Divdīgļlapji
Divdīgļlapji, saukti arī par divdīgļlapjiem, bija viena no divām ziedošo augu jeb skrejziežu dzimtas augu grupām. Nosaukums norāda uz vienu no grupas pazīmēm, proti, ka sēklai ir divas embrionālās lapas jeb lapu daiviņas. Šajā grupā ir aptuveni 200 000 sugu. Otra ziedošo augu grupa tika saukta par viendīgļlapjiem jeb viendīgļlapjiem augiem, kuriem ir viens lapu koks. Vēsturiski šīs divas grupas veidoja ziedošo augu divas nodaļas.
Sākot ar pagājušā gadsimta 90. gadiem, molekulārā filloģenēze parādīja to, ko botāniķi jau nojauta: divdīgļlapju dzimtas augi nav monofiliska grupa. Tie ir vairākas līnijas, piemēram, magnoliīdi. Grupas, kas tagad pazīstamas kā bazālie angiospermi, atšķīrās agrāk nekā viendīgļlapju dzimtas. Tradicionālie divdīgļlapji ir parafilētiska grupa. Lielāko divdīgļlapju kārtu sauc par eudikotiem. Tie noteikti ir monofiliski. No visiem pārējiem ziedošajiem augiem tie atšķiras pēc ziedputekšņu uzbūves. Citiem divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem ir vecāka tipa ziedputekšņi, bet eidikotiem - atvasināti putekšņi.
Jauns rīcineļļas augs, uz kura redzamas divas embrionālās lapas (daiviņas), kas atšķiras no pieaugušām lapām.
Salīdzinot ar viendīgļlapjiem
Papildus lapukopu skaitam starp viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem ir arī citas atšķirības. Tās galvenokārt ir atšķirības starp viendīgļlapjiem un viendīgļlapjiem. Daudzām agrīni sašķēlušos divdīgļlapju grupām ir "monokotu" pazīmes, piemēram, izkaisīti asinsvadu saišķi, trīslapu ziedi un vecā tipa putekšņi. Dažiem viendīgļlapjiem ir arī tādas dikotiem raksturīgas pazīmes kā tīklveida lapu dzīslas.
| Funkcija | Viendīgļlapjiem | Divdīgļlapjiem |
| Katra zieda daļu skaits | Trīs (ziedi | Četriniekos vai piecniekos |
| Rievju vai poru skaits ziedputekšņos | Viens | Trīs |
| Sēklu | Viens | Divi |
| Izkaisīti | Koncentriskos apļos | |
| Saknes | Izstrādāt no | Attīstās no |
| Galveno lapu dzīslu izvietojums | Paralēli | Tīklojums |
| Sekundārā augšana | Nav klāt | Bieži klāt |
Saistītās lapas
- Magnoliopsida
- Pārnadžu filoģenēzes grupa
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir divdīgļlapji?
A: Divdīgļlapji jeb divdīgļlapji ir viena no divām ziedošo augu jeb blakussēņu grupām. Tiem ir raksturīgas sēklas ar divām embrionālām lapām jeb lapu dīgļlapām.
J: Cik daudz sugu ir divdīgļlapju grupā?
A: Divdīgļlapju grupā ir aptuveni 200 000 sugu.
J: Kāda ir otra ziedošo augu grupa bez divdīgļlapjiem?
A: Citu ziedošo augu grupu sauc par viendīgļlapjiem jeb viendīgļlapjiem. Tiem ir sēklas ar vienu daiviņu.
J: Vai divdīgļlapju dzimtas augi ir monofiliska grupa?
A: Nē, divdīgļlapji nav monofiliska grupa. Tās ir vairākas līnijas, piemēram, magnoliīdi. Tradicionālie divdīgļlapji ir parafilētiska grupa.
J: Kā sauc lielāko divdīgļlapju dzimtas klīdu?
A: Lielāko divdīgļlapju kārtu sauc par eudikotiem. Tie noteikti ir monofiliski.
J: Ar ko eudikoti atšķiras no citiem ziedošiem augiem?
A: Eudikoti atšķiras no visiem citiem ziedošajiem augiem pēc to putekšņu uzbūves. Citiem divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem ir vecāka tipa putekšņi, bet eidikotiem ir atvasināti putekšņi.
J: Ko par divdīgļlapju un viendīgļlapju dzimtas augu savstarpējām attiecībām liecina molekulārā filloģenēze?
A: Molekulārā filloģenēze parādīja, ka pamata divdīgļlapju dzimtas augi atšķīrās agrāk nekā viendīgļlapji. Tas apstiprina uzskatu, ka divdīgļlapji un viendīgļlapji nav cieši saistīti, lai gan abas ir ziedošo augu grupas.
