Hjū Montāgs Trenčards — RAF dibinātājs, Gaisa spēku maršals un komisārs
Hjū Montāgs Trenčards — RAF dibinātājs, Gaisa spēku maršals un Metropolitēnas komisārs; atklāj viņa reformas, stratēģiju un ietekmi uz aviācijas vēsturi.
Hjū Montāgs Trenčards (angļu: Hugh Montague Trenchard, 1st Viscount Trenchard) GCB OM GCVO DSO (1873. gada 3. februāris – 1956. gada 10. februāris) bija britu armijas virsnieks un viens no galvenajiem Karalisko gaisa spēku (RAF) dibinātājiem. Pirmās lielākās atpazīstamības virsotnes viņš sasniedza Pirmajā pasaules karā, kad no 1915. gada augusta līdz 1918. gada janvārim komandēja Karalisko lidotāju korpusu (RFC). Pēc tam, kad 1918. gada martā tika nodibināti Karaliskie gaisa spēki, Trenčards kļuva par leģendāru figūru, kuras idejas un pārvaldes principi dziļi ietekmēja RAF attīstību.
Agrīnā karjera un lidošanas apmācība
Trenčards pirms Pirmā pasaules kara kalpoja armijā un ieguva pieredzi koloniju karos. Viņš sāka mācīties lidot 1912. gadā, kad aviācija vēl bija savā agrīnajā attīstības stadijā. Šī praktiskā pieredze un militārā karjera deva viņam tehnisko un organizatorisko bāzi, kas vēlāk ļāva vadīt lielu gaisa spēku struktūru.
Loma Pirmajā pasaules karā un RAF radīšanā
Kā RFC komandierim Trenčards bija atbildīgs par vienībām un operācijām rietumu frontē un par jaunu mācību un organizācijas principu ieviešanu. Viņš uzskatīja, ka aviācijai jābūt neatkarīgai un profesionālai spēka zarei, nevis tikai pievienotai armijas vai jūras spēku struktūrai. Šīs idejas bija svarīgs priekšnoteikums, kad 1918. gada martā tika izveidoti Karaliskie gaisa spēki kā neatkarīga dienesta veids.
Vadība pēc kara — reformas un doktrīna
1919. gadā Trenčards kļuva par Gaisa spēku štāba priekšnieku un ieņēma galveno lomu Gaisa ministrijas reorganizācijā. Viņa galvenie uzdevumi un sasniegumi iekļāva:
- profesionālas virsnieku apmācības un karjeras sistēmas izveidi;
- RAF strukturēšanas — skolu, akadēmiju un mācību centru izveide (tajā skaitā uzsvars uz virsnieku audzināšanu un disciplīnu);
- operacionālās doktrīnas veicināšanu, kur akcentēta gaisa spēka iniciatīva un "uzbrukuma gars" kā būtiska elementa loma;
- politiskās ietekmes izmantošanu, lai nodrošinātu neatkarīgu gaisa spēku finansējumu un statūtu.
Trenčards bieži uzsvēra, ka labi apmācīts un profesionāls personāls ir patiess spēks, kas nodrošina gaisa spēku efektivitāti. Viņa uzskati veicināja RAF profesionālo identitāti un ilgtermiņa attīstību.
Publiskais un civildienesta darbs
Vēlākā karjerā Trenčards strādāja arī civildienestā — no 1931. līdz 1935. gadam viņš bija Metropolitēna policijas komisārs. Komisāra amats Apvienotajā Karalistē ir augstākā ranga policijas amatpersona, kuras pilnvaras parasti attiecas uz Lielo Londonu, un tas prasa gan administratīvas, gan politiskas prasmes. Trenčarda vadībā policijas pārvalde tika pakļauta modernizācijai, uzsverot organizācijas disciplīnu un profesionālu pieeju.
Mantojums un vērtējums
Trenčards tiek dēvēts par vienu no RAF dibinātājiem un bieži saukts par "Karalisko gaisa spēku tēvu". Viņa darbs ietekmēja ne tikai izglītību un organizāciju, bet arī domāšanu par gaisa spēku stratēģiju un vietu mūsdienu karā. Viņa pieeja — uzsvars uz profesionālismu, centralizētu vadību un uzbrukuma iniciatīvu — ilgi palika par RAF kultūras pamatu.
Vienlaikus daži viņa uzskati un prakses elementi ir bijuši vēstures pētījumu priekšmetā un arī kritizēti, piemēram, jautājumā par stratēģiskās gaisa kaujas un bombardēšanas morāles robežām. Tomēr nevar noliedzami, ka viņš atstāja dziļu un noturīgu ietekmi uz Lielbritānijas gaisa spēku attīstību.
Fakti īsumā
- Dzimis: 1873. gada 3. februārī
- Mira: 1956. gada 10. februārī
- Komandēja RFC: 1915. g. augusts – 1918. g. janvāris
- Kļuva par Gaisa spēku štāba priekšnieku: 1919. g.
- Metropolitēna policijas komisārs: 1931.–1935. g.
- Atzīstams par galveno RAF dibinātāju un ietekmīgu gaisa spēku reformētāju.

Viljama Orpena 1917. gada 13. maijā veidotais Trenčarda portrets.
Karjera
Kā zēnam Trenčardam bija grūti mācīties. Viņš nenokārtoja daudzus pārbaudījumus un tikai tikko iekļuva britu armijā kā virsnieks. Trenčards ar armiju vispirms devās uz Indiju, bet pēc tam viņš lūdza doties uz Dienvidāfriku, jo vēlējās cīnīties Būru karā. Cīņu laikā Trenčards tika iešauts krūtīs, un muguras bojājumu dēļ nespēja normāli staigāt. Viņš atgriezās Anglijā, kur ārsts viņam ieteica doties uz Šveici, jo tur bija labāks gaiss nekā Anglijā. Trenčardam kļuva garlaicīgi, un viņš sāka nodarboties ar bobsleju. Pēc avārijas ātrā līkumā Trenčards varēja pareizi staigāt, jo mugura bija salabota. Pēc tam, kad veselības stāvoklis vēl vairāk uzlabojās, Trenčards atgriezās karā Dienvidāfrikā.
1912. gadā Trenčards iemācījās lidot un pievienojās Karaliskajam lidotāju korpusam. Viņš kļuva par otru svarīgāko cilvēku Anglijas Centrālajā lidošanas skolā un Pirmā pasaules kara laikā ieņēma vairākus svarīgus amatus Karaliskajā lidotāju korpusā. 1915.-1917. gadā Trenčards vadīja Karalisko lidotāju korpusu Francijā. 1918. gadā viņš uz neilgu laiku bija pirmais cilvēks, kas vadīja Karaliskos gaisa spēkus. Pēc tam viņš atgriezās Francijā, lai pārņemtu Karalisko gaisa spēku bombardēšanas uzbrukumus Vācijai. Vinstons Čērčils 1919. gadā viņu atkal iecēla Karalisko gaisa spēku vadībā. Turpmāko 10 gadu laikā Trenčards izveidoja Gaisa spēku mācību bāzes un rūpējās, lai tās tiktu izmantotas likumu ieviešanai dažās britu impērijas daļās. Pagājušā gadsimta 30. gados Trenčards bija Londonas policijas (Metropolitēna policijas) vadītājs, un, būdams vecāks, viņš iestājās par lielu RAF saglabāšanu. Mūsdienās daži cilvēki apgalvo, ka Trenčards bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas iestājās par stratēģisko bombardēšanu.
Meklēt