Cefeīda
Cefeīdi ir ļoti spožu mainīgo zvaigžņu veids. Starp cefeīdu spožumu un pulsācijas periodu pastāv cieša tieša saistība. Tas padara cefeīdas par svarīgām standarta svecēm galaktikas un ekstragalaktisko attālumu skalu noteikšanā.
Cefeīdu mainīgie ir iedalīti vairākās apakšklasēs, kurām ir skaidri atšķirīgas masas, vecumi un evolūcijas vēsture:
- Klasiskās cefeīdi
- II tipa cefeīdi
- Anomālas cefeīdi
- Pundurveida cefeīdi
Pirmais zināmais cefeīds bija Delta Cephei Cefeja zvaigznājā, ko 1784. gadā atrada Džons Gudriks. Delta Cephei ir ļoti svarīga, jo tās attālums ir ļoti labi zināms, daļēji pateicoties tam, ka tā atrodas zvaigžņu kopā, un precīzām Hubbla kosmiskā teleskopa/Hiparcos paralaksēm.
Klases
Klasiskās cefeīdi
Klasiskās cefeīdas (pazīstamas arī kā I populācijas cefeīdi, I tipa cefeīdi vai Delta Cephei mainīgie) pulsē ar ļoti regulāriem periodiem, kuru ilgums ir no dažām dienām līdz mēnešiem. Klasiskās cefeīdi ir I populācijas jaunās mainīgās zvaigznes, kas ir 4-20 reižu masīvākas par Sauli un līdz pat 100 000 reižu spožākas. Cefeīdas ir dzeltenas supergarlaicīgas F6-K2 spektrālās klases zvaigznes. Kad tās pulsē, to rādiuss mainās par ~ 25 %. Ilgāka perioda I Carinae tas nozīmē miljoniem kilometru pulsācijas cikla laikā.
II tipa cefeīdi
II tipa cefeīdi (saukti arī par II populācijas cefeīdām) ir II populācijas mainīgās zvaigznes, kuru pulsācijas periods ir no 1 līdz 50 dienām. II tipa cefeīdas parasti ir metālu nabadzīgi, veci (~10 giga gadu), mazmasaini objekti (aptuveni puse no Saules masas). II tipa cefeīdas pēc perioda iedala vairākās apakšgrupās.
II tipa cefeīdas tiek izmantotas, lai noteiktu attālumu līdz Piena Ceļa, lodveida kopu un galaktiku galaktikas centram.
Anomālas cefeīdi
Pulsējošo zvaigžņu grupai nestabilitātes joslā ir periodi, kas īsāki par 2 dienām, līdzīgi RR Lyrae mainīgajiem, bet ar lielāku spožumu. Anomālo cefeīdu mainīgo zvaigžņu masas ir lielākas nekā II tipa cefeīdām, RR Lyrae mainīgajiem un mūsu Saulei. Nav skaidrs, vai tās ir jaunas zvaigznes uz "apgrieztā" horizontālā atzara, zilās atpalikušās zvaigznes, kas veidojušās, pārnesot masu divējādās sistēmās, vai arī abu šo faktoru kombinācija.
Divu režīmu cefeīdi
Ir novērots, ka neliela daļa cefeīdu mainīgo pulsē divos režīmos vienlaicīgi, parasti pamatrežīmā un pirmajā apertonā, dažkārt arī otrajā apertonā. Ļoti neliels skaits pulsē trijos režīmos vai neparastā režīmu kombinācijā, ieskaitot augstākos apertonus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cefeīdi?
A: Cefeīdi ir ļoti spožu mainīgo zvaigžņu veids.
J: Kāda ir saistība starp cefeīdu spožumu un to pulsācijas periodu?
A: Starp cefeīdu spožumu un to pulsācijas periodu ir cieša tieša saistība.
J: Kāpēc cefeīdas ir svarīgas standarta sveces galaktikas un ekstragalaktisko attālumu skalu noteikšanai?
A: Cefeīdas ir svarīgas standarta sveces galaktikas un ekstragalaktisko attālumu skalu noteikšanai, jo tām ir saistība starp spožumu un pulsācijas periodu.
J: Kādās apakšklasēs iedala cefeīdu mainīgos lielumus?
A: Cefeīdu mainīgos iedala klasiskajās cefeīdās, II tipa cefeīdās, anomālajās cefeīdās un rūķu cefeīdās.
J: Kas atklāja pirmo zināmo cefeīdu?
A: Džons Gudriks 1784. gadā Cefeja zvaigznājā atklāja pirmo zināmo cefeīdu - Delta Cephei.
J: Kādēļ Delta Cefeja ir ļoti svarīga?
A: Delta Cephei ir ļoti svarīga, jo tās attālums ir ļoti labi zināms, daļēji pateicoties tam, ka tā atrodas zvaigžņu kopā, un precīziem Hubbla kosmiskā teleskopa/Hipparcos paralaksiem.
J: Kāds ir viens no veidiem, kā var izmērīt Visuma izplešanās ātrumu?
A: Cefeīdi ir viens no diviem veidiem, kā var izmērīt Visuma izplešanās ātrumu.
