Konodonti — izmiruši hordveidīgo mugurkaulnieki un to fosiliskie zobi
Konodonti — izmiruši hordveidīgo mugurkaulnieki: atklājumi par fosiliskajiem zobiem, to izcelsmi un nozīmi dzīvības evolūcijā.
Konodonti ir izmirusi hordveidīgo (Chordata) dzimtas zivju klase. Tagad tos uzskata par mugurkaulniekiem, lai gan šis jautājums joprojām ir aktuāls.
Daudzus gadus konodontus pazina tikai pēc to barošanās aparāta, kas labi fosilizējas. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa konodontu dzīvnieku bija ar mīkstu ķermeni, tāpēc viss, izņemot zobus, parastos apstākļos netika fosilizēts.
Tikai 80. gadu sākumā tika atrasti konodonta zobi ar saimnieka organisma fosiliju pēdām. Tās tika iegūtas no apakšējā karbona lagerštates pie Edinburgas, Skotijā.
Morfoloģija un dzīves uzbūve
Konodonti bijuši parasti smalki, eļļveidīgi (elognēti) dzīvnieki ar mīkstu ķermeni un segmentētu muskulatūru. Pēc saglabātajiem ķermeņa atlieku fosilijām var secināt, ka tie parasti sasniedza dažus centimetrus garumu; formu un izmēru ziņā tie varēja būt gan ļoti sīki, gan salīdzinoši gari. Galvenā pazīme, pēc kuras mēs konodontus pazīstam, ir to sarežģītais barošanās aparāts — atsevišķi cietie elementi, kas līdzīgi zobiem vai kodolfosilām.
Konodontu elementi (zobi)
Konodontu “zobi” jeb elementi sastāv no fosfāta minerālvielas, kas līdzinās hidroksiapatītam — tāpēc tie labi saglabājas kā mikrofosilijas. Šie elementi bija dažādu formu: koniski, lāpstiņveida, platas platformas u. c., un tie parasti sastāvēja no vairākiem elementiem, kas kopā veidoja barošanās aparātu (apparatus). Tradicionāli izšķir dažādas elementu klases (piemēram, S-, M- un P‑tipa elementi), kas pilda atšķirīgas funkcijas barošanās procesā.
Taksonomija un interpretācija
Sākotnēji konodontu atsevišķie elementi tika aprakstīti kā neatkarīgas “formu sugas” (formgenēras), jo bija zināmi tikai izolētie elementi. Tikai vēlāk, ar ķermeņa fosiliju atklāšanu un salīdzinājumiem, kļuva skaidrs, ka šie elementi piederēja vienam organismam un veidoja komplektu. Mūsdienās konodontus bieži iekļauj mugurkaulnieku grupā (vai to tuvākajā kaimiņībā hordveidīgo iekšienē), tomēr precīza to filogenētiskā pozīcija joprojām tiek pētniecībā pilnveidota.
Fosilais ieraksts un stratigrāfiskā nozīme
Konodontu elementi ir plaši izplatīti un sastopami no Kambrija līdz Triasa laikmetam, tādēļ tie ir ļoti vērtīgi biostratigrāfijas rīki. To ātra evolucionārā izmaiņu rakstura dēļ paleontologi izmanto konodontu sugas, lai datētu un salīdzinātu sedimenti un klintis dažādos reģionos. Papildus tam konodontu elementu krāsas izmaiņas — konodontu krāsu izmaiņu indikators (Conodont Alteration Index, CAI) — sniedz informāciju par sedimentu termisko vēsturi un tiek izmantots rūpnieciskajā geoloģijā (piemēram, naftas izpētē).
Dzīvesveids un barošanās
Konodontu barošanās aparāta uzbūve liecina, ka tie varēja pildīt dažādas barošanās stratēģijas — no sīkām plēsējdarbības, ķeram gaļu vai zooplanktonu, līdz filtrēšanai. Elementu izvietojums un attīstība dažādām sugām ļauj rekonstruēt, kā tās satvēra un sagrieza barību. Dažas sugas, iespējams, bija aktīvi plēsīgi, citas — izmantoja elementus, lai uzkoptu vai apstrādātu sīkus barības objektus.
Atklāšanas vēsture un nozīmīgums
Konodontu elementi pirmoreiz aprakstīja 19. gadsimtā, bet to īstā būtība ilgstoši bija diskutējama — tie tika saistīti ar dažādām bezmugurkaulnieku grupām. Tikai ar pilnīgākiem ķermeņa fosiliju atklājumiem 20. gadsimtā, un īpaši 1980. gados atrastajiem piemēriem, radās izpratne par to, ka konodonti bija hordveidīgi, mugurkaulniekiem radniecīgi organismi. Tas mainīja viedokli par minerālvielu evolūciju mugurkaulnieku priekšgājējos un deva svarīgus datus par agrīnajām zobu un kaulu struktūru izcelsmi.
Īsi galvenie fakti
- Laika diapazons: no Kambrija līdz Triasam.
- Galvenā liecība: cietie barošanās elementi, labi saglabājušies kā mikrofosilijas.
- Svarīga loma: biostratigrāfijā un termiskās vēstures novērtēšanā (CAI).
- Fosilijas atklājumi ar mīksto audu atlikumiem 1980. gados palīdzēja noteikt to piederību hordveidīgajiem un tuvāko saistību ar mugurkaulniekiem.
Konodonta elementi no Misisipiāna perioda, Pensilvānija.
Manticolepis subrecta , konodonta elementi no Polijas devona perioda.
Conodont 'elementi'
Šie "zobi", ko dēvē par konodontu "elementiem", ir ļoti bieži sastopami fosiliju liecībās, un tos izmanto biostratigrāfijā.
Tos izmanto arī kā paleotermometrus. Tas ir tāpēc, ka augstākā temperatūrā fosfāts izmainās krāsā, ko mēra ar konodonta izmaiņu indeksu. Tas ir padarījis tos noderīgus naftas izpētei iežos, kas datējami no kambrija līdz augšējam triasam.
Dzīvnieka apraksts
Ir zināmi vienpadsmit konodontu dzīvnieku fosiliju nospiedumi. Tie attēlo zušim līdzīgu radījumu ar 15 vai retāk - 19 elementiem, kas galvā veido divpusēji simetrisku masīvu. Šis masīvs bija barošanās aparāts, kas atšķīrās no mūsdienu dzīvnieku žokļu.
Pastāv trīs zobu formas - konusveida konusi, zaru formas stieņi un pektiniformas platformas, kas, iespējams, ir pildījušas dažādas funkcijas.
Organismu izmēri ir no aptuveni centimetra līdz pat milzu Promissum, kas ir 40 cm gari. Mūsdienās plaši atzīts, ka konodontiem bija lielas acis, spuras ar spuras stariem, ševronveidīgi muskuļi un notohords.
Visa konodantu klase, vai vismaz tas, kas no tās tolaik bija palicis, tika iznīcināta triasa-jurasas izmiršanas laikā, kas notika pirms aptuveni 200 miljoniem gadu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir konodonti?
A: Konodonti ir izmirusi Chordata dzimtas zivju kārtas klase.
J: Vai konodontus uzskata par mugurkaulniekiem?
A: Jā, tagad konodontus uzskata par mugurkaulniekiem, lai gan šis jautājums joprojām ir aktuāls.
J: Kā daudzus gadus bija zināmi konodonti?
A: Konodontus pazina tikai pēc to barošanas aparāta, kas labi fosilizējas.
J: Kāpēc lielākā daļa konodontu dzīvnieku parastos apstākļos nefosilizējas?
A.: Lielākā daļa konodonta dzīvnieku bija ar mīkstiem ķermeņiem, tāpēc viss, izņemot zobus, netika fosilizēts.
J: Kad tika atrasti konodonta zobi ar saimnieka organisma fosiliju pēdām?
A.: Konodonta zobi tika atrasti kopā ar saimnieka organisma fosiliju pēdām 20. gadsimta 80. gadu sākumā.
J: No kurienes konodonta zobi ar fosiliju pēdām ir iegūti?
A: Konodantu zobi ar fosiliju pēdām ir iegūti no apakšējā karbona lagerštates Edinburgas tuvumā Skotijā.
J: Kādas fosilijas visbiežāk atrodamas konodontos?
A: Visbiežāk atrastās fosilijas no konodontiem ir to barošanās aparāti jeb zobi.
Meklēt