Matemātikā skaitli nevar dalīt ar nulli. Šī prasība izriet no dalīšanas definīcijas kā reizināšanas apgriezta darbība: dalīšana ar B nozīmē meklēt tādu skaitli A, ka, reizinot A ar B, iegūstam dotu rezultātu C.

1. A B = C {\displaystyle A*B=C} {\displaystyle A*B=C}

Ja B = 0, tad neatkarīgi no A, reizinājums C = 0. Tas ir vienkārši un patiesi — jebkurš skaitlis reizināts ar nulli dod nulli. No šejienes rodas problēma, ja cenšas dalīt ar 0.

2. A = C / B {\displaystyle A=C/B} {\displaystyle A=C/B}

Ja B = 0, tad izteiksme A = C/0 mēģina atrast skaitli A, kam, reizinot ar 0, būtu C. Ja C ≠ 0, nav iespējams atrast tādu A, jo A·0 = 0 vienmēr. Ja C = 0, tad jebkurš A apmierina A·0 = 0 — rodas daudz (neierobežoti) atrisinājumu. Tieši tāpēc dalījums ar nulli nav definēts standarta reālo skaitļu sistēmā.

3. A = 0 / 0 {\displaystyle A=0/0} {\displaystyle A=0/0}

0/0 sauc par nenoteiktas formas. Problēma šeit ir tā, ka jebkurš skaitlis A var apmierināt vienādojumu A·0 = 0, tātad 0/0 nav viennozīmīgas vērtības. Tādēļ izteiksme 0/0 matemātiski netiek piešķirta kā konkrēts skaitlis.

A/0 (kur A ≠ 0) ir cita situācija: tas nav “daudzvērtīgs” gadījums, bet gan acīmredzama pretruna ar reālo skaitļu algebru. Ja mēs pieņemtu, ka A/0 = k kāds reāls k, tad reizinaot abas puses ar 0, iegūtu A = k·0 = 0 — tas pretrunā ar pieņēmumu A ≠ 0. Tāpēc A/0 nav definēts. Dažkārt, kontekstā ar robežām vai paplašinātu skaitļu sistēmu, šo izteiksmi saprot kā “tendenci uz bezgalību”, bet bezgalība nav reāls skaitlis un nevar aizstāt normālu vērtību operācijās bez papildu noteikumiem.

Kāpēc svarīgi atšķirt "nenoteikts" no "nenoteikts (indeterminēts)"

0/0 parasti sauc par indeterminētu formu, jo, kad tā parādās robežu izteiksmēs (limitēs), rezultāts var būt jebkura no daļām atkarībā no to izteiksmju precīzā veida. Piemēri robežām:

  • lim_{x→0} x/x = 1, lai gan izteiksme x/x pie x=0 formāli būtu 0/0;
  • lim_{x→0} (sin x)/x = 1 — atkal 0/0 forma, bet robeža ir 1;
  • lim_{x→0} (1−cos x)/x^2 = 1/2 — atkal 0/0 forma, bet gala vērtība citāda.

Tātad 0/0 robežas novērtēšanai nepieciešamas papildu metodes (piem., L'Hôpital likums, faktorizācija, sēriju izplešana), jo izteiksme pati par sevi nenosaka gala vērtību.

Savukārt A/0 ar A ≠ 0 robežās parasti “dod” tendenci uz ±∞ atkarībā no dalītāja zīmes (no labās vai kreisās puses), bet tas nav viennozīmīgs skaitlis. Šādas izteiksmes pieprasa skaidru kontekstu (piem., paplašinātā reālā taisne vai kompleksā plakne), ja tās izmanto, un arī tur jāievēro citas noteikumu izmaiņas.

Kopsavilkums

  • Dalīšana definēta kā reizināšanas apgriezta darbība — dalītāju nedrīkst būt 0, jo reizinājums ar 0 iznāk vienmēr 0.
  • 0/0 ir indetermināta (nenoteikta) forma — tai nav vienas vērtības; robežanalīzē jālieto papildu metodes.
  • A/0 ar A ≠ 0 ir nenoteikts/ndefinēts (kontradikcija reālo skaitļu sistēmā); bieži interpretē kā tendenci uz bezgalību, taču bezgalība nav reāls skaitlis.
  • Lai droši strādātu ar izteiksmēm, kur parādās dalīšana ar 0, jānosaka konteksts (algebriskais, robežu, vai paplašinātas skaitļu sistēmas koncepts) un jāpiemēro atbilstošas metodes.

Īsāk sakot: standarta reālo skaitļu aritmētikā dalījums ar nulli nav definēts. 0/0 ir īpaša "nenoteiktā forma", kurai nav unikālas vērtības, un A/0 (A ≠ 0) rada pretrunu vai ved uz bezgalību atkarībā no konteksta.