De revolutionibus orbium coelestium — Kopernika heliocentriskā teorija
De revolutionibus orbium coelestium (Par debesu sfēru rotācijām) ir plaši pazīstams renesanses astronoma Nikolaja Kopernika (1473–1543) darbs. Pilnais nosaukums latīniski ir De revolutionibus orbium coelestium libri VI — seši grāmatu sējumi, kuros Koperniks apraksta savu heliocentrisko pasaules uzskatu un sniedz matemātisku aprakstu planētu kustībām.
Grāmata pirmo reizi tika iespiesta 1543. gadā Nirnbergā pie tipogrāfa Johana Petreija un tajā bija izklāstīts arguments, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis Saules sistēma riņķo ap Zemi, kā to pieņēma tradīcija. Tas bija būtisks pavērsiens pret ilgstošo, kopš senatnes valdošo Ptolemaja Zemes centrēto modeli.
Satura un metodes īss pārskats
Darbs sastāv no sešām grāmatām. Tajās Koperniks:
Svarīgi tekniski aspekti: Koperniks saglabāja apļveida kustību ideju, kas nozīmēja, ka viņa modelis vēl neatrisināja visas novirzes starp modelī paredzēto un faktiskajām novērotajām planētu pozīcijām. Šo nepilnību vēlāk novērsa Johans Keplers ar eliptiskajām orbītām, bet Kopernika darbs deva pamatu šādai tālākai attīstībai.
Publicēšana, priekšvārds un sākotnējā reakcija
Koperniks savas idejas bija izstrādājis gadu desmitiem, taču vilcinājās tās publicēt, daļēji baidoties no Romas katoļu baznīcas reakcijas. Grāmatas drukāšanai Nīrnbergā piekritis vietējais izdevējs, un darbs tika veltīts pāvestam. Tomēr izdevuma ievadam bez autora piekrišanas pievienoja protestantu teologs Andress Ozianders (Andreas Osiander), kurš apgalvoja, ka heliocentriskā teorija ir tikai noderīga matemātiska hipoteze nevis obligāta realitātes apraksta. Šis priekšvārds vēlāk radīja polemiku un ietekmēja grāmatas uztveri.
Sākotnējā reakcija zinātnieku aprindās bija mixed: daži astronomi un matemātiķi uzskatīja Kopernika skaidrojumu par elegantāku un izglābjošu formu aprēķiniem, citi — par problemātisku, jo tas neatrisināja visus novērojumu neatbilstības. Baznīcas nostāja sākotnēji bija piesardzīga; 17. gadsimtā, kad heliocentriskajam skatījumam sāka aktīvi piekrist tādi domātāji kā Galileo, konflikts ar Romas katoļu autoritāti kļuva acīmredzams — galu galā Kopernika doktrīna nonāca Index Librorum Prohibitorum lokā (1616. gadā), un grāmata ilgu laiku tika ierobežota.
Ietekme un mantojums
De revolutionibus radīja pamatu Zinātniskajai revolūcijai. Kopernika idejas:
Pat ar savām ierobežojumu un sākotnējām pretrunām, Kopernika darbs paliek par vienu no nozīmīgākajiem pētniecības pavērsieniem cilvēces vēsturē, kas demonstrē, kā novatoriskas idejas var pakāpeniski pārveidot zināšanas un pasaules skatījumu.
Saules sistēmas "heliocentriskais modelis" ar Sauli centrā. Kopernika manuskripts
Pirmā izdevuma titullapa
Saturs
Grāmatā, kas izdota angļu valodā, ir 330 lapaspušu, 100 lappušu tabulu un vairāk nekā 20 000 tabulu ar skaitļiem.
Grāmatas priekšvārdā, kas veltīts pāvestam Pāvilam III, viņš apgalvo, ka viņa jaunās teorijas izpratnes un pieņemšanas pamatā jābūt matemātikai, nevis fizikai.
De revolutionibus ir sadalīts sešās "grāmatās" (nodaļās vai daļās):
- Pirmā grāmata ir vispārējs redzējums par heliocentrisko teoriju un apkopojošs Kosmoloģijas izklāsts.
- II grāmata ir galvenokārt teorētiska, un tajā aprakstīti sfēriskās astronomijas principi un zvaigžņu saraksts, kas kalpo par pamatu turpmākajās grāmatās izklāstītajiem argumentiem.
- III grāmatā aprakstītas Saules šķietamās kustības un ar tām saistītās parādības.
- IV grāmatā ir līdzīgs apraksts par Mēnesi un tā orbitālo kustību.
- V un VI grāmata ir jaunās sistēmas izklāsts. Tajās izskaidrots, kā aprēķināt astronomisko objektu atrašanās vietas, pamatojoties uz heliocentrisko modeli.
Šo grāmatu bieži dēvē par modernās zinātnes aizsākumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas uzrakstīja grāmatu De revolutionibus orbium coelestium?
A: Renesanses astronoms Nikolajs Koperniks uzrakstīja grāmatu De revolutionibus orbium coelestium.
Q: Kad šī grāmata tika pirmo reizi iespiesta?
A: Grāmata pirmo reizi tika iespiesta 1543. gadā Nirnbergā, Vācu nācijas Svētajā Romas impērijā.
J: Kāda bija "De revolutionibus orbium coelestium" galvenā doma?
A: Galvenā ideja, kas tika pausta grāmatā De revolutionibus orbium coelestium, bija tā, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis otrādi, kā tradicionāli tika uzskatīts.
J: Kāds bija alternatīvais Visuma modelis, kas bija izklāstīts "De revolutionibus orbium coelestium"?
A.: Alternatīvais Visuma modelis, kas bija izklāstīts darbā De revolutionibus orbium coelestium, bija Kopernika sistēma, kuras centrā ir Saule.
J: Kāpēc Koperniks nepublicēja savas idejas līdz pat savai nāvei?
A: Koperniks nepublicēja savas idejas līdz pat savai nāvei, jo viņš pats tam patiesi neticēja un ierosināja šo ideju tikai kā filozofisku eksperimentu.
J: Kā sauca tradicionālo Zemes centrēšanas sistēmu?
A: Tradicionālo Zemes centrēto sistēmu sauca par Ptolemajas sistēmu.
J: Cik ilgi Koperniks bija strādājis pie savām idejām, pirms publicēja "De revolutionibus orbium coelestium"?
A: Koperniks bija izstrādājis savas idejas daudzus gadus pirms De revolutionibus orbium coelestium publicēšanas.
