Deivids Ouens (David Anthony Llewellyn Owen, baron Owen CH PC FRCP, dzimis 1938. gada 2. jūlijā) ir britu politiķis un ārsts. Viņš plašāk pazīstams gan kā bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs, gan kā viens no Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) dibinātājiem un līderiem. Ouens ir publicējis darbus par ārpolitiku un politiskās vadības psiholoģiju, tostarp grāmatu par tā saukto "augstprātības sindromu" (hubris).
Agrā dzīve un medicīniskā karjera
Ouens ieguva medicīnisku izglītību un strādāja kā ārsts, specializējoties internālās medicīnas un neiroloģijas jautājumos. Viņš ir Fellow of the Royal College of Physicians (FRCP), kas apliecina ilggadēju profesionālu saistību medicīnas jomā. Pirms pilnas karjeras veltīšanas politikai Ouens bija praktizējošs ārsts un publicējis medicīniskus rakstus.
Politiskais ceļš
Ouens iesaistījās aktīvā politikā kā britu Leiboristu partijas kandidāts un vēlāk kā deputāts. No 1977. līdz 1979. gadam Ouens ieņēma Lielbritānijas ārlietu ministra amatu (Foreign Secretary). Viņa stāšanās amatā 38 gadu vecumā padarīja viņu par vienu no jaunākajiem ārlietu ministriem vairāk nekā četrdesmit gadu periodā.
1981. gadā Ouens bija viens no tā dēvētās "četru cilvēku bandas" (Gang of Four), kas pameta Leiboristu partiju un kopā ar citiem izveidoja Sociāldemokrātisko partiju (SDP). SDP centās ieviest centru-vēl centradzim orientētu politiku, kas kritizēja gan tradicionālo leiborismu, gan konservatīvo kursu. Ouens kļuva par SDP līderi un vadīja partiju no 1983. līdz 1987. gadam. Pēc 1988. gada, kad daļa SDP apvienojās ar Liberāldemokrātiem, Ouens vadīja atlikušo, turpināto SDP no 1988. līdz 1990. gadam.
Starptautiskā diplomātija un miera starpnieka darbs
Pēc parlamentārās karjeras Ouens iesaistījās starptautiskās diplomātijas un mediācijas darbā. Viņš bija iesaistīts sarunās un miera iniciatīvās Balkānos 1990. gadu sākumā un izstrādāja vairākus priekšlikumus konflikta risināšanai, tostarp plaši izskatīto risinājumu Bosnijas teritorijas dalīšanai, kas zināms kā Ovena–Stoltenberga plāns (kopā ar Thorvaldu Stoltenbergu). Lai gan šie plāni netika pilnībā ieviesti, Ouena iesaistīšanās uzskatāma par nozīmīgu mēģinājumu atrast diplomātisku risinājumu sarežģītam etniskam konfliktam.
Lordu palāta, godas un publicistika
Par izciliem nopelniem publiskajā darbā Ouens ieguva vairākus apbalvojumus un titulus, tostarp pastāvīgās Pārstāvības padomes (PC) locekļa statusu un CH (Companion of Honour). Viņš tika uztverts kā būtiska figūra 1970. un 1980. gadu britu politiskajā ainā. 1992. gadā Ouens kļuva par dzīves baronu (life peer) un bija Lordu palātas biedrs līdz 2014. gada martam, kad atkāpās no aktīvās dalības palātā; pēdējos gados viņš darbojas kā neatkarīgs sociāldemokrāts ārpus partiju centrālajām struktūrām.
Ouens ir arī autors un komentētājs par ārpolitikas, drošības un līderības problēmām. Viņa darbi ietver analīzes par politiskās elites uzvedību, īpaši par to, kā var attīstīties tā sauktais "augstprātības sindroms" starp spēcīgām personībām un līderiem.
Reputācija un mantojums
Ouens bieži tiek minēts kā viens no nozīmīgākajiem un polarizējošākajiem politiķiem Lielbritānijā 1970. un 1980. gados. Viņa loma kā jaunam ārlietu ministram, SDP līderim un vēlāk starptautiskajam miera sarunvedējam padarījusi viņu par ievērojamu figūru valsts gan iekšpolitiskajā, gan ārpolitiskajā vēsturē. Kritiķi un atbalstītāji vienādi atzīmē Ouena intelektu, neatkarību un mēģinājumus veicināt centrista politiku un pragmatisku ārpolitiku.
Galvenie punkti:
- Medicīnisku izglītību ieguvis ārsts, speciālists ar FRCP titulu;
- No 1977. līdz 1979. gadam Lielbritānijas ārlietu ministrs;
- Viena no SDP dibinātājiem 1981. gadā; SDP līderis 1983–1987 un turpinātās SDP vadītājs 1988–1990;
- Iesaistīts starptautiskajās miera iniciatīvās, īpaši Balkānu konfliktu laikā (Ovena–Stoltenberga plāns);
- Bijušais Lordu palātas loceklis, apbalvots ar CH, PC un FRCP tituliem.
