Seymour Benzer
Seimūrs Benzers (1921. gada 15. oktobris - 2007. gada 30. novembris) bija amerikāņu fiziķis, biologs un ģenētiķis. Viņš bija ebreju izcelsmes.
Viņa karjera sākās molekulārās bioloģijas revolūcijas laikā pagājušā gadsimta 50. gados, un ar laiku viņš kļuva ievērojams molekulārās un uzvedības ģenētikas jomā. Viņš vadīja ģenētikas pētniecības laboratoriju Pērdjū universitātē un Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā.
Benzers veica fundamentālus atklājumus divās diezgan atšķirīgās ģenētikas jomās. Viņš ieguva doktora grādu cietvielu fizikā, bet drīz vien pievērsās ģenētikai pēc tam, kad izlasīja Ervina Šrēdingera grāmatu "Kas ir dzīvība?".
Fāgu ģenētika
Pērdjū universitātē Benzers izstrādāja "T4 rII sistēmu" - jaunu ģenētisko metodi. Tajā izmantoja T4 bakteriofāga rII mutantu rekombināciju, lai kartētu gēnu iekšējo struktūru. Benzers saprata, ka, radot daudzus r mutantus un reģistrējot rekombinācijas biežumu starp dažādiem r celmiem, viņš var izveidot detalizētu gēna karti, līdzīgi kā Alfrēds Sturtevants to bija darījis hromosomu gadījumā.
Izmantojot milzīgo rekombinantu skaitu, ko varēja analizēt rII mutantu sistēmā, Benzeram izdevās kartēt vairāk nekā 2400 rII mutāciju. Viņa iegūtie dati sniedza pirmos pierādījumus tam, ka gēns nav nedalāms veidojums, kā uzskatīja iepriekš, un ka gēni ir lineāri. Pamatojoties uz rII datiem, Benzers ierosināja arī atsevišķas mutāciju klases, tostarp delecijas, punktu mutācijas, missense mutācijas un nonsensa mutācijas.
Uzvedības ģenētika
Benzers bija viens no pirmajiem zinātniekiem uzvedības ģenētikas jomā. Kad 1960. un 70. gados šī joma sāka attīstīties, Benzers nonāca zinātniskā opozīcijā ar citu šīs jomas vadošo pētnieku - Džeriju Hiršu.
Hiršs uzskatīja, ka uzvedība ir tik sarežģīta, ka to nevar izskaidrot ar atsevišķu gēnu darbību, savukārt Benzers uzskatīja, ka uzvedību varētu vadīt atsevišķi gēni. Abi pētnieki izmēģināja savas idejas uz drosofīlām. Hiršs daudzās paaudzēs mākslīgi selekcionēja interesējošās uzvedības formas, bet Benzers izmantoja metodes, lai izolētu mutantus ar noteiktu uzvedību. Benzera un Hirša konkurējošās filozofijas attīstīja uzvedības ģenētiku un palīdzēja tai kļūt par leģitīmu pētījumu jomu zinātnieku aprindās.
Apbalvojumi un apbalvojumi (atlase)
- Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas biedrs (1959)
- Alberta Laskera balva par fundamentāliem medicīnas pētījumiem (1971)
- Kolumbijas Universitātes Luīzes Grosas Horvica balva (1976),
- Nacionālā zinātnes medaļa (1982)
- Tomasa Hanta Morgana medaļa (1986)
- Volfa balva medicīnā (1991)
- Kraforda balva (1993)
- Nacionālās zinātņu akadēmijas NAS balva neirozinātnēs (2001).
- Gairdnera fonda starptautiskā balva (2004) (otrā balva)
Viņš bija ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas, Karaliskās biedrības un Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Seimūrs Benzers?
A: Seimūrs Benzers bija ebreju izcelsmes amerikāņu fiziķis, biologs un ģenētiķis.
J: Kad sākās Seimūra Benzera karjera?
A: Seymour Benzer karjera sākās 50. gadu molekulārās bioloģijas revolūcijas laikā.
J: Kurās divās ģenētikas jomās Seimūrs Benzers izdarīja fundamentālus atklājumus?
A: Seimūrs Benzers izdarīja fundamentālus atklājumus divās diezgan atšķirīgās ģenētikas jomās.
J: Kuru grāmatu Seimūrs Benzers izlasīja, kas lika viņam pāriet no cietvielu fizikas uz ģenētiku?
A: Seimūrs Benzers izlasīja Ervina Šrēdingera grāmatu "Kas ir dzīvība?", kas viņu pamudināja pāriet no cietvielu fizikas uz ģenētiku.
J: Kur Seimūrs Benzers vadīja ģenētikas pētniecības laboratoriju?
A: Seimūrs Benzers vadīja ģenētikas pētniecības laboratoriju Purdue universitātē un Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā.
J: Kādā jomā Seimūrs Benzers bija ievērojams?
A: Seymour Benzer bija ievērojams molekulārās un uzvedības ģenētikas jomā.
J: Kad Seimūrs Benzers dzimis un kad viņš nomira?
A: Seymour Benzer dzimis 1921. gada 15. oktobrī un nomira 2007. gada 30. novembrī.
