Kubas spāņu valoda — dialekts, izcelsme un reģionālās īpatnības

Iepazīsties ar Kubas spāņu valodu — dialekta izcelsmi, Kanāriju un Rietumāfrikas ietekmi, Haiti kreolus un austrumu-rietumu reģionālajām leksikas atšķirībām.

Kubas spāņu valoda ir spāņu valodas dialekts, kurā runā lielākā daļa iedzīvotāju Kubā. Tā pieder Karību reģiona spāņu dialektu grupai un dalās daudzās kopīgās iezīmēs ar citiem reģiona variantiem, vienlaikus saglabājot savas raksturīgās fonētiskās, leksiskās un sociolingvistiskās īpašības.

Liela daļa kubiešu spāņu valodas iezīmju ir atvasinātas no Spānijas Kanāriju salu dialekta, jo 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā uz Kubu pārcēlās liels skaits kanāriju iedzīvotāju. Uz Kubu pārcēlās arī citu Spānijas reģionu kopienas — piemēram, galisieši, katalāņi, baski un asturieši — taču to ietekme uz valodas sistēmu nebija tik izteikta kā kanāriešiem. Daudzi kubiešu vārdi un izteicieni nāk no kanāriju dialekta, bet valodā redzama arī ietekme no citām Spānijas daļām, Rietumāfrikas valodām, franču valodas un vietējās taino valodas.

Fonētiskās īpatnības

Kubas spāņu valodai raksturīgas vairāki izrunas procesi, kas to atšķir no daudziem kontinenta variantiem. Tipiskākās iezīmes ir šādas:

• Seseo — nav atšķirības starp c (pirms e, i) vai z un s, visi šie skaņu simboli parasti skan kā /s/. Piemērs: casa un caza tiek izrunāti vienādi.
• Yeísmo — ll un y parasti saplūst vienā skaņā (piem., /ʝ/ vai /j/), tāpēc vārdi kā pollo un poyo skan līdzīgi.
• Silabiskās s aspiringa vai iztrūkums — bieži norādīta kā raksturīgākā zīme: silabas beigās vai pirms konsonanta s var tikt aspiriēta kā [h] vai pilnīgi izlaista. Piemērs: los amigos → loh amigo vai lo amigo.
• Intervokaliskās d vājināšanās — d starp patskanjiem bieži vājinās vai pazūd, it īpaši galotnēs kā -ado → -ao. Piemērs: pescado → pescao, hablado → hablao.
• R/l asimilācija un maiņa coda pozīcijā — zilbes beigās r un l dažkārt saplūst vai nomainās viena ar otru (r → l vai otrādi), piemēram, Puerto var skanēt kā Puelto (tas atšķiras pa reģioniem un runātāju grupām).
• Frikativā j vai g izrunas vējš — skaņa j parasti ir vājāk pikta, līdzīga [h], kā daudzos Kanāriju un Karību dialektos.
• Saklausāmība un intonācija — runa bieži ir ātra un ritmiski "saīsināta"; daļa no ritma un intonācijas ir kopīga ar citiem Karību dialektiem.

Leksika un aizguvumi

Kubas vārdnīcā redzama daudzslāņaina aizguvumu un vietējo vārdu kombinācija. No taino valodas nāk tādi vispārzināmi vārdi kā hamaca, barbacoa, canoa, yuca, huracán. No Rietumāfrikas valodām (piem., yorubu, kikongo) nāk reliģisku un kultūras terminu slānis — sevišķi saistībā ar santeriju un citām afro-kubiešu tradīcijām —, bet vēl citus vārdus devušas franču ietekmes saites (īpaši Austrumu Kubā pēc Haiti revolūcijas).

Daži labi pazīstami kubiski vārdi un argot termini, kas bieži tiek lietoti ikdienā, ir:

• guagua — autobuss (vārds, kas pazīstams arī Kanārijās un citos Karību reģiona dialektos);
• asere — draugs, paziņa (neformāls izsaukums);
• yuma — bieži attiecināts uz ārzemnieku vai amerikāni (slenga nozīme).

Bez tam kubiešu valodā sastopami daudzi reliģiski un muzikāli termini, kas nāk no afrikāņu valodām (piem., orisha nosaukumi un ritmisku uzvārdu termini), kā arī aizguvumi no franču valodas austrumu rajonos.

Reģionālās atšķirības

No austrumiem uz rietumiem Kubā runa tiešām mainās. Salas austrumu daļā 18. un 19. gadsimtā bija plašas plantācijas, kurās strādāja liels skaits afrikāņu vergu. Tāpēc austrumos ir izteiktāka afrikāņu valodu (piem., jorubu un kikongo) ietekme nekā rietumos. Austrumu runa bieži ir fonētiski tuvāka dominikāņu spāņu valodai un citām austrumu Karību kārtām, bet rietumu reģionos — īpaši ap Havanu — manāma spēcīgāka urbanā, sociāli daudzslāņainā ietekme un ietekme no medijiem.

Haiti kreolu valoda atstāja ietekmi uz Kubas austrumu kultūru pēc Haiti revolūcijas (agrīnais 19. gadsimts). Daži austrumu dialekta vārdi var tikt atvasināti no ikdienas lietotajiem haitiešu kreolu terminiem, un joprojām daļa iedzīvotāju — īpaši vecākās paaudzes un noteiktos kopienu lokos — runā kreolu vai to pārzina.

Sociolingvistika, plašsaziņa un starptautiskā ietekme

Kubas spāņu valodas izteiksme atkarīga no sociālā konteksta. Formālā valoda, izglītībā un medijos, nāk tuvu standartam, ko izmanto citas Latīņamerikas valstis, bet sarunvalodā saglabājas raksturīgās dialektālās iezīmes. Havaju (Havanas) runa bieži tiek uztverta kā prestižāka vai "neitrālāka" salīdzinājumā ar citām reģionālajām formām, jo tieši no turienes nāk liela daļa televīzijas, radio un literāro tekstu autoriem.

Kubiešu emigrācija, īpaši uz ASV (piem., Maiami) un Eiropu, nozīmē, ka kubiešu spāņu iezīmes tagad parādās arī diasporā, kur tās mijiedarbojas ar citām spāņu valodas varietātēm un angļu valodu. Tomēr kubiešu dialekts nav atsevišķa valoda — tas ir savstarpēji saprotams ar citiem spāņu variantiem un saglabā visas spāņu valodas gramatiskās struktūras.

Kopsavilkums

Kubas spāņu valoda ir daudzslāņaina, dinamiska un dziļi ietekmēta no vēsturiskiem migrācijas procesiem — galvenokārt no Kanāriju salām un Rietumāfrikas, kā arī no vietējiem taino nosaukumiem un franču/Haitijas ietekmes austrumu rajonos. Tās fonētiskās īpašības (seseo, yeísmo, s aspiriācija, d intervokaliskā vājināšanās, r/l asimilācijas) un bagātīgā leksika padara kubiešu spāņu valodu viegli atpazīstamu un nozīmīgu Karību reģiona valodu kopumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Kubas spāņu valoda?

J: Kur to lieto?

J: Kādas ir dažas kopīgas iezīmes, kas Kubas spāņu valodai ir kopīgas ar citiem Karību jūras reģiona spāņu valodas dialektiem?

J: Kā kanāriju iedzīvotāji ir ietekmējuši kubiešu spāņu valodu?

J: Vai Kubas spāņu valodā ir vārdi no citām Spānijas daļām?

J: Vai Kubas kultūrā ir Āfrikas valodu ietekme?

Vai haitiešu kreolu valoda ir ietekmējusi Kubas austrumu kultūru?

Meklēt pēc burta