Divpadsmitpirkstu zarnas vēzis: cēloņi, simptomi, diagnostika un ārstēšana
Divpadsmitpirkstu zarnas vēzis: cēloņi, simptomi, diagnostika un ārstēšana — uzziniet riska faktorus, agrīnas pazīmes, diagnostikas metodes un modernās ārstēšanas iespējas.
Divpadsmitpirkstu zarnas vēzis ir tievās zarnas vēža veids. Tas ir kaut kas līdzīgs kuņģa vēzim un kolorektālajam vēzim. Ģimenes adenomatozās polipozes (FAP), Gardnera sindroma, Linča sindroma, Mjēra-Torra sindroma, celiakijas sprue, Peutz–Jeghers sindroma, Krona slimības un nepilngadīgo polipozes sindroma riska faktori ir riska faktori saslimt ar šo vēzi.
Divpadsmitpirkstu zarna ir tievās zarnas pirmā daļa. Tas atrodas starp kuņģi un zarnu zarnu. Pēc tam, kad pārtikas produkti sajaucas ar kuņģa skābi, tie nonāk divpadsmitpirkstu zarnā, kur sajaucas ar žulti no žultspūšļa un gremošanas sulām no aizkuņģa dziedzera.
Cēloņi un riska faktori
Precīzs divpadsmitpirkstu zarnas vēža cēlonis nav vienmēr zināms, taču palielinātu risku rada:
- Ģenētiskas slimības un sindromi — piemēram, ģimenes adenomatozā polipoze (FAP), Linča sindroms (hereditārais nepolipoīda kolorektālais vēzis), Peutz–Jeghers un citi minētie sindromi.
- Hroniskas iekaisīgas slimības — ilgstoša Krona slimība vai celiakija var palielināt risku.
- Polipi divpadsmitpirkstu zarnā vai tievās zarnas citādi labdabīgi audzēji, kas var sākt transformēties ļaundabīgā virzienā.
- Vecums un dzimums — biežāk sastopams vidējā un vecākā gadagājuma cilvēkiem; vīriešiem risks nedaudz augstāks.
- Dzīvila paradumi — smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un neveselīgs uzturs var palielināt vēža risku kopumā.
Simptomi
Simptomi bieži ir nespecifiski un var līdzināties citām gremošanas trakta slimībām. Svarīgākie simptomi:
- ilgstošas vēdera sāpes vai diskomforts;
- nelabums, vemšana, īpaši pēc ēšanas;
- gremošanas traucējumi un ēšanas neiecība;
- neizskaidrojams svara zudums;
- asinis izkārnījumos vai melnas, asins piesārņotas izkārnījumi (tā dēvētais melena);
- dzeltenība (ikteruss), ja audzējs obstruē žults izvadi;
- anēmija (mazs hemoglobīna līmenis) — nogurums, vājums.
Ja simptomi ir ilgstoši vai pasliktinās, jākonsultējas ar ārstu.
Diagnostika
Diagnostikas procesā parasti iekļauj vairākus izmeklējumus:
- Klīniskā izmeklēšana un pacienta anamnēze (ģimenes vēsture, iepriekšējas slimības).
- Asins analīzes — pilna asins aina, aknu funkcijas rādītāji, tumoru marķieri (piem., CEA, CA 19-9) var dot papildu informāciju.
- Endoskopija (gastroskopija vai īpaša enteroskopija) ar audzēja parauga (biopsijas) ņemšanu ir būtiska, lai histoloģiski apstiprinātu vēzi.
- Attēldiagnostika — datortomogrāfija (CT), magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI) un endoskopiskā ultrasonogrāfija (EUS) palīdz noteikt audzēja izmēru, lokalizāciju un izplatību.
- Positronu emisijas tomogrāfija (PET/CT) reizēm tiek izmantota metastāžu meklēšanai.
- ģenētiskā testa veikšana, ja pastāv aizdomas par iedzimtām sindromiem (piem., FAP, Linča sindroms).
Stadijas un izplatība
Audzēja stadija parasti tiek noteikta pēc TNM sistēmas (T — audzēja izmērs un vietējā izplatība, N — limfmezglu iesaistīšanās, M — tālās metastāzes). Agrīnā stadijā audzējs var būt ierobežots zarnu sieniņā; vēlā stadijā var būt limfmezglu un aknu vai citu orgānu metastāzes.
Ārstēšana
Ārstēšanas izvēle atkarīga no audzēja lokalizācijas, stadijas, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un iespējamām ģenētiskām īpašībām. Galvenās iespējas:
- Ķirurģiska rezekcija — visbiežāk izvēlēta iespēja, ja audzējs ir rezekcijas veicams. Atkarībā no atrašanās vietas var būt nepieciešama segmentāla rezekcija vai plašāka operācija (piemēram, Whipple procedūra/pancreaticoduodenektomija gadījumos, kad audzējs atrodas pie Vatera ampulas).
- Endoskopiskas procedūras — mazu, lokāli ierobežotu polipu vai agrīnu audzēju gadījumā iespējama endoskopiska noņemšana.
- Ķīmijterapija — var tikt izmantota pēcoperācijas (adjuvanta) vai paliatīvā režīmā, ja ir metastāzes. Lieto standarta pretvēža zāles (piem., fluoropirimidīni, oksaliplatīns, irinotekāns), kā arī kombinācijas atbilstoši starptautiskām vadlīnijām.
- Staru terapija — retāk izmanto kā primāru ārstēšanu, bet var tikt lietota simptomu mazināšanai vai locālai kontrolei.
- Mērķterapijas un imunoterapijas iespējas — atsevišķos gadījumos, ja audzējam ir specifiskas molekulāras iezīmes, var apsvērt mērķterapijas vai imunoterapijas līdzekļus.
- Paliatīvā aprūpe — uzlabot dzīves kvalitāti gadījumos, kad pilnīga izārstēšana nav iespējama (sāpes, aizcietējumi vai žults ceļu obstrukcija prasa specifisku iejaukšanos).
Prognoze
Prognoze lielā mērā ir atkarīga no atklāšanas stadijas. Agrīni atklātas formas, ko var pilnībā izoperēt, dod labāku iznākumu. Ja vēzis ir izplatījies uz limfmezgliem vai attālām vietām (piem., aknām), prognoze ir sliktāka. Tā kā divpadsmitpirkstu zarnas vēzis ir salīdzinoši reti sastopams, statistika var atšķirties, un ārstēšanas rezultāti uzlabojas ar moderno terapiju un individuālu pieeju.
Profilakse un uzraudzība
- Cilvēkiem ar ģimenes vēsturi vai zināmiem ģenētiskiem sindromiem ieteicama regulāra medicīniskā uzraudzība un endoskopiskā izmeklēšana.
- Veselīgs dzīvesveids — nelietot tabaku, ierobežot alkohola patēriņu, uzturēt sabalansētu uzturu — palīdz samazināt vēža risku kopumā.
- Pēc ārstēšanas nepieciešama regulāra kontrole (klīniskie izmeklējumi, attēldiagnostika, asins analīzes) recidīva vai metastāžu agrīnai atklāšanai.
Ko darīt, ja rodas aizdomas
Ja Jums ir ilgstoši gremošanas traucējumi, neplānota svara zuduma, asiņu pazīmes izkārnījumos vai dzeltenums, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa. Agrīna diagnostika uzlabo ārstēšanas iespējas.
Informācija ir vispārīga un neaizstāj konsultāciju ar ārstu. Ārstēšanas plānu vienmēr jāizstrādā kopā ar speciālistu, ņemot vērā individuālo veselības stāvokli.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir divpadsmitpirkstu zarnas vēzis?
A: Divpadsmitpirkstu zarnas vēzis ir vēža veids, kas rodas tievajā zarnā, īpaši divpadsmitpirkstu zarnā, kas ir tievās zarnas pirmā daļa.
Q: Kādi ir divpadsmitpirkstu zarnas vēža riska faktori?
A: Divpadsmitpirkstu zarnas vēža riska faktori ir Familiārā adenomatozā polipoze (FAP), Gardnera sindroms, Linča sindroms, Mjēra-Torra sindroms, celiakijas sprue, Pueca-Jeghersa, Krona slimība un nepilngadīgo polipozes sindroms.
J: Ar ko divpadsmitpirkstu zarnas vēzis ir līdzīgs kuņģa vēzim un kolorektālajam vēzim?
A: Divpadsmitpirkstu zarnas vēzis ir līdzīgs kuņģa vēzim un kolorektālajam vēzim, jo tie visi ir vēža veidi, kas skar gremošanas sistēmu.
J: Kur gremošanas sistēmā atrodas divpadsmitpirkstu zarna?
A: Divpadsmitpirkstu zarna atrodas starp kuņģi un tievo zarnu tievajā zarnā.
J: Kas notiek divpadsmitpirkstu zarnā gremošanas laikā?
A: Pēc tam, kad ēdiens sajaucas ar kuņģa skābi, tas nonāk divpadsmitpirkstu zarnā, kur tas sajaucas ar žulti no žultspūšļa un gremošanas sulām no aizkuņģa dziedzera.
J: Kas ir Ģimenes adenomatozā polipoze?
A: Ģimenes adenomatozā polipoze (FAP) ir ģenētiska slimība, kas izraisa daudzu polipu veidošanos resnajā un taisnās zarnās. Tas ir arī divpadsmitpirkstu zarnas vēža riska faktors.
J: Kas ir celiakijas sprue?
A: Celiakija ir slimība, kuras laikā tievā zarna nespēj pareizi sagremot lipekli. Tā ir arī divpadsmitpirkstu zarnas vēža riska faktors.
Meklēt