Parastā marmosete (Callithrix jacchus): apraksts, uzvedība un izplatība

Parastā marmosete (Callithrix jacchus): sīks apraksts, uzvedības īpatnības, barošanās paradumi, sociālā struktūra un Brazīlijas izplatība.

Parastā marmosete (Callithrix jacchus) ir ļoti mazs Jaunās pasaules pērtiķis, kas dabiski sastopams galvenokārt Brazīlijā. Marmosetes dzīvo dažādos meža biotopos — no sausākajām Caatinga teritorijām līdz atsevišķiem Atlantiskā meža un Cerrado fragmentiem. No visiem Callithrix dzimtas pārstāvjiem parastās marmosetes īpaši daudz barojas ar koku sveķiem, sulām un lateksu, ko iegūst, izraužot mizas vietas un izmantojot savas specifiskās zobu un nagu adaptācijas.

Apraksts

Parastā marmosete ir maza — ķermeņa garums parasti ap 16–20 cm, aste ir garāka (aptuveni 25–35 cm), svars parasti 300–500 g. Tās kažoks ir pelēkbrūns ar baltām sejas un ausu malām; daudzām formām ir baltas ūsas vai ausu pusmēness formas, kas piešķir raksturīgu izskatu. Marmosetēm ir klaušas (kluča tipa nagi) un ass zobi, kas palīdz izraust mizas slāņus, lai piekļūtu sveķiem.

Barība

Parastās marmosetes ir galvenokārt eksudativās (gum-eating) sugas — tām svarīga barības daļa ir koku sveķi, sula un latekss. Tās uzlauž mizas slāņus, atstājot raksturīgas kroplītes kokiem, un izmanto specializētus priekšzobus, lai iegūtu piekļuvi šķidrajām barības vielām. Papildus sveķiem tās ēd:

• mazus bezmugurkaulniekus (mušas, kāpuri u.c.),
• augļus un nektāru,
• dažkārt mazas skudras un putnu olas.

Uzvedība un sociālā organizācija

Parastās marmosetes dzīvo sociālās grupās; grupu lielums var būt ļoti mainīgs — no 3 līdz 15 indivīdiem, bieži vidēji 6–9. Grupu struktūra ir sarežģīta un bieži balstās uz kopīgu audzināšanu un resursu aizsardzību. Parasti vienā grupā reproducējas tikai viena vai divas dominējošās mātītes, bet visu grupas locekļu uzdevums ir palīdzēt aprūpēt mazuļus.

• Mazuļu aprūpē nozīmīgu lomu bieži spēlē tēvi un citi grupas locekļi — tie nes un baro mazuļus.
• Ja dominējošais tēviņš vai mātīte pazūd, grupa var sadalīties vai pievienoties citām grupām.
• Atsevišķas mātītes (parasti meitas) ar laiku atstāj dzimto grupu un pievienojas citai, iemesli nav pilnībā skaidri.

Vairošanās

Grupas reprodukcijas sistēma ir kooperatīva. Gestācija ilgst aptuveni 140–150 dienas, un bieži dzimst dvīņi. Seksuālā nobriešana parasti iestājas ap 12–18 mēnešu vecumu. Dominējošā mātīte var inhibitēt subordinēto mātīšu reprodukciju ar uzvedības un hormonālām metodēm, tāpēc mazākām mātītēm reti izaug savi pēcnācēji grupā.

Komunikācija un uzvedības pazīmes

Marmosetes aktīvi izmanto balsi, smaržu un ķermeņa valodu saziņai. Tās rada dažādas skaņas — īsus, skaļus trauksmes saucienus, kā arī kontaktu saucienus, ko parasti dēvē par "trill" vai trill līdzīga tipa signāliem, kas palīdz atrast un uzturēt kontaktu ar grupu. Smaržas marķēšana ar dziedzeriem uz sejas un ķermeņa palīdz atzīmēt teritoriju un sociālo statusu. Lai izrādītu bailes vai pakļaušanos, tās var pieplakst ausis pie galvas (aizspiest ausu kātus) vai noliekt galvu, parādot agresijas vai pakļaušanās signālus.

Izplatība un areāls

Parastā marmosete ir izplatīta galvenokārt Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā, kur tā aizņem dažādus biotopus, tostarp Caatinga un fragmentētos Atlantiskos mežus. Cilvēka darbības dēļ tās ir ienestas vai nokļuvušas citos valsts reģionos — vietās, kur tās ir bijušas izlaistas vai augušas kā mājdzīvnieki, veidojoties ubagojošām populācijām. Šī izplatība var radīt draudus vietējām sugām caur konkurenci un hibridizāciju.

Saglabāšana, draudi un cilvēka ietekme

IUCN sarakstā parastā marmosete tiek uzskatīta par salīdzinoši mazāk apdraudētu nekā daudzas citas primātu sugas, tomēr tai draud vairāki lokāli faktori:

• habitatā iznīcināšana un fragmentācija;
• mājasdzīvnieku tirdzniecība un nelikumīgas izlaides;
• hibridizācija ar citiem Callithrix sugas pārstāvjiem, kas mazina vietējo ģenētisko daudzveidību;
• slimību pārnešana no cilvēkiem vai mājdzīvniekiem.

Parastās marmosetes bieži tiek izmantotas laboratoriskajos pētījumos un ir populāras arī kā eksotiski mājdzīvnieki; tas prasa etisku apsvērumu un regulējumu, jo nepareiza aprūpe un nelikumīga tirdzniecība var kaitēt gan atsevišķiem dzīvniekiem, gan savvaļas populācijām.

Īsi fakti

• Ķermeņa garums: aptuveni 16–20 cm; aste 25–35 cm.
• Svars: apmēram 300–500 g.
• Parasti dzimst dvīņi; gēnu adaptācijas un kooperatīvā aprūpe nodrošina augstu izdzīvošanu.
• Dzīves ilgums: savvaļā parasti līdz apm. 8–12 gadiem, aizturējumā bieži var dzīvot ilgāk (līdz ~15–16 gadiem).

Parastā marmosete ir interesanta suga gan savvaļas ekoloģijas, gan uzvedības pētījumu dēļ. Lai aizsargātu tās un to ekosistēmas, ir svarīgi vērst uzmanību habitata saglabāšanai, uzraudzīt pet tirdzniecību un mazināt cilvēka radītos draudus.

Jautājumi un atbildes

J: Kur dzīvo parastās marmozetes?

J: Ar ko galvenokārt pārtiek parastās marmozetes?

J: Cik locekļu parasti ir parasto marmozešu grupā?

J: Kāda ir pārošanās sistēma marmozaitu grupā?

J: Kas notiek ar marmozešu grupu, ja tēviņš iet bojā?

Jautājums: Kāpēc marmodeles pamet grupu, kurā tās ir uzaugušas, kad kļūst vecākas?

J: Kā marmodeles izrāda bailes vai pakļaušanos?

Meklēt pēc burta