Tomass Hobss: angļu politiskā filozofa dzīve, idejas un "Leviatāns"

Iepazīstiet Tomasa Hobsa dzīvi, idejas un "Leviatāna" nozīmi politiskajā filozofijā — suverenitāte, līgums un cilvēka daba skaidri un saistoši.

Tomass Hobss (1588. gada 5. aprīlis - 1679. gada 4. decembris) bija angļu filozofs. Viņa slavenākā grāmata ir "Leviatāns" (1651).

Hobss galvenokārt rakstīja par valdību un tiesībām - viņš bija politiskais filozofs. Viņš centās pierādīt, ka vislabākā valdība ir tāda, kurā sabiedrība ir organizēta vienas varas pakļautībā. Visi indivīdi šajā sabiedrībā atsakās no dažām tiesībām aizsardzības labad. Hobsa diskusijās nav "varas dalīšanas" doktrīnas. Pēc viņa domām, suverēnajai varai ir jākontrolē civilā, militārā, tiesu un baznīcas vara.

Visinteresantākais Hobbss bija tas, kā viņš argumentēja. Viņš sāka ar cilvēka dabas izpēti. Viņš teica, ka cilvēki ir ļoti egoistiski un ka mēs esam gatavi nodarīt viens otram pāri, ja domājam, ka tas mums palīdzēs. Viņš arī teica, ka, dabiski, visi cilvēki ir vienlīdzīgi, jo mēs visi esam pietiekami spēcīgi, lai nogalinātu viens otru - pat bērns var nogalināt spēcīgu vīrieti, kamēr viņš guļ. Tad viņš iedomājās, kā būtu bez valdības. Viņš teica, ka tas būtu briesmīgi - "kara stāvoklis". Nebūtu pietiekami daudz lietu visiem, un cilvēki strīdētos par to, kas ko saņem. Daži cilvēki cīnītos viens pret otru, un visi pārējie ļoti uztraukties par savu drošību. Neviens nevarētu uzticēties citiem un nevarētu plānot nākotni. Dzīve būtu "vientuļa, nabadzīga, pretīga, nežēlīga, brutāla un īsa" (cilvēki būtu vientuļi, nabadzīgi, nikni un ilgi nedzīvotu). Tālāk Hobss apgalvo, ka būtu labi, ja visi pārtrauktu cīnīties un izvēlētos suverēnu, kas varētu būt viens cilvēks vai cilvēku kopums. Visiem vajadzētu piekrist pakļauties suverēnam un piešķirt viņam visu varu piespiest vai ierobežot ar likumu. Kad suverēns ir iecelts, visiem ir viņam jāpakļaujas, pat tiem, kas viņam nepiekrīt. Tas ir tāpēc, ka visi jau ir piekrituši viņam paklausīt neatkarīgi no tā, kas notiek. Hobss saka, ka labāk būt lielākoties drošībā visvarenā Suverēna pakļautībā, nekā atrasties kara stāvoklī.

Īss biogrāfijas pārskats

Tomass Hobss dzimis 1588. gadā. Viņš studēja un saņēma izglītību Oksfordā, vēlāk strādāja kā ģimenes skolotājs un pavadošais pie ietekmīgās Cavendish dzimtas, kas deva viņam iespēju kontaktēties ar inteliģences un zinātnes aprindām Eiropā. Anglijas Pilsoņu kara laikā Hobss bija kara skandālu liecinieks un ieceļoja trimdas periodā Francijā — tieši tajā laikā tapa daļa viņa nozīmīgāko darbu, tostarp "Leviatāns". Viņa literārais mantojums ietver vairākas grāmatas par politiku, cilvēka dabu un filozofiju, piemēram, De Cive, De Corpore, De Homine un vēsturisku eseju par Anglijas iekšpolitiku (Behemoth).

Galvenās idejas un teorijas

• Valsts dabas skaidrojums (state of nature): Pirms sabiedriskā līguma cilvēki atrodas dabiskā stāvoklī, kas Hobsa aprakstā ir nestabils un vardarbīgs.
• Sociālais līgums: Lai izvairītos no "kara stāvokļa", cilvēki brīvprātīgi atsakās no daļas savām tiesībām un nodod tās suverēnam, kas nodrošina drošību un kārtību.
• Suverēna vara: Hobss atbalsta spēcīgu, pat absolūtu suverēnu; suverēnam jāpieder gan izpildvara, gan likumdošanas un tiesu vara, lai garantētu mieru.
• Cilvēka daba un metodoloģija: Hobss izmantoja raksturojumu, kuru bieži raksturo kā mehānisku vai materialistisku — cilvēku rīcību skaidro kā interešu, baiļu un pašsaglabāšanās motivētu.

Leviatāns — saturs un simbolika

Leviatāns (1651) ir Hobsa galvenais darbs par sabiedrību un valsti. Grāmata ir sadalīta daļās, kurās apspriests cilvēks un sabiedrība, valsts kā institūcija, kā arī reliģijas un varas attiecības. Slavenais vāka attēls, kurā lielu ķermeni veido mazo cilvēku figūras, simbolizē domu, ka suverēns ir sabiedrības kopums — viņam tiek piešķirta vara visu aizsardzībai.

Kritika un ietekme

Hobsa teorijas izraisīja intensīvu diskusiju. Kritiķi apšaubīja viņa pesimistisko priekšstatu par cilvēka dabu un bažas par absolūtas varas ļaunprātīgu izmantošanu. 17. un 18. gadsimtā pret Hobsa idejām nostājās domātāji kā Džons Loks, kurš aizstāvēja reliģiskas brīvības, īpašumtiesību aizsardzību un varas dalīšanu. Tomēr Hobss ir nozīmīgs, jo viņš pārcēla valsts leģitimitātes skaidrojumu no dievišķās tiesas uz sekulāru sociālā līguma pamatu.

Mūsdienās Hobsa darbi joprojām ietekmē politisko teoriju, tiesību filozofiju un starptautisko attiecību studijas — it īpaši jautājumos par drošību, suverenitāti un to, kādā apjomā valstij jāiejaucas indivīda dzīvē.

Kā lasīt Hobsu šodien

Lai saprastu Hobsu, palīdz zināt vēsturisko kontekstu — Anglijas politisko nestabilitāti 17. gadsimtā — un viņa mērķi: atrast pamatojumu kārtībai un drošībai, kas nav balstīts tikai hierarhiskā dievišķā tiesā. Lasītājiem lietderīgi salīdzināt Hobsa priekšstatu par sociālo līgumu ar vēlākām teorijām (piem., Loka vai Rusō), lai redzētu, kā mainījās attieksme pret brīvību, tiesībām un valsts varas ierobežošanu.

Svarīgākie punkti

• Hobss centās izskaidrot valsti kā līdzekli, kas pasargā cilvēkus no savstarpējas vardarbības.
• Viņš atbalstīja spēcīgu suverēnu un noraidīja varas dalīšanas principu, kādu tas saprotams mūsdienu demokrātijā.
• Pat ja mūsdienās daudzi nepiekrīt Hobsa prognozēm vai risinājumiem, viņa darbu teorētiskā nozīme politiskās domas vēsturē ir milzīga.

Ja interesē padziļināta pētīšana, ieteicams lasīt Leviatānu kopā ar komentāriem un mūsdienu interpretācijām, kas palīdz atšķirt Hobsa argumentus no 17. gadsimta retorikas un redzēt to ietekmi uz mūsdienu politisko domāšanu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Tomass Hobss?

J: Kad viņš piedzima un kad nomira?

J: Kāda ir viņa slavenākā grāmata?

J: Kur dzīvoja Tomass Hobss?

J: Kāds filozofs bija Tomass Hobss?

Meklēt pēc burta