Sikspārnis (Craseonycteris thonglongyai), pazīstams arī kā Kitti sikspārnis, ir apdraudēta sikspārņu suga. Tas ir vienīgais Craseonycteridae dzimtas pārstāvis. To sastop galvenokārt Taizemes rietumos un Birmas dienvidaustrumos. Parasti šie sikspārņi dzīvo kaļķakmens alās vai plaisās klintīs gar upēm un strautiem, kur ir dabiski aizsargāti midpunkti atpūtas un audzināšanas vajadzībām.
Izskats un izmēri
Šī ir mazākā sikspārņu suga un viens no pasaulē mazākajiem zīdītājiem. Kitti sikspārnim ir kompakts ķermenis ar sarkanīgi brūnu vai pelēku kažociņu un īpatnēju, cūkai līdzīgu purnu, no kā radies nosaukums "pig‑nosed" vai latviski — cūksnas sikspārnis. Ķermeņa garums ir ļoti mazs (dažus centimetrus), un svars parasti ir tikai dažus gramus, tāpēc to reizēm sauc par "bumblebee bat" (kāmītveidīgs sikspārnis) — tas atgādina mazu, dzīvu ziedputeklīti, kas lido.
Dzīvesveids un barība
Kolonijas ir dažāda lieluma — no niecīgām grupiņām līdz vidēji apmēram 100 īpatņu vienā alā (vietējie novērojumi atšķiras). Sikspārņi parasti uznirst no alām vakarā un rītausmā īsos aktivitātes periodos, meklējot kukaiņus un citus mazos bezmugurkaulniekus tuvējā mežā vai krūmājos. Viņi izmanto echolokāciju, lai atrastu barību un izvairītos no šķēršļiem, un to lidojums ir drīzāks un zems, parasti tuvu zemam augstumam virs zemes vai ūdens virsmas.
Vairošanās
Sikspārņu mātītēm parasti katru gadu ir tikai viens pēcnācējs. Jaunā dzīvība tiek audzināta alā vai citā patvietojumā, un tēvi parasti nav iesaistīti rūpēs par mazuļiem. Lēns reproduktīvais temps nozīmē, ka populācijas atjaunošanās pēc zaudējumiem var būt ilga, padarot sugu īpaši jutīgu pret traucējumiem un biotopa iznīcināšanu.
Draudi un saglabāšana
Galvenie apdraudējumi Kitti sikspārnim ir dzīvesvietas iznīcināšana un traucēšana — īpaši kaļķakmens alu un klintīm, kurās notiek cilvēku darbības (piem., akmeņu ieguve, tūrisms, apmetņu paplašināšanās) un apkārtējās dabas izmaiņas, piemēram, mežu izciršana. Tāpat draudi ir ūdens kvalitātes pasliktināšanās un kukaiņu pieejamības samazināšanās. Lai aizsargātu sugu, tiek īstenoti uzraudzības, apziņošanas un vietējo aizsardzības pasākumu projekti: alu un to apkārtnes iekļaušana aizsargājamās teritorijās, apmeklētāju ierobežojumi, alu slēgšana vai vārti, kā arī zinātniskie pētījumi par populāciju stāvokli.
Jaunāki pētījumi un ilgtermiņa novērojumi palīdz labāk izprast šīs sugas bioloģiju un vajadzības, tādēļ saglabāšanas darbības un vietējo kopienu iesaiste ir būtiski, lai nodrošinātu Kitti sikspārņa pastāvēšanu nākotnē.