Kas ir divdīgļlapji — definīcija, sugas un evolūcija
Divdīgļlapji ir lieliska un tradicionāli lietota ziedošo augu grupa, kuras nosaukums atspoguļo vienu no raksturīgajām pazīmēm — sēklai parasti ir divas embrionālās lapas jeb lapu daiviņas. Šo augu grupu vēsturiski pretstatīja viendīgļlapjiem, kuriem embrionā parasti ir viena daiviņa. Kopumā pieņemts, ka divdīgļlapjos ietilpst aptuveni 200 000 sugu. Tie veido plašu augu daudzveidību — no krūmiem un kokiem līdz viengadīgām un daudzgadīgām zālēm — un lielu daļu kultūraugu, dārzeņu un dekoratīvo augu.
Sākot ar pagājušā gadsimta 90. gadiem, molekulārā filloģenēze sniedza jaunu, precīzāku priekšstatu par ziedošo augu radnieciskumu. Izrādījās, ka tradicionālais “divdīgļlapju” nošķīrums nav stingri atbilstīgs evolūcijas attiecībām: šī grupa nav monofiliska (t. i., ne visas tās sugas neapliecina kopīgu vienu vienīgo pēcnācēju grupu). Tajā ietilpst vairākas atsevišķas līnijas, piemēram, magnoliīdi, kā arī citas līnijas, kas tiek sauktas par bazālajiem angiospermiem. Tādēļ tradicionālie divdīgļlapji ir daļēji parafilētiska grupa — tie aptver vairākas, bet ne visas radnieciskas līnijas. Lielākā, labi definētā daļa tradicionālo “divdīgļlapju” ir mūsdienu klasifikācijā vienota grupa — eudikotiem. Viens nozīmīgs morfoloģisks atšķirības rādītājs ir ziedputekšņu struktūra: eudikotiem parasti ir atšķirīgi — bieži atvasināti — ziedputekšņi (piemēram, trīsrievainie jeb "tricolpate" ziedputekšņi), kamēr daudziem citiem ziedošajiem augiem ir vecāka tipa putekšņi.
Galvenās pazīmes
Lai gan izņēmumi pastāv, divdīgļlapjiem bieži raksturīgas šādas iezīmes:
- Divas embrionālās lapas (kotiledoni), kas parādās, dīgstot.
- Lapām parasti raksturīga tīkla (retikulāra) šķērsvainojuma vēnošana.
- Stiebros bieži ir labi attīstīts kambijs, kas ļauj biezumaugšanu (sekundāro augšanu) un nervu veidošanos tādos augos kā koki.
- Ziedu daļas (ziedlapas, tauriņi u. c.) bieži ir sakārtotas četrās vai piecās vai to reizinājumā, bet atkal — ir daudz izņēmumu.
- Sakņu sistēma bieži mēdz būt stenses vai centrālā sakne (taproot), pretstatā dažiem viendīgļlapjiem ar blīvo šķiedraino sakņu sistēmu.
Evolūcija un taksonomija
Angiospermas (ziedošie augi) radās un ātri diversificējās mezozoja laikmetā, un mūsdienu molekulārās un morfoloģiskās analīzes ļauj sadalīt tās vairākās lielās grupās. Mūsdienu klasifikācija uzsver:
- bazālos angiospermus (mazāk radikālas, agrīnas līnijas),
- eudikotus — lielu, monofilētisku grupu ar raksturīgiem ziedputekšņu un citu pazīmju kopumiem,
- dažādus citus atsevišķus kladus, piemēram, magnoliīdus.
Nozīme un piemēri
Divdīgļlapji (īpaši eudikoti) aptver daudz labi pazīstamu augu grupu, piemēram, rožu dzimtu (rozes, ābeles), pupu dzimtu (pākšaugi), kuru pārstāvji ir daudzums pārtikas augu un siltumnīcu kultūru, kā arī lielu daļu krūmu un koku. Tie ir nozīmīgi ekosistēmās kā primārie primārproducenti, nodrošina barības avotus dzīvniekiem un cilvēkiem, materiālus (koks, šķiedras), zāles, medicīniskos resursus un ainavu elementus.
Kopsavilkums
“Divdīgļlapji” kā tautā lietots termins apzīmē daudzveidīgu ziedošo augu grupu, kuras pamatiezīme ir divi kotiledoni sēklā. Tomēr mūsdienu filogenētiskā izpratne rāda, ka šis jēdziens aptver gan vairākas agrīnas līnijas, gan vienu lielu, stingri definētu monofiletisku kladu — eudikotus. Lai gan morfoloģiskās pazīmes joprojām ir noderīgas lauka noteikšanā, mūsdienu taksonomija arvien vairāk balstās uz molekulāriem datiem.
Jauns rīcineļļas augs, uz kura redzamas divas embrionālās lapas (daiviņas), kas atšķiras no pieaugušām lapām.
Salīdzinot ar viendīgļlapjiem
Papildus lapukopu skaitam starp viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem ir arī citas atšķirības. Tās galvenokārt ir atšķirības starp viendīgļlapjiem un viendīgļlapjiem. Daudzām agrīni sašķēlušos divdīgļlapju grupām ir "monokotu" pazīmes, piemēram, izkaisīti asinsvadu saišķi, trīslapu ziedi un vecā tipa putekšņi. Dažiem viendīgļlapjiem ir arī tādas dikotiem raksturīgas pazīmes kā tīklveida lapu dzīslas.
| Funkcija | Viendīgļlapjiem | Divdīgļlapjiem |
| Katra zieda daļu skaits | Trīs (ziedi | Četriniekos vai piecniekos |
| Rievju vai poru skaits ziedputekšņos | Viens | Trīs |
| Sēklu | Viens | Divi |
| Izkaisīti | Koncentriskos apļos | |
| Saknes | Izstrādāt no | Attīstās no |
| Galveno lapu dzīslu izvietojums | Paralēli | Tīklojums |
| Sekundārā augšana | Nav klāt | Bieži klāt |
Saistītās lapas
- Magnoliopsida
- Pārnadžu filoģenēzes grupa
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir divdīgļlapji?
A: Divdīgļlapji jeb divdīgļlapji ir viena no divām ziedošo augu jeb blakussēņu grupām. Tiem ir raksturīgas sēklas ar divām embrionālām lapām jeb lapu dīgļlapām.
J: Cik daudz sugu ir divdīgļlapju grupā?
A: Divdīgļlapju grupā ir aptuveni 200 000 sugu.
J: Kāda ir otra ziedošo augu grupa bez divdīgļlapjiem?
A: Citu ziedošo augu grupu sauc par viendīgļlapjiem jeb viendīgļlapjiem. Tiem ir sēklas ar vienu daiviņu.
J: Vai divdīgļlapju dzimtas augi ir monofiliska grupa?
A: Nē, divdīgļlapji nav monofiliska grupa. Tās ir vairākas līnijas, piemēram, magnoliīdi. Tradicionālie divdīgļlapji ir parafilētiska grupa.
J: Kā sauc lielāko divdīgļlapju dzimtas klīdu?
A: Lielāko divdīgļlapju kārtu sauc par eudikotiem. Tie noteikti ir monofiliski.
J: Ar ko eudikoti atšķiras no citiem ziedošiem augiem?
A: Eudikoti atšķiras no visiem citiem ziedošajiem augiem pēc to putekšņu uzbūves. Citiem divdīgļlapjiem un viendīgļlapjiem ir vecāka tipa putekšņi, bet eidikotiem ir atvasināti putekšņi.
J: Ko par divdīgļlapju un viendīgļlapju dzimtas augu savstarpējām attiecībām liecina molekulārā filloģenēze?
A: Molekulārā filloģenēze parādīja, ka pamata divdīgļlapju dzimtas augi atšķīrās agrāk nekā viendīgļlapji. Tas apstiprina uzskatu, ka divdīgļlapji un viendīgļlapji nav cieši saistīti, lai gan abas ir ziedošo augu grupas.
