Franklina (Misūri) — vēsturiska pilsēta pie Misūri upes, Santa Fe ceļa sākumpunkts
Franklina — vēsturiska pilsēta pie Misūri upes, Santa Fe ceļa sākumpunkts; mazpilsētas šarms un nozīmīga ASV rietumu ekspansijas vēsture.
Franklina ir pilsēta Hovarda apgabalā, Misūri štatā, ASV. Tā atrodas gar Misūri upi un ir neliela lauku kopiena ar spēcīgām vēsturiskām saitēm. Iedzīvotāju skaits 2010. gada tautas skaitīšanā bija 95. Pilsēta ietilpst plašākā reģionā un 2010. gada tautas skaitīšanas laikā bija daļa no lauku apgabala. Tā ir daļa no Kolumbijas, Misūri štata apgabala.
Vēsture un nozīme
Franklina dibināta 19. gadsimta sākumā un drīz ieguva nozīmīgu lomu ASV rietumu virziena ekspansijā. Tā ir bijusi Santa Fe ceļa sākumpunkts, un tieši no šīs vietas notika pirmās tirdzniecības un izpētes ekspedīcijas uz Dienvidrietumiem. Šis statuss Franklinai piešķīra svarīgu lomu Apvienoto Valstu tirdzniecībā un migrācijā uz rietumiem. Viens no pirmajiem un pazīstamākajiem tirgotājiem, kas iesāka braucienus pa Santa Fe ceļu, devās tieši no šīs apkārtnes, un to dēļ pilsēta bieži tiek minēta Santa Fe ceļa stāstos.
Ģeogrāfija un dabas apstākļi
Franklina atrodas pie Misūri upes, kas nodrošina raksturīgu upes ainavu un agrāko sakaru ceļu ar citiem apgabaliem. Reģionam raksturīgs mēreni kontinentāls klimats — karstas vasaras un aukstas ziemas — un apkārtējo lauksaimniecības zemju klātbūtne. Upes tuvums agrāk ietekmēja gan tirdzniecību, gan apdzīvotības vietas attīstību, taču tas arī reiz radīja plūdu riskus, kas ietekmēja pilsētas vēsturi.
Demogrāfija un sabiedrība
Ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu Franklina saglabā ciešu kopienas raksturu. Iedzīvotāju skaits un struktūra atspoguļo lauku apvidus tendences — zema blīvuma apdzīvotība, liela nozīme lauksaimniecībai un vietējiem pakalpojumiem. Tā kā pilsēta ir daļa no plašākas Kolumbijas reģiona ekonomikas, daļa iedzīvotāju strādā vai izmanto pakalpojumus reģionālajos centros.
Ekonomika un pakalpojumi
Vietējā ekonomika ir orientēta uz lauksaimniecību, mazajiem uzņēmumiem un atsevišķiem tūrisma pakalpojumiem, kas saistīti ar vēsturisko mantojumu. Apmeklētāji bieži ierodas, lai apskatītu Santa Fe ceļa vēsturiskās takas un vietējos atmiņas objektus. Tā kā pilsēta saglabā nelielu izmēru, lielāka daļa ikdienas pakalpojumu tiek saņemta tuvākajos lielākajos centros.
Vietas, ko apskatīt
- Vēsturiskās Santa Fe ceļa norādes un interpretācijas vietas, kur var uzzināt par rietumu tirdzniecību un ekspedīcijām.
- Skati uz Misūri upi un pieupes ainavas — piemērotas īsām pastaigām un fotografēšanai.
- Vietējie pieminekļi un informācijas stendi, kas stāsta par Franklinas lomu reģiona vēsturē.
Transports un piekļuve
Franklina sasniedzama pa reģionālajiem ceļiem no tuvākajām pilsētām un maģistrālēm. Tā kā pilsēta ir neliela un lauku tipa, sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas, tāpēc apmeklētājiem parasti ērtāk izmantot privātu transportu. No Franklinas ir salīdzinoši īss attālums līdz Kolumbijas reģionālajiem centriem, kur pieejami papildu pakalpojumi un saiknes ar lielāku ceļu tīklu.
Saglabāšana un tūrisms
Franklinas vēsturiskā nozīme, īpaši saistībā ar Santa Fe ceļa, piesaista vēstures interesentus un tūristus. Vietējie iedzīvotāji un vēstures entuziasti cenšas saglabāt atmiņu vietas un veicina izglītojošas iniciatīvas par reģiona lomu ASV rietumu paplašināšanā. Apmeklētājiem ieteicams iepriekš noskaidrot pieejamību un ekskursiju iespējas, jo pakalpojumu klāsts var būt ierobežots ārpus tūrisma sezonas.
Franklina ir labs piemērs mazai, vēsturiskai upes pilsētai ar nozīmīgu lomu 19. gadsimta ASV tirdzniecībā un migrācijā uz rietumiem. Lai arī mūsdienās tā ir neliela kopiena, tās saikne ar Santa Fe ceļu joprojām piešķir tai īpašu vietu reģiona vēsturē.
Vēsture
Franklinas pilsēta tika dibināta 1816. gadā un nosaukta dibinātāja Benjamina Franklina vārdā. Dažas jūdzes uz ziemeļrietumiem no Franklinas fermā dzīvoja Viljams Beknels (William Becknell), pazīstams kā "Santa Fe takas tēvs". Blakus Beknella īpašumam atradās avots Boone Lick Spring. Avots un tā sālsūdens piesaistīja cilvēkus no Sentluisas un austrumiem. Viņi ieradās destilēt ūdeni, lai iegūtu sāli. Viņi ieradās tik bieži, ka izveidoja taku, nosaucot to par Boonslica ceļu. Boone attiecas uz Nathan un Daniel Morgan Boone, Daniel Boone dēliem. Abi brāļi pirmie nodarbojās ar sāls ieguvi.
Ģeogrāfija
Franklina atrodas 39°0′41″N 92°45′13″W / 39.01139°N 92.75361°W / 39.01139; -92.75361 (39.011316, -92.753747). Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu tautas skaitīšanas biroja datiem pilsētas kopējā platība ir 0,23 kvadrātjūdžu (0,60 km2 ), no kurām visas ir sauszeme.
Demogrāfiskie dati
| Vēsturiskais iedzīvotāju skaits | |||
| Census | Pop. | %± | |
| 1920 | 314 | - | |
| 1930 | 346 | 10.2% | |
| 1940 | 325 | -6.1% | |
| 1950 | 324 | -0.3% | |
| 1960 | 355 | 9.6% | |
| 1970 | 252 | -29.0% | |
| 1980 | 196 | -22.2% | |
| 1990 | 181 | -7.7% | |
| 2000 | 112 | -38.1% | |
| 2010 | 95 | -15.2% | |
| 2014. g. | 96 | 1.1% | |
| ASV desmitgadu tautas skaitīšana | |||
2010. gada tautas skaitīšana
Pēc 2010. gada tautas skaitīšanas pilsētā dzīvoja 95 cilvēki, 42 mājsaimniecības un 26 ģimenes. Iedzīvotāju blīvums bija 413,0 iedzīvotāji uz kvadrātjūdzi (159,5/km2 ). Pilsētā bija 52 mājokļi ar vidējo blīvumu 226,1 kvadrātjūdze (87,3/km2 ). Pilsētas rasu sastāvs bija 98,9 % balto un 1,1 % afroamerikāņu. Jebkuras rases latīņamerikāņi vai latīņamerikāņi bija 1,1 % iedzīvotāju.
Tika 42 mājsaimniecības, no kurām 28,6 % bija mājsaimniecības, kurās kopā ar viņiem dzīvoja bērni līdz 18 gadu vecumam, 47,6 % bija laulāti pāri, kas dzīvoja kopā, 9,5 % mājsaimniecību bija sieviete bez vīra, 4,8 % mājsaimniecību bija vīrietis bez sievas, un 38,1 % mājsaimniecību nebija ģimenes. 31,0 % no visām mājsaimniecībām veidoja atsevišķi dzīvojoši cilvēki, un 14,3 % mājsaimniecību dzīvoja viena persona, kas bija 65 gadus veca vai vecāka. Vidējais mājsaimniecības lielums bija 2,26, bet vidējais ģimenes lielums - 2,88.
Vidējais vecums pilsētā bija 47,1 gads. 24,2 % iedzīvotāju bija jaunāki par 18 gadiem; 3,2 % bija vecumā no 18 līdz 24 gadiem; 22,1 % bija vecumā no 25 līdz 44 gadiem; 36,8 % bija vecumā no 45 līdz 64 gadiem; un 13,7 % bija 65 gadus veci vai vecāki. Pilsētas iedzīvotāju dzimumu sastāvs bija 53,7 % vīriešu un 46,3 % sieviešu.
2000. gada tautas skaitīšana
Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas pilsētā dzīvoja 112 cilvēki, 47 mājsaimniecības un 28 ģimenes. Iedzīvotāju blīvums bija 490,1 iedzīvotājs uz kvadrātjūdzi (188,0/km²). Pilsētā bija 53 mājokļi ar vidējo blīvumu 231,9 kvadrātjūdzei (89,0/km²). Pilsētas rasu sastāvs baltie un 0,89 % no divām vai vairākām rasēm. Jebkuras rases latīņamerikāņi vai latīņamerikāņi bija 0,89 % iedzīvotāju.
Tika 47 mājsaimniecības, no kurām 31,9 % bija mājsaimniecības, kurās kopā ar viņiem dzīvoja bērni līdz 18 gadu vecumam, 48,9 % bija laulāti pāri, kas dzīvoja kopā, 8,5 % bija mājsaimniecības, kurās nebija vīra, un 38,3 % nebija ģimenes. 34,0 % no visām mājsaimniecībām veidoja privātpersonas, un 14,9 % mājsaimniecību dzīvoja viena persona, kas bija 65 gadus veca vai vecāka. Vidējais mājsaimniecības lielums bija 2,38, un vidējais ģimenes lielums bija 3,03.
Pilsētā iedzīvotāju skaits bija sadalīts: 27,7 % iedzīvotāju bija jaunāki par 18 gadiem, 5,4 % - vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 24,1 % - no 25 līdz 44 gadiem, 32,1 % - no 45 līdz 64 gadiem un 10,7 % bija 65 gadus veci vai vecāki. Vidējais vecums bija 39 gadi. Uz katrām 100 sievietēm bija 86,7 vīrieši. Uz katrām 100 sievietēm vecumā no 18 gadiem bija 88,4 vīrieši.
Vidējie ienākumi mājsaimniecībai pilsētā bija 28 542 ASV dolāri. Vidējie ienākumi ģimenei bija 27 500 ASV dolāru. Vīriešu vidējie ienākumi bija 37 500 ASV dolāru, bet sieviešu - 21 250 ASV dolāru. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju pilsētā bija 15 104 ASV dolāri. Zem nabadzības sliekšņa dzīvoja 16,7 % ģimeņu un 20,8 % iedzīvotāju, tostarp 39,3 % jaunāku par astoņpadsmit gadiem un 37,5 % vecāku par 64 gadiem.
Meklēt