Conodont
Konodonti ir izmirusi hordveidīgo (Chordata) dzimtas zivju klase. Tagad tos uzskata par mugurkaulniekiem, lai gan šis jautājums joprojām ir aktuāls.
Daudzus gadus konodontus pazina tikai pēc to barošanās aparāta, kas labi fosilizējas. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa konodontu dzīvnieku bija ar mīkstu ķermeni, tāpēc viss, izņemot zobus, parastos apstākļos netika fosilizēts.
Tikai 80. gadu sākumā tika atrasti konodonta zobi ar saimnieka organisma fosiliju pēdām. Tās tika iegūtas no apakšējā karbona lagerštates pie Edinburgas, Skotijā.
Konodonta elementi no Misisipiāna perioda, Pensilvānija.
Manticolepis subrecta , konodonta elementi no Polijas devona perioda.
Conodont 'elementi'
Šie "zobi", ko dēvē par konodontu "elementiem", ir ļoti bieži sastopami fosiliju liecībās, un tos izmanto biostratigrāfijā.
Tos izmanto arī kā paleotermometrus. Tas ir tāpēc, ka augstākā temperatūrā fosfāts izmainās krāsā, ko mēra ar konodonta izmaiņu indeksu. Tas ir padarījis tos noderīgus naftas izpētei iežos, kas datējami no kambrija līdz augšējam triasam.
Dzīvnieka apraksts
Ir zināmi vienpadsmit konodontu dzīvnieku fosiliju nospiedumi. Tie attēlo zušim līdzīgu radījumu ar 15 vai retāk - 19 elementiem, kas galvā veido divpusēji simetrisku masīvu. Šis masīvs bija barošanās aparāts, kas atšķīrās no mūsdienu dzīvnieku žokļu.
Pastāv trīs zobu formas - konusveida konusi, zaru formas stieņi un pektiniformas platformas, kas, iespējams, ir pildījušas dažādas funkcijas.
Organismu izmēri ir no aptuveni centimetra līdz pat milzu Promissum, kas ir 40 cm gari. Mūsdienās plaši atzīts, ka konodontiem bija lielas acis, spuras ar spuras stariem, ševronveidīgi muskuļi un notohords.
Visa konodantu klase, vai vismaz tas, kas no tās tolaik bija palicis, tika iznīcināta triasa-jurasas izmiršanas laikā, kas notika pirms aptuveni 200 miljoniem gadu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir konodonti?
A: Konodonti ir izmirusi Chordata dzimtas zivju kārtas klase.
J: Vai konodontus uzskata par mugurkaulniekiem?
A: Jā, tagad konodontus uzskata par mugurkaulniekiem, lai gan šis jautājums joprojām ir aktuāls.
J: Kā daudzus gadus bija zināmi konodonti?
A: Konodontus pazina tikai pēc to barošanas aparāta, kas labi fosilizējas.
J: Kāpēc lielākā daļa konodontu dzīvnieku parastos apstākļos nefosilizējas?
A.: Lielākā daļa konodonta dzīvnieku bija ar mīkstiem ķermeņiem, tāpēc viss, izņemot zobus, netika fosilizēts.
J: Kad tika atrasti konodonta zobi ar saimnieka organisma fosiliju pēdām?
A.: Konodonta zobi tika atrasti kopā ar saimnieka organisma fosiliju pēdām 20. gadsimta 80. gadu sākumā.
J: No kurienes konodonta zobi ar fosiliju pēdām ir iegūti?
A: Konodantu zobi ar fosiliju pēdām ir iegūti no apakšējā karbona lagerštates Edinburgas tuvumā Skotijā.
J: Kādas fosilijas visbiežāk atrodamas konodontos?
A: Visbiežāk atrastās fosilijas no konodontiem ir to barošanās aparāti jeb zobi.
