Seimūrs Benzers (1921. gada 15. oktobris — 2007. gada 30. novembris) bija amerikāņu fiziķis, biologs un ģenētiķis. Viņš bija ebreju izcelsmes. Benzera karjera sāka mainīties pagājušā gadsimta 50. gados molekulārās bioloģijas revolūcijas laikā, un ar laiku viņš kļuva par vienu no vadošajiem pētniekiem gan molekulārās, gan uzvedības ģenētikas laukā. Viņš vadīja ģenētikas pētniecības laboratoriju Pērdjū universitātē un vēlāk strādāja Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā.
Benzers ieguva doktora grādu cietvielu fizikā, taču pēc tam, kad izlasīja Ervina Šrēdingera grāmatu "Kas ir dzīvība"?, viņu aizrāva jautājumi par dzīves molekulāro pamatu, un viņš pakāpeniski pārorientējās uz ģenētiku. Šī pāreja ļāva Benzeram brīvi apvienot matemātisku domāšanu un eksperimentālu praksi — pieeju, kas vēlāk kļuva par viņa zīmolu.
Galvenie sasniegumi
Viens no Benzera pirmajiem un visbūtiskākajiem ieguldījumiem bija precīza gēna "smalkās struktūras" kartēšana, izmantojot bakteriofāgu T4 un rII reģionu. Ar milzīgu skaitu rekombinācijas eksperimentu viņš parādīja, ka gēns nav nedalāms punkts, bet gan lineāra struktūra, ko veido atsevišķas mutācijas vietas. Šis darbs sniedza spēcīgu pierādījumu par gēna iekšējo organizāciju un palīdzēja saprast gēna molekulāro dabu.
Vēlāk Benzers kļuva par pionieri uzvedības ģenētikā, izmantojot Drosophila melanogaster lolojummu mušiņas kā modeļorganismu. Viņa laboratorijā tika izstrādātas lielapjoma mutagēzes un skrīninga metodes, ar kuru palīdzību meklēja mutācijas, kas specifiski ietekmē uzvedību. Vienā no labi zināmām studijām Benzers kopā ar savu studentu Ronaldu Konopku identificēja gēnu, kas ietekmē sugu iekšējos "pulksteņus" — cirkadiskos ritmus (perioda gēns, per). Šis atklājums atklāja, ka uzvedības ritmus var modulēt atsevišķu gēnu izmaiņas.
Benzeram bija arī plašāks interešu lauks uzvedības ģenētikā — viņa grupa meklēja un analizēja mutācijas, kas ietekmē mācīšanos, atmiņu, dzimumuzvedību, fototaksiju un citas uzvedības formas. Viņa pieeja (lielas pazemīgas ekrāna programmas, rūpīga fenotipēšana un ģenētiskā analīze) atvēra ceļu tai nozarei, ko mūsdienās sauc par neiroģenētiku.
Ietekme un mantojums
Benzera darbs savienoja molekulāro bioloģiju ar uzvedības pētījumiem un parādīja, ka ar ģenētiskiem līdzekļiem var izpētīt arī sarežģītas uzvedības iezīmes. Viņa metodes un koncepcijas — precīza mutāciju kartēšana, masveida skrīnings un rūpīga fenotipu analīze — kļuva par standarta pieeju daudzās pētniecības jomās.
Papildus zinātniskajiem sasniegumiem Benzers izaudzināja daudzus studentus un pētniekus, kuru darbs turpināja attīstīt molekulārās ģenētikas un neirobioloģijas laukus. Viņa pētījumi par gēnu izpausmi, pulksteņa ģenētiku un uzvedības traucējumiem joprojām iedvesmo pētniekus, un daudzi no viņa atklājumiem ir tieši sasaistīti ar mūsdienu pētījumiem par bioloģiskajiem ritmiem, mācīšanos un neiroloģiskām slimībām.
Benzera dzīve un karjera ir piemērs tam, kā disciplīru robežas var tikt pārkāptas, un kā teorētiskā domāšana kopā ar rūpīgu eksperimentu var radīt fundamentālas atziņas par dzīvi un uzvedību.