A Clockwork Orange (1971) — Stenlijs Kubriks: distopiskā kriminālfilma
Stenlija Kubrika 1971. gada distopiskā kriminālfilma "A Clockwork Orange" — kontroversiāla, vardarbīga un satricinoša sociāla vīzija par varu, psihiatriju un jauniešu nihilismu.
"A Clockwork Orange" ir 1971. gada britu-amerikāņu kriminālfilma trilleris. Tās scenāriju sarakstīja, režisēja un producēja Stenlijs Kubriks. Filmas pamatā ir Entonija Bērdžesa 1962. gada romāns A Clockwork Orange. Filmā iekļauti satraucoši, vardarbīgi attēli. Filmā ir sociāli komentāri par psihiatriju, jauniešu bandām un citām sociālām, politiskām un ekonomiskām tēmām distopiskā vīzijā par ne pārāk nākotnes Lielbritāniju.
Kubriks apturēja filmas demonstrēšanu Lielbritānijā, bažījoties par tās iespējamo ietekmi. 27 gadus filmu bija grūti noskatīties Apvienotajā Karalistē. Filma atkal parādījās kinoteātros, un drīz pēc Kubrika nāves 1999. gadā sekoja VHS un DVD izdevumi.
Sižets — īss pārskats
Filmas galvenais varonis ir jauns vīrietis vārdā Aleks (Alex), kura dzīve sastāv no ar savainojošu un vardarbīgu uzvedību piepildītām naktīm kopā ar viņa bandu jeb "droogiem". Pēc noziegumu sērijas Aleks tiek arestēts un nonāk cietumā, kur viņam tiek piedāvāta jauna "ārstēšanas" metode — Ludoviko metode — kas izmanto medicīnisku un psiholoģisku iejaukšanos, lai pārveidotu viņa uzvedību. Filmas centrālā iebilde — kas ir cilvēka brīvā griba un vai valsts drīkst atņemt cilvēkam spēju izvēlēties starp labu un ļaunu — atklājas, sekojot Aleksa liktenim pēc "ārstēšanas".
Temas, stils un valoda
Filma pēta brīvās izvēles, morāles, represijas un pārvēršanas tēmas. Kubriks izmanto hibridētas estētikas līdzekļus — no teatralizētas, stilizētas vardarbības līdz sterilai, klīniskai attēlojuma valodai cietuma un "ārstniecības" ainas laikā. Režisors pievērš uzmanību kompozīcijai, krāsu kontrastiem un liepām kadrā, kas pastiprina filmas satraucošo un nosodošo noskaņu.
Filmas dialogā un monologā bieži tiek lietota īpaša jauniešu žargona versija — Nadsat, ko radīja Entonijs Bērdžess romānā. Šis jaunvārdniecības slengs padara filmas pasaule vienlaikus atšķirīgu un svešu, vienlaikus liekot skatītājam distancēties un pārdomāt rādīto realitāti.
Mūzika un vizuālais noformējums
Mūzikas izvēle ir būtiska filmas emocionālajā efektā — klasiskās mūzikas (īpaši Bēthovena) kontrasts ar vardarbību un Kubrika režijas stila aukstumu rada inquietējošu sajūtu. Filmas oriģinālajā skaņu celiņā izmanto dažādas aranžijas, tostarp sintētiskus toņus, kas uzsvērti pasvītro filmas modernas un vienlaikus nekomfortablas atmosfēras.
Galvenie aktieri un radošā komanda
Filmā izcils ir Malcolma McDowella sniegums kā Aleks (Alex), kas deva viņam starptautisku atpazīstamību. Režisors un scenārija autors bija Stenlijs Kubriks, un filma atšķiras ar viņa ierasto precizitāti inscenējumā, ilgajām nofilmēšanas sesijām un rūpīgu detaļu vadību. Kubrika darbs pie šīs filmas nostiprināja viņa reputāciju kā pārdomāta un provocējoša kino meistara.
Pretrunas un aizliegums
"A Clockwork Orange" izraisīja asu sabiedrisko un politisko diskusiju. Filmas grafiskā vardarbība, seksuālās skatuves un iespaidīgā attēlojuma psiholoģiskā ietekme noveda pie publiskām sūdzībām. Kubriks saņēma arī draudus un ziņojumus par iespējamiem "atdarināšanas" noziegumiem, tāpēc 1973. gadā viņš lēma brīvprātīgi apturēt filmas demonstrēšanu Apvienotajā Karalistē — lēmums, kas saglabājās līdz viņa nāvei 1999. gadā. Šis aizliegums un citi ierobežojumi padarīja filmu par vienu no kino vēsturē visvairāk apspriestajām un cenzētajām lentēm.
Saņemšana, apbalvojumi un mantojums
Sākotnēji filma saņēma polarizētas atsauksmes — daļa kritiķu slavēja to par režijas meistarību un intelektuālo drosmi, citi kritizēja brutalitātes glorificēšanu. Ar laiku filma ieguva atzīstamību kā klasisks darbs, kas aplūko modernas sabiedrības problēmas. "A Clockwork Orange" tika nominēta vairākām nozīmīgām balvām un iekļauta daudzu kino speciālistu sarakstos kā ietekmīgs un nozīmīgs darbs, kas ir atstājis paliekošu ietekmi uz popkultūru, modes elementi un vizuālo simboliku.
Kāpēc skatīties šodien
Filma joprojām ir būtiska, jo aktualizē jautājumus par varu, brīvību un ētiku — tēmas, kas saglabājas nozīmīgas arī mūsdienu sabiedrībā. Tā ir izaicinoša skatāmviela: vizuāli iespaidīga, domu rosinoša un emocionāli trieciena pilna, taču jāņem vērā, ka tajā ir spēcīgs vardarbības un satricinošu ainu saturs.
Ja vēlaties filmu skatīties, iesaku to darīt ar izpratni par tās satricinošo dabu un gatavību diskutēt par tās ētiskajām un sociālajām problēmām.
Cast
- Malkolms Makdauels kā Alekss DeLarge (vai Bērdžess)
- Warren Clarke kā Dim
- James Marcus kā Georgie
- Patrick Magee kā Frank Alexander
- Adrienne Corri kā Aleksandra kundze
- Karls Dērings kā Dr. Brodskis
- Madge Ryan kā Dr. Branom
- Godfrijs Kivlijs kā cietuma kapelāns
- Entonijs Šārps kā iekšlietu ministrs
- Sheila Raynor kā mamma
- Filips Stouns kā tētis
- David Prowse kā Julian
- Maikls Batess kā galvenais sargs
- Obrijs Moriss kā P.R. Deltoīda kungs
- Stīvens Berkofs kā Toms
- Tonijs Hargreivss kā cietuma apsargs
- Maikls Tarns kā Pīts
- Ričards Konno kā Billijs Zēns
- Miriam Karlin kā kaķu dāma
- Džons Klaivs kā skatuves aktieris
- Virginia Wetherell kā aktīva skatuves aktrise
Apbalvojumi un apbalvojumi
- Kinoakadēmijas balvas: Filma tika nominēta 4 "Oskara" balvām. Tomēr "Franču saite" uzvarēja visās kategorijās:
- Labākais režisors - Stenlijs Kubriks
- Labākais filmas montāžas darbs - Bils Butlers
- Labākā filma
- Labākais adaptētais scenārijs - Stenlijs Kubriks
- BAFTA Kinoakadēmijas balva par labāko māksliniecisko vadību - Džons Barijs (John Barry)
- Labākais operatora darbs - Džons Alkots
- Labākā režija - Stenlijs Kubriks
- Labākā filma
- Labākā filmas montāža - Viljams Butlers
- Labākais scenārijs - Stenlijs Kubriks
- Labākais skaņu celiņš - Brian Blamey, John Jordan, Bill Rowe
- Amerikas Režisoru ģilde
- 1972 nominēts DGA balvai "Izcils režisora sniegums kinofilmās" - Stenlijs Kubriks
- 1972 nominēts Zelta globusam par labāko režiju: Kinofilma - Stenlijs Kubriks
- Labākā filma - drāma
- Labākais kinofilmas aktieris: Drāma - Malkolms Makdauels (Malcolm McDowell)
- 1972 Iegūta Hugo balva par labāko dramatisko darbu
- Ņujorkas kinokritiķu apbalvojumi
- 1971. g. Iegūta NYFCC balva Labākais režisors - Stenlijs Kubriks
- Labākā filma
- Amerikas Rakstnieku ģilde, ASV
- 1972 Nominēts WGA balvai (Ekrāns) par labāko drāmu, kas adaptēta no cita medija - Stenlijs Kubriks
Amerikas Kinoinstitūta atzinība
- 1998. gada AFI 100 gadi... 100 filmas #46
- 2001. gada AFI 100 gadi... 100 saviļņojumi #21
- 2003. gada AFI 100 gadi... 100 varoņi un ļaundari:
- Alex DeLarge, ļaundaris #12
- 2007. gada AFI 100 gadi... 100 filmas (10. jubilejas izdevums) #70
- 2008 AFI's 10 Top 10 #4 Zinātniskās fantastikas filma
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "A Clockwork Orange"?
A: "A Clockwork Orange" ir 1971. gada britu-amerikāņu krimināldrāma, trilleris, kura scenāriju sarakstījis, režisējis un producējis Stenlijs Kubriks. Filmas pamatā ir 1962. gada Entonija Bērdžesa (Anthony Burgess) tāda paša nosaukuma romāns.
J: Kādas tēmas tiek aplūkotas filmā?
A: Filmā tiek pētīti sociāli komentāri par psihiatriju, jauniešu bandām un citām sociālām, politiskām un ekonomiskām tēmām distopiskā vīzijā par ne pārāk nākotnes Lielbritāniju.
J: Kas ir oriģinālā romāna autors, pēc kura motīviem ir uzņemta filma?
A: Oriģinālo romānu, pēc kura motīviem 1962. gadā sarakstīja Entonijs Bērdžess.
J: Kad Stenlijs Kubriks pārtrauca filmas izrādīšanu Lielbritānijā?
A: Stenlijs Kubriks pārtrauca filmas demonstrēšanu Lielbritānijā, jo bija bažas par tās iespējamo ietekmi 1971. gadā.
Jautājums: Cik ilgi bija grūti redzēt filmu Apvienotajā Karalistē?
A: Filmu Apvienotajā Karalistē bija grūti noskatīties 27 gadus pēc tās pirmizrādes.
J: Kad pēc tam sekoja A Clockwork Orange VHS un DVD izdošana?
A: Filmas "A Clockwork Orange" VHS un DVD izlaidumi sekoja drīz pēc Stenlija Kubrika nāves 1999. gadā.
J: Kas producēja "A Clockwork Orange"?
A: A Clockwork Orange producēja Stenlijs Kubriks.
Meklēt