Sarmati (/sɑːrˈmeɪʃiənz/; latīņu: Sarmatae, Sauromatae) bija irāņu izcelsmes ciltis, kas dzīvoja valstī ar nosaukumu Sarmatia, kas atrodas tagadējās Ukrainas teritorijā netālu no Melnās jūras krasta. Tās uzplauka no 5. gs. p. m. ē. līdz 4.-5. gs. pēc Kristus dzimšanas.

Izcelsme un vēsturisks konteksts

Sarmati bija daļa no plašākas indoeiropiešu — irāņu — grupas tautu, kas migrēja no Centrālās Āzijas uz Eiropas stepēm. Viņu izcelsme ir saistīta ar agrīnām stepju kultūrām; sarmatiešu sadalījums un ietekme pakāpeniski pieauga pēc 5. g. p. m. ē., kad viņi daļēji aizstāja vai saplūda ar agrāko skītu grupējumu.

Teritorija un dzīvesveids

Sarmātijas reģions aptvēra Plašo Pontisko—Kaspisko stepju joslu, iegūstot ietekmi no Donas rietumiem līdz Dņepram un dažkārt tālāk uz rietumiem un austrumiem. Sarmati bija galvenokārt pārejoši ganāmpulka un jātnieku sabiedrība. Runāja sarmatiešu valoda, kas piederēja irāņu valodu saimei.

  • Ekonomika: galvenokārt lopkopība (zirgi, liellopi), medības un tirdzniecība ar piekrastes pilsētām, tostarp grieķu kolonijām Melnās jūras piekrastē.
  • Mobility: izcilas jātnieku prasmes — sarmatiešu kaujas taktika balstījās uz smago un vieglo kavaleriju.
  • Apmetnes: lielākoties pagaidu nometnes; papildu materiālus sniedz arheoloģiskie kurgānu (kapu kalnu) kompleksi.

Sociālā uzbūve un cilšu konfederācijas

Sarmatiešiem raksturīga cilšu sadarbība un konfederācijas. Starp pazīstamākajām grupām ir Aorsi, Roksolāni, Jazigi, Alani u. c. Dažas no šīm grupām spēlēja būtisku lomu vēlākajos migrācijas procesos, piemēram, Alanu sadalīšanās un pārvietošanās uz Rietumeiropu un Ziemeļāfriku.

Kultūra, māksla un reliģija

Sarmatiešu materiālajā kultūrā izceļas zeltkaļi, rotaslietas, ieroču apdare un zvēru stilā veidota ornamentika — tas saistāms ar plašo stepju mākslas tradīciju. Reliģiskās prakses ietvēra seno irāņu elementus — iespējams, kultu elementi, kas saistīti ar dabu, dzīvniekiem un varonības ideāliem. Precīza mitoloģija un dievības paliek daļēji rekonstruējamas no arheoloģijas un līdzības ar citām irāņu grupām.

Kaujas, ieroči un sievietes karotājas

Sarmati bija labi bruņoti jātnieki — to arsenālā bija loku, šķēpi, zobeni un aizsargi. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka reizēm arī sievietes tika apbedītas ar ieročiem, kas radīja sakarības ar grieķu leģendām par Amazones sieviešu karotājām. Šie atradumi liek domāt, ka sievietes sarmatiešu sabiedrībā dažkārt varēja aizpildīt kaujinieces lomas.

Sarmati un Romas impērija

Sarmati bieži nonāca kontaktā ar Romas impēriju, īpaši uz Dņepras un Donavas reģioniem. Dažkārt viņi karoja ar romiešiem, citreiz strādāja kā algotņi romiešu armijā. Šie kontakti noveda arī pie tehnoloģiju un tirdzniecības apmaiņas, kā arī kultūras ietekmēm abos virzienos.

Sabiedrības beigas un mantojums

Ap 4.–5. gs. pēc Kristus dzimšanas sarmatiešu ietekmi mazināja jauni migrācijas viļņi — goti, hunu iebrukumi un vēlāk slāvi un avari. Daļa sarmatiešu grupu saplūda ar citām tautām; īpaši nozīmīgi bija Alanu pārvietošanās un vēlākā pārvēršanās par Osētu priekštečiem, kas saglabājās Kaukāzā līdz mūsdienām kā Osētu tauta.

Arheoloģiskie liecību avoti

Liela daļa mūsu zināšanu par sarmatiešiem nāk no kurgānu izpētes — šauru vai lielu kapu kopu ar dažādiem apbedījumiem, ieročiem, zirgu ekipējumu un rotām. Raksturīgie dārgumi un kaujas aprīkojums palīdz datēt un atšifrēt sarmatiešu dzīvesveidu un sakarus ar citām tautām.

Kopsavilkums

Sarmati bija nozīmīga irāņu izcelsmes stepju tautu grupa, kas ietekmēja Eiropas un Āzijas stepju vēsturi vairākus gadsimtus. Viņu īpašā jātnieku kultūra, bruņojuma stils, māksla un migrācijas radīja paliekošas pēdas reģiona etnogrāfijā un populārajā atmiņā — no kaujas laukiem līdz mītiem par Amazones karotājām un no kurgāniem līdz mūsdienu Osētu pēcnācējiem.