Aleksandra sala (Antarktika): lielākā neapdzīvotā Antarktikas sala
Aleksandra sala, pazīstama arī kā Aleksandra I sala, Aleksandra I zeme, Aleksandra zeme, Aleksandra I arhipelāgs un Zemlja Aleksandra I, ir lielākā Antarktikas sala. Tā atrodas Bellingshauzena jūrā uz rietumiem no Palmera zemes. No Antarktikas pussalas to atdala Margaritas līcis un Džordža VI Zunda. Džordža VI Zunda bieži ir aizpildīta ar jūras ledu un sniegu, tāpēc sala dažkārt šķiet savienota ar Palmera zemi. Salu daļēji ieskauj arī Wilkins Sound, kas atrodas uz rietumiem no salas.
Ģeogrāfija un izmēri
Aleksandra salas garums ir aptuveni 390 km (240 jūdzes). Tās platums ziemeļos ir ap 80 km (50 jūdzes), bet dienvidos — līdz 240 km (150 jūdzes). Salas platība ir apmēram 49 070 km², padarot to par vienu no lielākajām salām pasaulē un otrā lielākā neapdzīvotā sala — pēc Devonas salas. Reljefu raksturo plašas ledus plātnes, kalnu grēdas un avotu atsegumi (nunataki). Galvenās kalnu grēdas ietver Douglas Range, kur atrodas salas augstākais punkts — Mount Stephenson, kas sasniedz aptuveni 2 987 m virs jūras līmeņa.
Vēsture un atklāšana
Aleksandra sala tika atklāta 1821. gada 28. janvārī ar izbraucieniem, kurus vadīja krievu jūrasbraucējs un pētnieks. To nosauca valdošā Krievijas cara Aleksandra I vārdā. Daudzu gadsimtu kartēs un pētījumos sala tika uzskatīta par Antarktikas cietzemes daļu, jo Džordža VI Zunda bieži bija nosegtā ar ledus slāni. Tikai padziļinātas ģeogrāfiskas izpētes un lidzinošas kartēšanas darbības 20. gadsimta vidū skaidri parādīja, ka tā ir atsevišķa sala.
Reljefs, ģeoloģija un ledāji
Aleksandra sala ir galvenokārt klāta ar ledāju segumu, taču tajā ir arī atsevišķi ledusbrīvi augstieni, stāvas kalnu nogāzes un klintis ar redzamām ģeoloģiskām struktūrām. Daudzviet ir redzami ieži no ģeoloģiskām formācijām, kas liecina par sarežģītu ģeoloģisko vēsturi un kordiljēras tipa reljefu. Ledāju un zundas mijiedarbība veido gan kraujas piekrastēs, gan ledusplākšņu pārejas iekšienē.
Hodgsona ezers
Aleksandra salas ievērojama iezīme ir Hodgsona ezers. Tas ir bijušais subglaciālais ezers, kas ir iznācis no ledus segas, kas to bija pārklājusi. Ezera izmēri ir aptuveni 2 km garš un 1,5 km plats. Tajā ir 93,4 m (306 pēdas) dziļš ūdens slānis, kas noslēgts zem 3,6 līdz 4,0 m (12 līdz 13 pēdas) bieza ezera ledus. Pētījumi šajā ezerā ir īpaši nozīmīgi, jo tie sniedz informāciju par ilgstošiem klimata un ekoloģiskiem procesiem, kā arī par mikrobiāliem ekosistēmu tipiem, kas spēj pastāvēt izolētā, aukstā vidē.
Klima, flora un fauna
Klima uz salas ir polāra — auksta, sausa un ar spēcīgu vēju, ar ilgu, aukstu ziemu un īsu vasaru ar daļēju atkušanos piekrastēs. Auglība un augu valsts ir ierobežota; uz ledusbrīvām teritorijām ierobežotā daudzumā var augt sūnas, ķērpji un dažas mikroskopiskas aļģes. Piekrastēs un ledus malās sastopami jūras putni un jūras zīdītāji — dažādas roņu sugas, kā arī putni (piemēram, kaijas, skuas un dažas pingvīnu sugas) — taču iekšzeme lielākoties ir neskarta un bez ilgstošas fauna klātbūtnes.
Cilvēka darbība un pētniecība
Aleksandra sala nav apdzīvota pastāvīgi; cilvēka klātbūtne ir saistīta galvenokārt ar zinātniskām ekspedīcijām un pētniecības nometnēm. Reģionā tiek veikti ģeoloģijas, glacioloģijas, klimatoloģijas un bioloģijas pētījumi. Dažkārt tiek izveidotas sezonālas bāzes un lauka nometnes, kurās veic lokālas izmeklēšanas un materiālu vākšanu.
Nozīme un aizsardzība
Aleksandra sala ir nozīmīga gan kā liela, relatīvi mazpētīta Antarktikas teritorija, gan kā vieta, kur glabājas svarīgas liecības par klimata izmaiņām un ledāju dinamiku. Tā kā Antarktika ir regulēta ar starptautiskajiem līgumiem un aizsardzības režīmiem, jebkura aktivitāte reģionā parasti notiek saskaņā ar zinātniskām, vides aizsardzības un starptautiskiem noteikumiem.
Ja vēlaties, varu pievienot kartes saites, detalizētāku informāciju par konkrētām ekspedīcijām (piem., Fossil Bluff), vai atsauces uz zinātniskajiem pētījumiem par Hodgsona ezeru.
Jautājumi un atbildes
J: Kādi ir daži citi Aleksandra salas nosaukumi?
A: Aleksandra sala ir pazīstama arī kā Aleksandra I sala, Aleksandra I zeme, Aleksandra zeme, Aleksandra I arhipelāgs un Zemlja Aleksandra I.
J: Kur atrodas Aleksandra sala?
A: Aleksandra sala atrodas netālu no Dienvidpola Bellingshauzena jūrā uz rietumiem no Palmera zemes.
J: Cik liela ir Aleksandra sala?
A: Aleksandra sala ir lielākā Antarktikas sala, un tās garums ir aptuveni 240 jūdzes (390 km). Tā ir 50 jūdzes (80 km) plata ziemeļos un 150 jūdzes (240 km) plata dienvidos.
J: Kas ir Hodgsona ezers?
A: Hodgsona ezers ir bijušais subglaciālais ezers Aleksandra salā, kas ir izkļuvis no ledus segas, kura to bija pārklājusi. Tajā ir 93,4 m (306 pēdu) dziļš ūdens slānis, kas ir noslēgts zem 3,6 līdz 4,0 m (12 līdz 13 pēdu) bieza ezera ledus.
J: Kad un kas atklāja Aleksandra salu?
A: Aleksandra sala tika atklāta 1821. gada 28. janvārī, un to nosauca Krievijas valdošā cara Aleksandra I vārdā.
Vai Aleksandra sala ir apdzīvota?
A: Nē, Aleksandra sala ir neapdzīvota, un tā ir otrā lielākā neapdzīvotā sala pasaulē, bet lielākā ir Devonas sala.
J: Kas atdala Aleksandra salu no Antarktikas pussalas?
A: Aleksandra salu no Antarktikas pussalas atdala Margueritas līcis un Džordža VI Zunda. Džordža VI Zunda ir aizpildīta ar ledu un savieno Aleksandra salu ar Palmera zemi.
