiesības veikt klīnisku praksi tikai tad, ja viņš/viņa ir arī oficiāli reģistrēts un licencēts atbilstošajā valstī. Tas nozīmē, ka bez pamatstudijām un reģistrācijas nav tiesību izrakstīt receptes vai patstāvīgi veikt ķirurģiskas operācijas. Dažās valstīs pastāv arī obligāta dalība profesionālajās asociācijās vai arodbiedrībās (piem., Lielbritānijas Medicīnas asociācija)), kas nodrošina profesionālo atbalstu un ētikas kodeksu. Turklāt reģistrācijas institūcijas, piemēram, Vispārējai medicīnas padomei (General Medical Council), var rīkot disciplinārus tribunālus un svītrot ārstu no reģistra, ja tiek konstatēti nopietni pārkāpumi.
Starptautiska atpazīstamība un mobilitāte
Medicīnas grādu atzīšana starp valstīm nav automātiska. Tie ārsti, kuri ieguvuši kvalifikāciju vienā valstī un vēlas praktizēt citā, parasti ir jāiziet atbilstības pārbaudes vai jānoņem valsts eksāmeni (piem., PLAB Lielbritānijā, ECFMG sertifikācija un USMLE ASV). Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) pastāv noteikta profesionālās kvalifikācijas atzīšana, tomēr formālas prasības var atšķirties atkarībā no valsts.
Atšķirības nosaukumos un akadēmiskais MD/PhD
Nosaukumi var radīt neskaidrības: MD dažviet ir profesionālais ārsta grāds (ASV), citviet — pēcdoktors vai akadēmisks doktora grāds (UK, Vācija). Turklāt pastāv kombinētās programma, piemēram, MD/PhD, kas apvieno klīnisko izglītību ar pamatpētniecību un ved uz divkāršu kvalifikāciju — klīniskajām prasmēm un zinātniskā doktora kompetenci.
Kopsavilkums
Galvenā doma: medicīnas doktora grāds var nozīmēt atšķirīgas lietas atkarībā no valsts — tas var būt profesionālais kvalifikācijas grāds, kas dod tiesības praktizēt kā ārsts, vai akadēmisks doktora grāds, kas iegūts zinātniskā darba rezultātā. Neatkarīgi no nosaukuma, praktizēšanai parasti nepieciešama valsts reģistrācija un licences iegūšana, un turpmākā specializācija prasa papildus rezidentūras vai apmācību programmas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir medicīnas doktors?
A: Medicīnas doktora grāds ir doktora grāds, ko iegūst ārsti (medicīnas doktori). Dažās valstīs, tostarp ASV un Kanādā, tas ir profesionālais doktora grāds / pirmais profesionālais grāds.
J: Kādas kvalifikācijas studentiem ir nepieciešamas, lai iegūtu doktora grādu?
A: Studentiem ir jābūt pabeiguši 90 līdz 120 kredītstundas universitātes līmeņa darba, un parasti viņiem jau jābūt bakalaura grādam.
J: Kā doktora grāds ir salīdzināms ar citiem grādiem dažādās valstīs?
A: Citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, medicīnas doktora grāds ir akadēmiskais pētniecības grāds, kas līdzinās doktora grādam vai augstākam doktora grādam. Lielbritānijā, Īrijā un daudzās Sadraudzības valstīs kvalifikācijas medicīnas grāds ir medicīnas zinātņu bakalaura, medicīnas bakalaura, ķirurģijas bakalaura grāds (MBBS, BMBS, BM BCh, BM MB BCh BAO vai MB ChB), kas ASV sistēmā ir līdzvērtīgs doktora grādam.
J: Vai, lai praktizētu medicīnā, papildus doktora grādam ir nepieciešama vēl kāda papildu kvalifikācija?
A: Jā - izrakstīt receptes un veikt operācijas bez dalības attiecīgajās medicīnas un/vai ķirurģijas biedrībās ir nelikumīgi. Šīs biedrības darbojas kā sava veida sarežģīta ārstu arodbiedrība; turklāt ir jābūt reģistrētam Vispārējā medicīnas padomē (General Medical Council), kurai ir juridiskas pilnvaras licencēt personas, kas ir kvalificētas praktizēt medicīnu.
