Kolorektālais (resnās zarnas) vēzis — cēloņi, simptomi un ārstēšana

Uzzini kolorektālā (resnās zarnas) vēža cēloņus, tipiskos simptomus un mūsdienīgas ārstēšanas iespējas. Agrīna diagnostika glābj dzīvības.

Kolorektālais vēzis, kas pazīstams arī kā resnās zarnas vēzis, taisnās zarnas vēzis vai zarnu vēzis, ir resnās vai taisnās zarnas (resnās zarnas daļas) vai apendiksa vēzis. Ģenētiskā analīze liecina, ka resnās un taisnās zarnas audzēji ģenētiski ir viens un tas pats vēzis. Kolorektālā vēža simptomi parasti ir asiņošana no taisnās zarnas un anēmija, kas dažkārt ir saistīta ar svara zudumu un zarnu ieradumu izmaiņām. Kolorektālais vēzis ir resnās vai taisnās zarnas vēža attīstība.

Tiek lēsts, ka pasaulē tiek diagnosticēti 1,23 miljoni jaunu kolorektālā vēža gadījumu un
ka no
 tā ik gadu mirst 608 000 cilvēku.

Cēloņi un riska faktori

Kolorektālā vēža attīstību parasti veicina vairāku faktoru kombinācija. Galvenie riska faktori ir:

• Vecums: risks pieaug pēc 50 gadiem (dažās rekomendācijās skrīningu sāk agrāk, piemēram, 45 gadu vecumā).
• Ģimenes anamnēze un iedzimtība: ja tuvā radi ir sirguši ar kolorektālo vēzi vai polipiem, risks pieaug. Dažas ģenētiskas slimības (piem., familiāla adenomatozā polipoze, HNPCC/Lynch sindroms) ievērojami palielina risku.
• Iekaisīgas zarnu slimības: Krona slimība un čūlains kolīts paaugstina resnās zarnas vēža risku.
• Polipi: adenomat bioloģiski potenciāli var pāraugt audzējā, tāpēc polipu atklāšana un izņemšana samazina risku.
• Dzīvesveids: liels sarkanās vai pārstrādātās gaļas patēriņš, zems šķiedrvielu daudzums uzturā, aptaukošanās, fiziska neaktivitāte, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.
• Vecākas hroniskas iedarbības: ilgstoša alkohola lietošana, radiācija vēderā vai kādas ķīmiskas vielas.

Simptomi

Kolorektālā vēža simptomi var būt nedaudz atšķirīgi atkarībā no audzēja vietas zarnā. Visbiežāk sastopamie simptomi:

• Asinis izkārnījumos vai redzama asiņošana no taisnās zarnas.
• Mainīti zarnu paradumi: caureja vai aizcietējums, izmaiņas izkārnījumu biežumā un konsistencē.
• Pastāvīgas sāpes vēderā, kolikas vai diskomforts.
• Neapmierinoša sajūta, ka zarnas nav pilnībā iztukšotas (tenezms).
• Neizskaidrojams svara zudums un nogurums.
• Anēmijas pazīmes—vājums, bāla āda, elpas trūkums, kas var rasties slēptas asiņošanas dēļ.
• Zarnu obstrukcijas simptomi (smagi gadījumi): smagas sāpes, vemšana, caurejas apturēšanās.

Diagnostika

Laicīga diagnostika būtiski uzlabo iznākumu. Biežāk lietotie izmeklējumi:

• Koloskopija (kolonoskopija): tiešs zarnas gļotādas apskats ar iespēju paņemt biopsiju vai izņemt polipus — zelta standarts diagnostikā.
• Fekālā akūtas asiņošanas/okultās asiņošanas testi (FOBT, FIT): palīdz skrīningā atklāt asiņošanu, kas nav redzama ar aci.
• CT kolonoskopija (virtuālā kolonoskopija): alternatīva tiem, kuri nevar veikt tradicionālo kolonoskopiju.
• Asins analīzes: pilns asinsattēls (anēmijas noteikšanai), bioloģiskie marķieri (piem., CEA) sekošanai ārstēšanas laikā.
• Attēldiagnostika: CT, MRI vai PET izmeklējumi, lai noteiktu slimības izplatību (staging) un meklētu metastāzes.

Stadijas un prognoze

Kolorektālā vēža stadija (parasti pēc TNM sistēmas) nosaka ārstēšanas izvēli un prognozi. Agrīnā stadijā (I-II) audzējs ierobežots zarnā — izārstēšanas iespēja ir daudz lielāka. Vēlākās stadijās (III-IV) var būt limfmezglu vai tālas metastāzes aknās, plaušās u.c., un ārstēšanas mērķis var būt gan izārstēšana, gan slimības kontroli un simptomu mazināšana.

Ārstēšana

Ārstēšana izvēlēta individuāli, ņemot vērā audzēja atrašanās vietu, stadiju, pacienta veselības stāvokli un vēlmes. Pamatmetodes:

• Ķirurģija: polipektomija, lokāla ekscīzija vai daļēja resnās zarnas izņemšana (kolektomija) ar limfmezglu izņemšanu — galvenā ārstēšanas iespēja agrīnām lokalizētām formām.
• Ķīmijterapija: sistēmiska terapija, kas lietojama pirms operācijas (neoadjuvanta) vai pēc tās (adjuvanta), kā arī metastātisko slimību ārstēšanā.
• Radioterapija: sevišķi svarīga taisnās zarnas vēža ārstēšanā, bieži kombinācijā ar ķīmijterapiju pirms operācijas vai kā paliatīvs līdzeklis.
• Mērķterapija un imunoterapija: zāles, kas iedarbojas uz konkrētām molekulām audzējā (piem., anti-EGFR, anti-VEGF), vai imūnsistēmas modulēšana. Lieto atbilstoši audzēja biomarķieriem.
• Paliatīvā aprūpe: simptomu mazināšana, dzīves kvalitātes uzlabošana smagos gadījumos.

Skrīnings un profilakse

Skrīnings būtiski samazina mirstību no kolorektālā vēža, jo ļauj atklāt audzējus vai priekšvēža stāvokļus agrīnā stadijā. Skrīninga iespējas:

• FIT vai FOBT ik gadu vai saskaņā ar lokālām rekomendācijām.
• Koloskopija katrus 10 gadus (vai pēc ārsta ieteikuma) — ja tiek atrasti polipi, kontroles intervāli var būt īsāki.
• CT kolonoskopija kā alternatīva.

Profilakses pasākumi: veselīgs uzturs ar pietiekamu šķiedrvielu daudzumu, liesa gaļa un mazāk pārstrādātas gaļas, regulāra fiziska aktivitāte, svara kontrole, smēķēšanas pārtraukšana un alkohola ierobežošana. Dažos gadījumos ilgtermiņa aspirīna lietošana var samazināt risku; šādas iespējas jāapspriež ar ārstu.

Kad jāvēršas pie ārsta

• Ja parādās asiņošana no taisnās zarnas vai fekālijas ar tumšu vai sarkanu asiņu piemaisījumu.
• Ja ilgstoši mainās zarnu ieradumi (vairākas nedēļas) — piemēram, pastāvīgs aizcietējums vai caureja.
• Ja jūtat nepamatotu svara zudumu, pastāvīgu vēdera diskomfortu vai nogurumu bez skaidras iemesla.
• Ja ir ģimenes anamnēzē kolorektālais vēzis vai zināma iedzimta slimība — nepieciešama agrāka un intensīvāka uzraudzība.

Dzīve pēc diagnozes un atjaunošana

Pēc ārstēšanas pacientiem bieži nepieciešama regulāra kontrole: kolonoskopijas, asins analīzes (CEA) un attēldiagnostika pēc vajadzības. Rehabilitācija, uztura konsultācijas, psiholoģiska atbalsta grupas un dzīvesveida pielāgošana palīdz uzlabot atveseļošanos un dzīves kvalitāti.

Kopsavilkums: kolorektālais vēzis ir izplatīta, taču daļēji novēršama slimība — agrīna atklāšana ar skrīningu un dzīvesveida izmaiņas būtiski samazina risku un uzlabo iznākumu. Ja Jums ir simptomu pazīmes vai risques faktori, sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai speciālistu, lai pārrunātu piemērotu skrīninga un diagnostikas plānu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kolorektālais vēzis?

J: Vai resnās un taisnās zarnas audzēji ir viens un tas pats vēzis?

J: Kādi ir kolorektālā vēža simptomi?

J: Cik daudz jaunu kolorektālā vēža gadījumu pasaulē tiek diagnosticēti klīniski?

Jautājums: Cik daudz cilvēku katru gadu mirst no kolorektālā vēža?

J: Kuras resnās zarnas daļas var skart kolorektālais vēzis?

Vai kolorektālais vēzis ir izplatīta vēža forma?

Meklēt pēc burta