Aleksandrs Dumas fils — franču dramaturgs, 'Kamēliju dāmas' autors (1824–1895)

Aleksandrs Dumas fils (1824–1895) — franču dramaturgs, "Kamēliju dāmas" autors; stāsts par morāli, traģiskām sievietēm un ietekmīgu 19. gadsimta teātri.

Aleksandrs Dumas, fils (franču valodā fils — dēls) (1824. gada 27. jūlijs — 1895. gada 27. novembris) bija franču rakstnieks un dramaturgs, pazīstams galvenokārt kā Aleksandra Dumas, père (franču valodā père ir tēvs) dēls. Tāpat kā viņa tēvs, Aleksandrs Dumas, fils guva slavu gan kā prozists, gan kā lugas autors, tomēr viņa literārais rokraksts un tēmas būtiski atšķīrās no vecāka kolēģa; viņš bieži uzsvēra literatūras morālo un sociālo misiju un aizrāvās ar smalkām personisku likteņu analizēm, īpaši sieviešu un ģimenes attiecību laukā. Rakstnieks un dramaturgs Dumas, fils kļuva par svarīgu figūru 19. gadsimta franču teātrī.

Agrīnā dzīve un izglītība

Aleksandrs Dumas (Alexandre Dumas fils) dzimis Parīzē, Francijā, kā ārlaulības bērns šuvējai Marijai Katrīnai Labē un rakstniekam Aleksandram Dumas. Lai gan sākotnēji viņa attiecības ar māti bija sarežģītas, 1831. gadā tēvs viņu juridiski atzina (adoptēja) un nodrošināja labāko iespējamo izglītību — Dumas mācījās Gubo institūtā un Burbonu koledžā. Skolas laikā viņam nācās saskarties ar pazemošanu un izsmieklu no daļējiem klasesbiedriem, kas vēlāk atstāja paliekošu iespaidu uz viņa rakstību un personības attīstību.

Literārā karjera un galvenie darbi

1844. gadā Dumas fils pārcēlās uz Saint-Germain-en-Laye, lai dzīvotu kopā ar tēvu. Tur viņš iepazinās ar Mariju Duplessī (Marie Duplessis), slaveno kurtizāni, kuras dzīves liktenis kļuva iedvesmas avots viņa romānam Kamēliju dāma (La Dame aux Camélias). Romānu Dumas publicēja 1848. gadā; vēlāk tas tika veiksmīgi pārstrādāts lugā un ārvalstu valodās pazīstams kā Camille. Šo stāstu vēlāk izmantoja operas meistars G. Verdi — 1853. gadā Verdi iestudēja operu La Traviata, kas guva milzu popularitāti un padarīja Dumas, fils darbu pazīstamu plašākai publikai.

Panākumi ar La Dame aux Camélias iezīmēja Dumas fils pāreju no prozas uz teātri; turpmāk lielāko daļu sava radošā mūža viņš veltīja dramaturģijai. Viņa lugas bieži aplūkoja morāles jautājumus, sabiedrības double standarts un sieviešu stāvokli, centās teātrī iekļaut “audzinošu” elementu. Vēl viens nozīmīgs darbs — lugā apspēlētais morālais arguments par atbildību pret ārlaulības bērniem — parādās jau 1858. gada lugā Le fils naturel (Nelegitīmais dēls), kurā viņš uzsvēra, ka vīrietim, kurš ir ārlaulības bērna tēvs, ir pienākums bērnu legalizēt un apprecēt bērna māti, ja vien tas ir iespējams.

Dumas fils sarakstīja vairākas lugas un romānus; no citiem darbiem atzīmējami arī daļēji autobiogrāfiskais romāns L'Affaire Clemenceau (1867) un virkni sociāli orientētu lugas, kas turpināja ietekmēt franču teātri visā 19. gadsimta otrajā pusē. Tomēr pēc panākumiem teātrī viņš praktiski atteicās no plašas romānu rakstīšanas.

Temas, rakstīšanas stils un ietekme

Dumas fils darbos dominē psiholoģiska un morāla analīze, romantisku attiecību kritiska izpēte, kā arī sabiedrības sodīšana par hipokrīziju. Viņš centās izmantot literatūru kā sociālas izglītības līdzekli — lugās bieži tika uzsvērta “labā” uzvedība, sievietes godaprāts un vīrieša atbildība. Tāds piegājiens viņam nodrošināja gan popularitāti, gan kritiku: vieni slavēja viņa morāles uzstādījumus, citi — apsūdzēja sentimentālisma un moralizēšanas pārākumā.

Personīgā dzīve, ģimene un apbalvojumi

1864. gadā Dumas apprecējās ar Nadeju Nariškinu (Nadeju Nariškinu), ar kuru viņam piedzima meita. Pēc Nariškines nāves viņš vēlreiz apprecējās ar Henrietu Regnjē. Viņa personiskā dzīve, kā arī attiecības ar Mari Duplessī un citiem sievietes likteņiem, bieži kalpoja par materiālu viņa daiļradei.

1874. gadā viņš tika uzņemts Franču Akadēmijā un 1894. gadā apbalvots ar Goda leģiona ordeni, kas apliecināja viņa nozīmīgo vietu franču kultūrā un literatūrā.

Nākotnes ietekme un piemiņa

Dumas fils bija viens no tiem autoriem, kuru darbi pārmantoja plašu skatuves dzīvi: lugas regulāri tiek iestudētas, bet vislielāko starptautisku slavu saglabāja stāsts par "Kamēliju dāmu", kas guva jaunas izpausmes operā, teātrī un kino. Viņa centieni likt teātrim pildīt audzinošu funkciju atstāja pēdas gan teātra prakses diskusijās, gan literārajā kritikā. Dumas fils arī uzspēra jautājumus par mātes-stāstiem, sieviešu likteņiem un sociālo atbildību — tēmas, kas saglabā aktualitāti arī mūsdienās.

Nāve

Dēls Aleksandrs Dumas nomira 1895. gada 27. novembrī Marlī-le-Roī, Īvelīnā, un tika apglabāts Monmartra Cimetière de Montmartre, Parīzē. Pieminot viņa dzīvi un darbus, bieži tiek atzīmēta ironiskā tuvība — viņa kapa vieta šķietami atradās tikai aptuveni 100 metru attālumā no Marī Duplessī kapavietas, — tādējādi simboliski sasaistot autoru ar sievieti, kura iedvesmoja vienu no viņa slavenākajiem darbiem.

Būtiskāko darbu izlase

• La Dame aux Camélias («Kamēliju dāma») — romāns (1848) un lugas adaptācija;
• Le fils naturel («Nelegitīmais dēls») — luga (1858) ar sociāli morālu vēstījumu;
• L'Affaire Clemenceau — daļēji autobiogrāfisks darbs (1867) un citi dramatiskie darbi.

Aleksandrs Dumas, fils paliek nozīmīga figūra franču 19. gadsimta literatūrā un teātrī: viņa darbi turpina raisīt interesi, tiek analizēti un iestudēti, bet viņa tematiskā uzmanība pret morāli, attiecībām un sabiedrības normām nodrošina viņa darbu ilgmūžību.

Meklēt pēc burta