Celiakija
Celiakija ir autoimūna slimība, kas rodas cilvēkiem, kad gremošanas traucējumi ar glutēnu izraisa problēmas organismā. Ja cilvēks ar celiakiju apēd kaut ko, kas satur lipekli (piemēram, kviešus, rudzus, miežus), šūnas organismā uzbrūk zarnu gļotādai. Tas nozīmē, ka viņi nevar pareizi sagremot (uzņemt) pārtiku, tāpēc viņiem nepietiek enerģijas, vitamīnu vai minerālvielu. Bērni var nespēt augt augumā vai pienācīgi pieņemties svarā. Cilvēki ar celiakiju bieži zaudē svaru. Viņi bieži ir arī noguruši.
Cilvēkiem ar celiakiju bieži ir vēdera uzpūšanās un sāpes vēdera (vēdera) rajonā, caureja (ūdeņaini izkārnījumi) vai steatorēja (tauki izkārnījumos). Šie simptomi var izraisīt vēdera pūšanos. Sākas arī sāpes vēderā, var rasties locītavu sāpes, krampji, izsitumi, nogurums, palēnināta augšana un pubertāte, svara zudums, kaulu blīvuma zudums un auglības problēmas.
Lai mazinātu celiakijas sekas, jāpārtrauc lietot lipekli. Nav medikamentu vai zāļu, kas varētu apturēt celiakiju. Lai pilnībā izveseļotos, parasti ir nepieciešami aptuveni divi gadi, kamēr netiek lietots glutēns, un šajā laikā iepriekš bojātā zarna var atjaunoties. Lai ārstētu šo slimību, līdz mūža beigām ir jāturpina ievērot bezglutēna diētu.
Celiakija ir ģenētiska slimība, un radiniekiem (piemēram, bērniem, brāļiem un māsām, vecākiem), kuriem ir šī slimība, ir iespēja saslimt ar celiakiju 1 no 10. Tas nozīmē, ka cilvēks, kuru skar celiakija, piedzimst ar gēniem, kas izraisa imūnsistēmas vāju reakciju uz lipekli. Tomēr celiakija ne vienmēr izpaužas bērnībā. Pieaugušā vecumā to var izraisīt tādi notikumi kā grūtniecība (hormonu maiņa) vai slimība.
Lai noskaidrotu, vai cilvēkam ir celiakija, ārsti asinīs pārbauda, vai cilvēkam ir šūnas, kas uzbrūk zarnām, kad tiek uzņemts glutēns. Olbaltumvielu, kas uzbrūk zarnām, sauc par antivielu. Antivielas ražo baltie asinsķermenīši, un parasti tās aptur slimību izplatīšanos organismā, taču celiakijas gadījumā viena no antivielām uzskata, ka glutēns ir kaut kas tāds, kas izraisīs slimību. Ārsti var arī ieskatīties pacienta zarnās ar kameru caurulē, ko sauc par endoskopu. Tas var parādīt, vai zarnas ir vai ir bojātas celiakijas dēļ.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir celiakija?
A: Celiakija ir autoimūna slimība, kas rodas cilvēkiem, kad glutēna neuzņemšana organismā izraisa problēmas.
J: Kas notiek, ja cilvēks ar celiakiju apēd kaut ko ar lipekli?
A: Ja cilvēks ar celiakiju apēd kaut ko ar lipekli (piemēram, kviešus, rudzus, miežus), šūnas organismā uzbrūk zarnu gļotādai.
J: Kā tas ietekmē gremošanu?
A.: Tas nozīmē, ka viņi nevar pareizi sagremot pārtiku, tāpēc viņiem nepietiek enerģijas, vitamīnu vai minerālvielu.
J: Kādi ir daži bērniem raksturīgi simptomi?
A: Bērni var nespēt augt augumā vai pienācīgi pieņemties svarā un bieži vien zaudēt svaru. Viņi bieži ir arī noguruši.
J: Vai celiakiju var izārstēt?
A.: Nē, pašlaik celiakiju nav iespējams izārstēt, taču to var ārstēt, ievērojot stingru bezglutēna diētu.
J: Vai ir pieejami kādi citi ārstēšanas veidi?
Jā, ar celiakiju saistītos simptomus var palīdzēt mazināt tādi medikamenti kā probiotikas un vitamīnu piedevas.
