Atriebības pornogrāfija — definīcija, piemēri un tiesiskā regulēšana

Uzzini, kas ir atriebības pornogrāfija, reāli piemēri, upuru tiesības un starptautiskā tiesiskā regulēšana — aizsardzība, sodāmība un likumu pārskats.

Atriebības pornogrāfija (bieži dēvēta arī par revenge porn vai “image-based sexual abuse”) ir kāda cilvēka seksuāli atklātu vai intīmu attēlu, video vai citu materiālu izplatīšana bez attēlotās personas piekrišanas ar nolūku pazemot, sodīt vai izspiest no tās labumus. Šie materiāli parasti ir iegūti privāti — tos uzņēmuši pašas personas vai bijušie partneri — un pēc tam izmantoti pret upuriem pēc attiecību pārtraukšanas vai strīda.

Kas ietilpst un kādi ir piemēri

Atriebības pornogrāfija var ietvert:

• seksuāli atklātus video vai fotogrāfijas, kas publicētas bez piekrišanas;
• privātu sarunu vai intīmu materiālu izplatīšanu (piem., ekrānuzņēmumi no ziņojumapmaiņas);
• materialu izmantošanu izspiešanā (blackmail) — pret upuriem tiek izvirzīts prasījums, pretējā gadījumā materiāli tiks publicēti;
• viltus sludinājumu, profilu vai seksuāla satura izplatīšanu ar mērķi pazemot vai izsmiet kādu personu.

Piemēri no vēstures: pagājušā gadsimta 80. gados žurnāls "Hustler" publicēja rubriku "Bebru medības", kurā bija lasītāju iesūtītas kailu sieviešu fotogrāfijas ar papildinformāciju — daudzas no šīm personām apstrīdēja publicēšanu tiesā. Mūsdienu interneta epizodes, kas guva plašu uzmanību, ir tīmekļa vietne IsAnyoneUp, ko 2010. gadā izveidoja Hanters Mūrs; viena no pirmajām, kura cīnījās pret šo praksi publiski, bija aktīviste Šarlote Laws.

Kādas ir sekas upuriem

• Psiholoģiskais kaitējums: apmāns, trauksme, depresija, paškaitējuma vai pašnāvības risks;
• Sociālais un profesionālais kaitējums: reputācijas zudums, problēmas darbavietā, izglītības iestādēs vai ģimenē;
• Finanšu zaudējumi: ja materiāli tiek izmantoti izspiešanai vai upuris zaudē darbu;
• Ilgtermiņa sekas: publicētie materiāli internetā var saglabāties ilgi un būt pieejami atkārtoti, pat ja tiek izņemti no vienas vietnes.

Tiesiskā regulēšana

Daudzviet pasaulē atriebības pornogrāfija ir aizliegta vai tai pretstatā ir civiltiesiskas aizsardzības iespējas. Jau minētās teritorijas, kur pieņemti attiecīgi noteikumi vai likumi, ir Izraēla, Kanāda, Austrālija, Apvienotā Karaliste un lielākā daļa Amerikas Savienoto Valstu štatu. Likumu saturs atšķiras, bet parasti ietver:

• kriminālatbildību par privātu, intīmu attēlu vai video publiskošanu bez piekrišanas;
• soda mērus par izspiešanu un draudiem izplatīt materiālus;
• iespējas prasīt aizsardzību civiltiesību kārtībā — zaudējumu atlīdzināšanu, piespiedu materiālu dzēšanu un ierobežojošus rīkojumus pret vainīgo.

Piemēram, Apvienotajā Karalistē pastāv speciāls pants, kas aizliedz privātu seksuālu attēlu vai filmu izpaušanu ar nodomu izraisīt distress. Dažās valstīs papildus kriminālpārkāpuma regulējumam iespējams vērsties arī pret interneta pakalpojumu sniedzējiem, prasot tūlītēju materiālu noņemšanu.

Lielas tehnoloģiju kompānijas 2015. gadā sāka pielāgot savas prakses — Google un jūlijā arī Microsoft paziņoja, ka pēc pieprasījuma palīdzēs noņemt saites uz atriebības pornogrāfiju no meklētāja rezultātiem, lai samazinātu materiālu pieejamību.

Bieži minēti piemēri un notikumi

• Žurnāla "Hustler" rubrika "Bebru medības" — agrīna publiska prakse ar bezatļaujas bildēm;
• tīmekļa vietne IsAnyoneUp (2010) — plaši apspriests interneta gadījums, kas nostiprināja problēmas izmērus digitālajā laikmetā;
• publiskas kampaņas un tiesvedības lietas, ko veica upuri un aktīvisti (piem., Šarlote Laws), motivēja regulējuma izmaiņas un sabiedrisku diskusiju.

Kā rīkoties, ja esi upuris

• Negaidi — rīkojies ātri: pieraksti un saglabā pierādījumus (URL, ekrānuzņēmumi, datumi, ziņojumi). Metadata un sākotnējā e-pasta vai ziņojumu vēsture var būt svarīga.
• Nesazinies ar izplatītāju, ja tas ir izspiešana: sarunas var tikt izmantotas pret tevi. Konsultējies ar policiju vai juristu par drošāko rīcību.
• Ziņo platformai: sociālie tīkli, hostingpakalpojumi un meklētāji parasti pieņem sūdzības par nelegālu vai bezatļaujas saturu un nodrošina noņemšanas mehānismus.
• Ziņo policijai: ja notiek izspiešana, draudi vai masveida izplatīšana, iesniegums policijā ir pamatins rīcības.
• Meklē emocionālu atbalstu: sazinies ar ģimeni, draugiem, atbalsta grupām vai profesionāļiem (psihologiem). Ir specializētas palīdzības organizācijas, kas atbalsta digitālo vardarbības upurus.
• Juridiskas darbības: konsultējies ar juristu par iespēju iesniegt civillietu, pieprasīt aizsargrīkojumus vai prasīt zaudējumu atlīdzību.

Kā pasargāt sevi

• nepublicē intīmas bildes vai video, ja neesi pilnīgi pārliecināts par uzticību adresātam;
• izmanto ierīču drošības risinājumus: spēcīgas paroles, divfaktoru autentifikāciju un regulāras programmatūras atjaunināšanas;
• ierobežo privātu saturu kopīgošanu, izmantojot drošas ziņojumapmaiņas lietotnes ar gala‑galas šifrēšanu, bet apzinies, ka šifrēšana neaizsargā pret “ekrānšāviņiem”;
• pārdomā datu dublēšanas un glabāšanas prakses — neaizsargātas mākoņa mapes var kļūt pieejamas trešām personām.

Noslēgumā

Atriebības pornogrāfija ir nopietna vardarbības forma, kas var atstāt ilgtermiņa sekas uz upura emocionālo, sociālo un profesionālo dzīvi. Lai gan daudzās valstīs pastāv tiesiskas iespējas un platformas aktīvi sadarbojas, būtiska ir gan preventīva rīcība, gan ātra reakcija upuru gadījumā. Ja saskaries ar šo problēmu, meklē drošu atbalstu, saglabā pierādījumus un ziņo gan platformai, gan attiecīgajām iestādēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir atriebības pornogrāfija?

J: Kādi ir atriebības pornogrāfijas motīvi?

J: Kurās valstīs ir likumi pret atriebības pornogrāfiju?

J: Kas ir "Bebru medības"?

Vai "Beaver Hunt" fotogrāfijās redzamās sievietes piekrita, ka viņu fotogrāfijas tiek publicētas?

J: Kas izveidoja tīmekļa vietni IsAnyoneUp?

J: Ko Google un Microsoft darīja, reaģējot uz atriebības pornogrāfiju?

Meklēt pēc burta