De revolutionibus orbium coelestium (Par debesu sfēru rotācijām) ir plaši pazīstams renesanses astronoma Nikolaja Kopernika (1473–1543) darbs. Pilnais nosaukums latīniski ir De revolutionibus orbium coelestium libri VI — seši grāmatu sējumi, kuros Koperniks apraksta savu heliocentrisko pasaules uzskatu un sniedz matemātisku aprakstu planētu kustībām.
Grāmata pirmo reizi tika iespiesta 1543. gadā Nirnbergā pie tipogrāfa Johana Petreija un tajā bija izklāstīts arguments, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis Saules sistēma riņķo ap Zemi, kā to pieņēma tradīcija. Tas bija būtisks pavērsiens pret ilgstošo, kopš senatnes valdošo Ptolemaja Zemes centrēto modeli.
Satura un metodes īss pārskats
Darbs sastāv no sešām grāmatām. Tajās Koperniks:
Svarīgi tekniski aspekti: Koperniks saglabāja apļveida kustību ideju, kas nozīmēja, ka viņa modelis vēl neatrisināja visas novirzes starp modelī paredzēto un faktiskajām novērotajām planētu pozīcijām. Šo nepilnību vēlāk novērsa Johans Keplers ar eliptiskajām orbītām, bet Kopernika darbs deva pamatu šādai tālākai attīstībai.
Publicēšana, priekšvārds un sākotnējā reakcija
Koperniks savas idejas bija izstrādājis gadu desmitiem, taču vilcinājās tās publicēt, daļēji baidoties no Romas katoļu baznīcas reakcijas. Grāmatas drukāšanai Nīrnbergā piekritis vietējais izdevējs, un darbs tika veltīts pāvestam. Tomēr izdevuma ievadam bez autora piekrišanas pievienoja protestantu teologs Andress Ozianders (Andreas Osiander), kurš apgalvoja, ka heliocentriskā teorija ir tikai noderīga matemātiska hipoteze nevis obligāta realitātes apraksta. Šis priekšvārds vēlāk radīja polemiku un ietekmēja grāmatas uztveri.
Sākotnējā reakcija zinātnieku aprindās bija mixed: daži astronomi un matemātiķi uzskatīja Kopernika skaidrojumu par elegantāku un izglābjošu formu aprēķiniem, citi — par problemātisku, jo tas neatrisināja visus novērojumu neatbilstības. Baznīcas nostāja sākotnēji bija piesardzīga; 17. gadsimtā, kad heliocentriskajam skatījumam sāka aktīvi piekrist tādi domātāji kā Galileo, konflikts ar Romas katoļu autoritāti kļuva acīmredzams — galu galā Kopernika doktrīna nonāca Index Librorum Prohibitorum lokā (1616. gadā), un grāmata ilgu laiku tika ierobežota.
Ietekme un mantojums
De revolutionibus radīja pamatu Zinātniskajai revolūcijai. Kopernika idejas:
Pat ar savām ierobežojumu un sākotnējām pretrunām, Kopernika darbs paliek par vienu no nozīmīgākajiem pētniecības pavērsieniem cilvēces vēsturē, kas demonstrē, kā novatoriskas idejas var pakāpeniski pārveidot zināšanas un pasaules skatījumu.
