Celiakija: definīcija, simptomi, diagnoze un bezglutēna diēta

Uzzini par celiakiju — definīciju, simptomiem, diagnozi un praktiskiem bezglutēna diētas padomiem, lai uzlabotu veselību un ikdienas labklājību.

Kas ir celiakija?

Celiakija ir autoimūna slimība, kurā organisma imūnsistēma reaģē uz glutēnu — lipekļa proteīnu, kas atrodams kviešos, rudzos un miežos. Ja cilvēks ar celiakiju apēd produktus ar lipekli, imūnsistēmas šūnas uzbrūk zarnu gļotādai. Tas bojā zarnas sieniņu (villusu), kas samazina spēju uzņemt barības vielas, un var izraisīt nespēju saņemt pietiekami daudz enerģijas, vitamīnu un minerālvielu. Bērniem tas var kavēt augšanu, bet pieaugušajiem bieži novēro svara zudumu un hronisku nogurumu.

Simptomi

Simptomi var būt ļoti dažādi — no kuņģa-zarnu trakta problēmām līdz izpausmēm citās ķermeņa daļās. Dažiem cilvēkiem simptomi ir smagi, citos — tikai viegli vai vispār nav.

• Bieži sastopamie gremošanas traucējumi: caureja (ūdeņaini izkārnījumi), steatorēja (taukaini izkārnījumi), vēdera pūšanās un sāpes vēderā.
• Sistēmiskas pazīmes: nogurums, svara zudums, palēnināta augšana un pubertāte bērniem, anēmija (bieži dzelzs deficīta), kaulu blīvuma samazināšanās.
• Vielmaiņas un ne-gremošanas izpausmes: locītavu sāpes, krampji, ādas izsitumi (piem., dermatitis herpetiformis), neauglība, nervu bojājumi (perifēra neiropātija, ataksija).

Kad domāt par celiakiju

Celiakija var skart jebkura vecuma cilvēkus. Tā ir ģenētiska nosliece — daudziem slimnieku radiniekiem risks saslimt ir lielāks. Ja ģimenē kādam ir celiakija, risks var būt aptuveni 1 no 10. Celiakija var parādīties arī pēc tādiem dzīves notikumiem kā grūtniecība vai infekcija, kas var izraisīt slimības sākumu pieauguša cilvēka dzīvē.

Diagnostika

Ja ārsts aizdomas par celiakiju, svarīgi nepārtraukt lietot glutēnu pirms pārbaudēm, jo bezglutēna diēta var padarīt testus nederīgus. Parasti diagnostika ietver vairākus soļus:

• Asins analīzes: ārsti pārbauda, vai asinīs ir antivielas, kas uzbrūk zarnām, kad organisms saskaras ar glutēnu. Parasti testē anti‑tTG (transglutamināzes IgA), endomizija antivielas (EMA) un reizēm DGP. Tāpat tiek pārbaudīts kopējais IgA līmenis, jo IgA deficīta gadījumā rezultāti var būt neuzticami. (Šīs antivielas aprakstam skatīt antivielu.)
• Endoskopija un zarnu biopsija: ar endoskopu var apskatīt zarnas sieniņu un paņemt audu paraugus, lai novērtētu villusu bojājumus un iekaisumu — tas ir diagnostikas zelta standarts. (Skatīt arī endoskopu.)
• Ģenētiskie testi: HLA DQ2 un DQ8 tips ir nepieciešams priekš celiakijas attīstības. Ja šie gēni nav, celiakija gandrīz noteikti ir neiespējama, bet to būtiski neapstiprina, jo daudziem, kam ir šie gēni, slimība neattīstās.

Dažkārt bērniem ar ļoti augstu tTG antivielu līmeni un atbilstošiem simptomiem var diagnosticēt bez biopsijas pēc noteiktām vadlīnijām; tomēr lēmumu pieņem speciālists. Ja jau esi uzsācis bezglutēna diētu, ārsts var rekomendēt gluten‑challenge (glutēna atkārtota lietošana) pirms izmeklējuma, lai testi būtu ticamāki.

Ārstēšana — bezglutēna diēta

Vienīgā efektīvā ārstēšana celiakijai ir stingra, mūža garumā ievērojama bezglutēna diēta. Tas nozīmē pilnīgu kviešu, rudzus un miežus saturošu produktu izslēgšanu. Nav medikamentu, kas izārstētu celiakiju; imunoterapija un citas iespējas tiek pētītas, bet pašlaik diēta ir pamatā.

Daži svarīgi punkti:

• Pat nelielas lipekļa devas (piem., krustkontaminācija) var izraisīt bojājumus, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam ar koplietojamām virsmām, pannām un eļļām.
• Aizliegti produkti: tieši kvieši, rudzi, mieži un visi to atvasinājumi. Auzi daļā gadījumu var lietot, ja tie ir sertificēti bez gluteņa (jo auzas bieži ir piesārņotas ar kviešiem ražošanas laikā).
• Jāseko līdzi slēptiem glutēna avotiem: mērcēs, konservos, gaļas izstrādājumos, zālēs, dažās zālēs un uztura bagātinātājos. Izlasiet etiķetes un, ja nepieciešams, sazinieties ar ražotāju.
• Ieteicama sadarbība ar uztura speciālistu (dietologu), lai nodrošinātu sabalansētu uzturu un izvairītos no nepietiekamībām.

Atveseļošanās un uzraudzība

Pēc glutēna izslēgšanas no uztura zarnas gļotāda parasti atjaunojas. Bērniem atveseļošanās var būt ātrāka; pieaugušajiem tas dažkārt aizņem vairākus mēnešus līdz gadus. Dažkārt nepieciešami aptuveni divi gadi, lai iepriekš bojātā zarna praktiski atjaunotos.

Kontroles ietver:

• Seroloģijas testu veikšanu regulāri (parasti katru 6–12 mēnešu), lai sekotu antivielu līmenim un noteiktu diētas efektivitāti.
• Klinisku novērtējumu simptomu mazināšanai.
• Asins analīzes barības vielu līmeņa noteikšanai (dzelzs, folāti, B12, D vitamīns, kalcijs u.c.).
• Ja nepieciešams — kaulu blīvuma (osteoporozes) izmeklējumi un papildu ārstēšana osteoporozes riskam mazināt.

Komplikācijas un saistītās slimības

Ja celiakija netiek ārstēta, var attīstīties komplikācijas: uztura trūkumi, anēmija, osteoporoze, neauglība, paaugstināts risks dažām zarnu vēža un enteropātijas saistītā T‑šūnu limfomas formām. Celiakija bieži ir saistīta arī ar citām autoimūnām slimībām (piem., 1. tipa cukura diabētu, vairogdziedzera autoimūnām slimībām) un ādas slimību dermatitis herpetiformis (niezoši pūtītes izsitumi).

Kam jāpārbauda celiakija?

• Cilvēkiem ar tipiskiem simptomiem (ilgstoša caureja, svara zudums, vēdera sāpes, anēmija).
• Radiniekiem pirmajā pakāpē (vecāki, bērni, brāļi, māsas) cilvēkiem ar jau diagnosticētu celiakiju.
• Cilvēkiem ar citām autoimūnām slimībām vai neizskaidrojamu neauglību, osteoporozi vai nervu simptomiem.

Praktiski padomi dzīvei ar bezglutēna diētu

• Strikti pārbaudiet produktu etiķetes un meklējiet norādes par “bez glutēna” vai sastāvdaļām bez kviešiem, rudzem, miežiem.
• Esiet uzmanīgs restorānos: norādiet vajadzību pēc pilnīgas bezglutēna diētas, jautājiet par sagatavošanas metodi un iespējamām krustkontaminācijas vietām.
• Izmantojiet īpašas bezglutēna produktus, ja nepieciešams, taču atcerieties, ka tie var būt uzturvērtības ziņā dažādi — sadarbojieties ar dietologu.
• Pievērsiet uzmanību iespējamām uztura nepilnībām un regulāri veiciet nepieciešamās analīzes.
• Pievienojieties atbalsta grupām vai konsultējieties ar pacientu organizācijām — tas palīdz praktiski pielāgoties diētai un saņemt receptes un padomus.

Īss kopsavilkums

Celiakija ir hroniska, mūža autoimūna slimība, ko izraisa glutēna lietošana cilvēkiem ar noteiktu ģenētisku noslieci. Tā bojā zarnu gļotādu un var radīt plašas veselības problēmas, taču stingra bezglutēna diēta parasti noved pie simptomu mazināšanās un zarnu atjaunošanās. Ja aizdomājies par celiakiju — neuzsāc bezglutēna diētu pirms diagnostikas izmeklējumiem, un sazinies ar ārstu, lai veiktu nepieciešamās analīzes un saņemtu profesionālu padomu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir celiakija?

J: Kas notiek, ja cilvēks ar celiakiju apēd kaut ko ar lipekli?

J: Kā tas ietekmē gremošanu?

J: Kādi ir daži bērniem raksturīgi simptomi?

J: Vai celiakiju var izārstēt?

J: Vai ir pieejami kādi citi ārstēšanas veidi?

Meklēt pēc burta