Kristofers Mārtins (1582–1621) — Mayflower (1620) pasažieris un tirgotājs

Kristofers Mārtins (1582–1621) un viņa ģimene 1620. gadā ceļoja ar Mayflower kuģi.

Biogrāfija un izcelsme

Mārtiņš, viņa sieva Marija, dēls Nataniels un patēvs Solomons bija no Bīlerikejas (Billericay) Eseksas apgabala Anglijā. Pēc profesijas viņš bija tirgotājs, kurš nodarbojās ar preču iegādi un tirdzniecību gan vietējā līmenī, gan, plānojot pārcelšanos, ar nodomu tirgoties arī Jaunajā pasaulē.

Reliģiskā nepaklausība un pārliecība

Mārtiņš un viņa ģimene nepiederēja Anglikāņu baznīcai un uzskatīja par nepieciešamu pievienoties separātistu draudzei. Ir saglabājušies ieraksti par konfliktiem ar vietējo baznīcu: 1612. gadā Mārtins un viņa sieva atteicās pieņemt Svēto Vakarēdienu, bet reiz Nataniels un Solomons dievkalpojuma laikā sadusmoja baznīcas vikāru. Tāpat Mārtiņam radās nepatikšanas, jo viņš nevēlējās baznīcas amatpersonām nodot savus finanšu pārskatus (vilkme uz konfrontāciju ar baznīcu).

Pārcelšanās uz Jauno pasauli

Ģimene iestājās separātistu draudzē un visiem bija kopējs mērķis — doties uz Jauno pasauli, kur cerēja atrast lielāku reliģisko brīvību un iespējas tirgošanai. Mārtins pārdeva savu īpašumu un nopirka ceļazīmi uz kuģi, kļūstot par vienu no tiem, kuri devās uz Anglijas kolonijām.

Preču iegāde, organizēšana un kritika

Kā tirgotājs Mārtins tika norīkots un pieprasīts palīdzēt ar krājumu sagādi. Viņam uzticēja daļu līdzekļu iegādei, taču vēstures avoti norāda, ka viņš ar naudu ne vienmēr rīkojies taupīgi. Lielākā daļa viņa pirktā bija domāta gan kolonistiem, gan tirdzniecībai ar vietējiem indiāņiem. Starp iegādātajām lietām minētas:

• alu un vīnu;
• sālīta liellopu un cūkgaļa;
• žāvētus zirņus un citas graudaugu rezerves;
• zvejas piederumus un aprīkojumu pārtikas iegūšanai no jūras;
• musketes un bruņas drošībai un apmaiņas darījumiem;
• apģērbu un darbarīkus ikdienas vajadzībām un būvniecībai;
• citas preces tirdzniecībai un apmaiņai ar vietējām ciltīm.

Vēsturnieki pievērš uzmanību arī citām, reizēm negaidītām, viņa iegādēm — piemēram, vienu no viņa pirkumiem apraksta kā skrūvgriezi; šādas detaļas bieži tiek minētas kā piemērs tam, ka daļa preču varēja būt noderīga kuģa remontam vai ikdienas vajadzībām, bet reizēm — lieka vai nepietiekami pārdomāta.

Daļa koloniālo piegāžu pārvaldības un iegādes izvēļu izraisa kritiku kā no citiem kuģa dalībniekiem, tā no vēlākajiem vēsturniekiem: viņu apsūdzēja līdzekļu neefektīvā izmantošanā un preču izvēlē, kas dažkārt šķita vairāk domāta tirdzniecībai nekā kolonistu izdzīvošanai.

Pēdējie gadi un mantojums

Pēc ierašanās Pļavā (Plymouth) kolonijā, daudzi pirmās grupas kolonisti piedzīvoja grūtu pirmo ziemu; Kristofers Mārtins nomira 1621. gadā. Viņa dzīvesstāsts iegājis Mayflower vēsturē kā piemērs gan par dedzību meklēt reliģisko brīvību un ekonomiskas iespējas, gan par sarežģījumiem, kas saistīti ar piegāžu organizēšanu un līdzekļu pārvaldību tālā, jaunā vietā.

Mārtiņa rīcība un iegādes ir bieži citētas dokumentos par Mayflower ceļojumu, jo tās ilustrē konfliktus starp personiskiem un kopienas mērķiem, kā arī izaicinājumus, ar kuriem saskārās agrīnās Ziemeļamerikas angļu kolonijas.

Ceļojums

Uz Virdžīnijas koloniju devās divi kuģi - Speedwell un Mayflower. Mārtins tika iecelts par Speedwell pasažieru vadītāju, taču kuģim bija nepieciešams remonts. Brauciena līdzbraucējs un amatpersona Roberts Kušmans sacīja, ka Martins viņus neklausīs un neļaus viņiem izkāpt krastā, ja viņi varētu aizbēgt. Daži pasažieri pameta reisu, lai atgrieztos Londonā, un zaudēja lielu daļu vai visu naudu. Citi iekāpa Mayflower, kas kļuva ļoti pārpildīts.

Kristofers Mārtins kopā ar sievu Mariju, kalpu Džonu Langmoru un patēvu Solomonu Proveru devās uz Mayflower. Nataniels Mārtins palika Anglijā.

Mayflower 1620. gada 1620. gada 16. septembrī atstāja Plimutu, Anglijā. Tajā bija 102 pasažieri un 30-40 apkalpes locekļi. 1620. gada 19. novembrī "Mayflower" ieraudzīja sauszemi. Mayflower bija paredzēts piestāt Virdžīnijas kolonijā, taču kuģis tika bojāts, un viņi bija spiesti piestāt Keipkodā, ko tagad sauc par Provincetown ostu. Viņi piestāja 21. novembrī. Viņi uzrakstīja Maijpuķīšu līgumu, kurā bija noteikumi par to, kā viņi dzīvos un izturēsies cits pret citu. Kristofers Mārtins parakstīja Maijpuķīšu līgumu. Viņa patēvs un kalps bija pārāk jauni, lai parakstītu.

Svētceļnieku ierašanās - Roberts Valters Veirs (Robert Walter Weir)


Mayflower līguma parakstīšana 1620. gadā

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Kristofers Martins?

J: Kam Mārtini neticēja?

J: Kā viņiem radās nepatikšanas ar baznīcas amatpersonām?

J: Kāpēc viņi vēlējās doties uz Jauno pasauli?

J: Kādus krājumus Mārtins iegādājās ceļojumam?

J: Kura no iegādātajām lietām izrādījās ļoti noderīga viņu ceļojuma laikā?

Meklēt pēc burta