Laikmetīgā māksla: postmoderna definīcija, vēsture un virzieni
Laikmetīgā māksla: postmoderna definīcija, vēsture un virzieni — iepazīsti idejas, kustības un nozīmīgākos darbus, kas veido mūsdienu mākslas ainavu.
Laikmetīgā māksla ir modernā māksla, kas radīta pēc popārta un konceptuālās mākslas. Cits termins, kas patiesībā nozīmē to pašu, ir postmoderna māksla. Vēl viens termins, kas ir plašāks par mākslu, ir postmodernisms.
Šī apzīmējuma problēma rodas tāpēc, ka vārds "moderns" mākslā tika lietots attiecībā uz mākslu no Viktorijas laikmeta vidus līdz pat 20. gadsimtam. Tas aptver plašu stilu un virzienu klāstu. Tāpēc, kad mākslas kritiķi vēlējās raksturot mākslu pēc Otrā pasaules kara, viņiem bija jālieto cits vārds. Tādējādi mākslā "laikmetīgs" (kas patiesībā nozīmē "vienlaikus ar") nozīmē "moderns", bet "mūsdienīgs" nozīmē "agrāks".
Kas ir laikmetīgā (postmoderna) māksla?
Laikmetīgā māksla nav vienas estētikas vai noteikta stila kopums — tā ir plašs mākslas prakses lauks, kas attīstījās pēc 1950.–60. gadiem un ietver dažādas metodes, materiālus un pieejas. Bieži sastopamas iezīmes ir daudzveidība, ironija, atsauces uz vēsturi, robežu nojaukšana starp "augsto" un "zemisko" kultūru, kā arī interese par identitāti, politiku un sociāliem jautājumiem.
Vēstures īss pārskats
- 1950. gadi: Abstract Expressionism pieder modernisma posmam, bet tas radīja vides, no kuras vēlāk attīstījās laikmetīgā prakse.
- 1960. gadi: Pop Art, Minimalisms, Conceptual Art — šie virzieni sāka apšaubīt tradicionālos mākslas izteiksmes līdzekļus un mākslas priekšmeta statusu.
- 1970. gadi: Performance art, video māksla un instalācijas kļūst nozīmīgas; tiek paplašināta mākslas lauka definīcija.
- 1980. gadi: Neo-ekspresionisms, appropriation (piem., Cindy Sherman), identitātes politikas un teoriju ietekme.
- 1990. gadi — 2000. gadi: Globalizācija, biennāļu un starptautisku izstāžu loma, Young British Artists un konceptuāla provokācija tirgū.
- 21. gadsimts: Digitālā māksla, interneta māksla, sociāli iesaistoša prakse, dekolonizācijas un klimata māksla — māksla reaģē uz globālām problēmām.
Galvenās iezīmes un temati
- Pluralisms: vienlaikus eksistē daudz šķietami pretrunīgu stilu un pieeju.
- Interdisciplinaritāte: māksla saplūst ar dizainu, zinātni, tehnoloģijām, performanci, arhitektūru un citām jomām.
- Tekstuālums un atsauces: iejaucas vēstures fragmenti, populārā kultūra un citas mediju formas.
- Konceptualitāte: ideja reizēm svarīgāka par tradicionālo objekta estētiku.
- Sociāla un politiska iesaiste: māksla bieži risina identitātes, dzimuma, rases, migrācijas un kapitālisma jautājumus.
- Institucionālā kritika: mākslinieki pēta muzeju, galeriju un mākslas tirgus lomu.
Svarīgākie virzieni un pārstāvji
Laikmetīgā māksla ietver daudz virzienu. Daži labi zināmi mākslinieki un paraugi:
- Pop Art: Andy Warhol, Roy Lichtenstein — augstas/zemās kultūras mijiedarbība.
- Konceptuālā māksla: Joseph Kosuth, Sol LeWitt — ideja kā mākslas centrālais elements.
- Performance un video: Marina Abramović, Bruce Nauman — ķermenis un darbība kā mākslas līdzeklis.
- Appropriation un fotogrāfijas manipulācijas: Cindy Sherman, Richard Prince.
- Young British Artists (YBA): Damien Hirst, Tracey Emin — provokatīvas, tirgus virzītas prakses 1990. gados.
- Globāli politiskas prakses: Ai Weiwei — māksla kā politiskā rīcība un sabiedriska kritika.
Institūciju un tirgus loma
Muzeji, galerijas, biennāles, kolekcionāri un mediji nosaka, kā tiek uztverta un izplatīta laikmetīgā māksla. Šī attiecību sistēma ietekmē gan mākslinieku karjeras, gan to, kas kļūst par "redzamu" vai vērtīgu. Tomēr laikmetīgā māksla bieži apzināti kritizē pašas institūcijas, kas to atbalsta.
Kāpēc termins ir problemātisks
Kā jau minēts, vārdu "moderns" vēsturiski lietoja plašāk, tādēļ radās vajadzība atšķirt mākslu, kas radīta pēc noteikta laika posma. Terminoloģija var radīt neskaidrību: latviski vārdi laikmetīgs, mūsdienīgs un moderns reizēm tiek lietoti savstarpēji vai ar atšķirīgu nozīmi. Turklāt "postmoderna" var nozīmēt tikai noteiktu teorētisku stāvokli — ne vienmēr to pašu, ko ikdienas valodā saprot ar "laikmetīgo mākslu".
Mūsdienu tendences
- Digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts: jauni rīki un mediji paplašina izteiksmes iespējas.
- Vides un klimata māksla: mākslinieki reaģē uz ekoloģiskajām krīzēm.
- Decolonial un postkoloniālā prakse: pārdefinē vēstures stāstījumus un kanonus.
- Sociāli iesaistoša māksla: projekti, kuros iesaistīta vietējā kopiena vai risinātas sociālas problēmas.
Secinājums
Laikmetīgā (postmoderna) māksla ir daudzveidīga, dinamiska un bieži izaicinoša. Tā nebalstās uz vienotu stilu, bet gan uz jautājumiem, praksēm un attiecībām ar sabiedrību, tehnoloģijām un vēsturi. Lai saprastu konkrētu darbu vai kustību, ir lietderīgi aplūkot gan tās laika sociālo kontekstu, gan institucionālo vidi, kurā darbs radīts un parādīts.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir laikmetīgā māksla?
A: Laikmetīgā māksla ir modernā māksla, kas radīta pēc popārta un konceptuālās mākslas kustības.
J: Vai postmoderna māksla ir tas pats, kas laikmetīgā māksla?
A: Jā, postmoderna māksla ir vēl viens termins, ko lieto, lai apzīmētu laikmetīgo mākslu.
J: Kāds ir termins, kas ietver ne tikai mākslu?
A: Postmodernisms ir plašāks termins, kas ietver ne tikai mākslu.
J: Kāpēc ir problēma ar laikmetīgās mākslas apzīmēšanu?
A: Vārds "mūsdienīgs" mākslā tika lietots attiecībā uz mākslu visā 20. gadsimtā, tāpēc, kad mākslas kritiķi vēlējās raksturot mākslu pēc Otrā pasaules kara, viņiem bija jālieto cits vārds.
J: Ko mākslā nozīmē jēdziens "laikmetīgs"?
A: Laikmetīgs mākslā nozīmē "vienlaikus ar", tāpēc tas nozīmē mūsdienīgs.
J: Ko mākslā nozīmē mūsdienīgs?
A: Mākslā moderns nozīmē agrāks.
J: Ko aptver laikmetīgā māksla?
A: Laikmetīgā māksla aptver plašu stilu un virzienu klāstu, sākot no Viktorijas laikmeta vidus līdz pat mākslai pēc Otrā pasaules kara.
Meklēt