Matemātikā: Dalīšana ar nulli — kāpēc 0/0 ir nenoteikta un A/0 nav definēta

Uzzini, kāpēc dalīšana ar nulli ir aizliegta: 0/0 kā nenoteikta forma un A/0 bez definīcijas; vienkārši skaidrojumi, piemēri un matemātiskās sekas.

Autors: Leandro Alegsa

Matemātikā skaitli nevar dalīt ar nulli. Šī prasība izriet no dalīšanas definīcijas kā reizināšanas apgriezta darbība: dalīšana ar B nozīmē meklēt tādu skaitli A, ka, reizinot A ar B, iegūstam dotu rezultātu C.

1. A ∗ B = C {\displaystyle A*B=C} {\displaystyle A*B=C}

Ja B = 0, tad neatkarīgi no A, reizinājums C = 0. Tas ir vienkārši un patiesi — jebkurš skaitlis reizināts ar nulli dod nulli. No šejienes rodas problēma, ja cenšas dalīt ar 0.

2. A = C / B {\displaystyle A=C/B} {\displaystyle A=C/B}

Ja B = 0, tad izteiksme A = C/0 mēģina atrast skaitli A, kam, reizinot ar 0, būtu C. Ja C ≠ 0, nav iespējams atrast tādu A, jo A·0 = 0 vienmēr. Ja C = 0, tad jebkurš A apmierina A·0 = 0 — rodas daudz (neierobežoti) atrisinājumu. Tieši tāpēc dalījums ar nulli nav definēts standarta reālo skaitļu sistēmā.

3. A = 0 / 0 {\displaystyle A=0/0} {\displaystyle A=0/0}

0/0 sauc par nenoteiktas formas. Problēma šeit ir tā, ka jebkurš skaitlis A var apmierināt vienādojumu A·0 = 0, tātad 0/0 nav viennozīmīgas vērtības. Tādēļ izteiksme 0/0 matemātiski netiek piešķirta kā konkrēts skaitlis.

A/0 (kur A ≠ 0) ir cita situācija: tas nav “daudzvērtīgs” gadījums, bet gan acīmredzama pretruna ar reālo skaitļu algebru. Ja mēs pieņemtu, ka A/0 = k kāds reāls k, tad reizinaot abas puses ar 0, iegūtu A = k·0 = 0 — tas pretrunā ar pieņēmumu A ≠ 0. Tāpēc A/0 nav definēts. Dažkārt, kontekstā ar robežām vai paplašinātu skaitļu sistēmu, šo izteiksmi saprot kā “tendenci uz bezgalību”, bet bezgalība nav reāls skaitlis un nevar aizstāt normālu vērtību operācijās bez papildu noteikumiem.

Kāpēc svarīgi atšķirt "nenoteikts" no "nenoteikts (indeterminēts)"

0/0 parasti sauc par indeterminētu formu, jo, kad tā parādās robežu izteiksmēs (limitēs), rezultāts var būt jebkura no daļām atkarībā no to izteiksmju precīzā veida. Piemēri robežām:

  • lim_{x→0} x/x = 1, lai gan izteiksme x/x pie x=0 formāli būtu 0/0;
  • lim_{x→0} (sin x)/x = 1 — atkal 0/0 forma, bet robeža ir 1;
  • lim_{x→0} (1−cos x)/x^2 = 1/2 — atkal 0/0 forma, bet gala vērtība citāda.

Tātad 0/0 robežas novērtēšanai nepieciešamas papildu metodes (piem., L'Hôpital likums, faktorizācija, sēriju izplešana), jo izteiksme pati par sevi nenosaka gala vērtību.

Savukārt A/0 ar A ≠ 0 robežās parasti “dod” tendenci uz ±∞ atkarībā no dalītāja zīmes (no labās vai kreisās puses), bet tas nav viennozīmīgs skaitlis. Šādas izteiksmes pieprasa skaidru kontekstu (piem., paplašinātā reālā taisne vai kompleksā plakne), ja tās izmanto, un arī tur jāievēro citas noteikumu izmaiņas.

Kopsavilkums

  • Dalīšana definēta kā reizināšanas apgriezta darbība — dalītāju nedrīkst būt 0, jo reizinājums ar 0 iznāk vienmēr 0.
  • 0/0 ir indetermināta (nenoteikta) forma — tai nav vienas vērtības; robežanalīzē jālieto papildu metodes.
  • A/0 ar A ≠ 0 ir nenoteikts/ndefinēts (kontradikcija reālo skaitļu sistēmā); bieži interpretē kā tendenci uz bezgalību, taču bezgalība nav reāls skaitlis.
  • Lai droši strādātu ar izteiksmēm, kur parādās dalīšana ar 0, jānosaka konteksts (algebriskais, robežu, vai paplašinātas skaitļu sistēmas koncepts) un jāpiemēro atbilstošas metodes.

Īsāk sakot: standarta reālo skaitļu aritmētikā dalījums ar nulli nav definēts. 0/0 ir īpaša "nenoteiktā forma", kurai nav unikālas vērtības, un A/0 (A ≠ 0) rada pretrunu vai ved uz bezgalību atkarībā no konteksta.

Nepareizi pierādījumi, kuru pamatā ir dalīšana ar nulli

Dalīšanas ar nulli īpašo gadījumu ir iespējams maskēt ar algebrisku argumentu. Tas var novest pie nederīgiem pierādījumiem, piemēram, 1=2, kā turpmāk:

Ar šādiem pieņēmumiem:

0 × 1 = 0 0 × 2 = 0. {\displaystyle {\begin{aligned}0\times 1&=0\0\times 2&=0.\end{aligned}}}} {\displaystyle {\begin{aligned}0\times 1&=0\\0\times 2&=0.\end{aligned}}}

Šādiem apgalvojumiem jābūt patiesiem:

0 × 1 = 0 × 2. {\displaystyle 0\times 1=0\times 2.\,} {\displaystyle 0\times 1=0\times 2.\,}

Dalot ar nulli, iegūstam:

0 0 × 1 = 0 0 × 2. {\displaystyle \textstyle {\frac {0}{0}}}reiz 1={\frac {0}{0}}}reiz 2.} {\displaystyle \textstyle {\frac {0}{0}}\times 1={\frac {0}{0}}\times 2.}

Vienkāršojiet:

1 = 2. {\displaystyle 1=2.\,} {\displaystyle 1=2.\,}

Kļūda ir pieņēmums, ka dalīšana ar 0 ir likumīga darbība ar 0/0 = 1.

Lielākā daļa cilvēku, iespējams, atzītu, ka iepriekš minētais "pierādījums" ir nepareizs, taču to pašu argumentu var pasniegt tā, ka kļūdu pamanīt ir grūtāk. Piemēram, ja 1 tiek rakstīts kā x, tad 0 var slēpties aiz x-x un 2 aiz x+x. Tad iepriekš minēto pierādījumu var attēlot šādi:

( x - x ) x = 0 ( x - x ) ( x + x ) = 0 {\displaystyle {\begin{aligned}(x-x)x=0\\(x-x)(x+x)=0\end{aligned}}}} {\displaystyle {\begin{aligned}(x-x)x=0\\(x-x)(x+x)=0\end{aligned}}}

tāpēc:

( x - x ) x = ( x - x ) ( x + x ) . {\displaystyle (x-x)x=(x-x)(x+x).\,} {\displaystyle (x-x)x=(x-x)(x+x).\,}

Dalot ar x - x, iegūstam:

x = x + x {\displaystyle x=x+x\,} {\displaystyle x=x+x\,}

un dalot ar x, iegūstam:

1 = 2. {\displaystyle 1=2.\,} {\displaystyle 1=2.\,}

Iepriekš minētais "pierādījums" ir nepareizs, jo, dalot ar x-x, tas dalās ar nulli, jo jebkurš skaitlis, no kura atņemts pats sevi, ir nulle.

Aprēķins

Aprēķinos iepriekš minētās "nenoteiktās formas" rodas arī tiešas aizstāšanas rezultātā, novērtējot robežas.

Dalīšana ar nulli datoros

Ja datorprogramma mēģina dalīt veselu skaitli ar nulli, operētājsistēma parasti to konstatē un aptur programmu. Parasti tā izdrukā "kļūdas ziņojumu" vai dod programmētājam padomu, kā uzlabot programmu[]. Dalīšana ar nulli ir bieži sastopama datorprogrammēšanas kļūda. Dalot skaitļus ar peldošo komatspunktu (decimālskaitļus) ar nulli, parasti tiek iegūta vai nu bezgalība, vai īpaša NaN (nav skaitlis) vērtība atkarībā no tā, kas tiek dalīts ar nulli.

Dalīšana ar nulli ģeometrijā

Ģeometrijā 1 0 = ∞ . {\displaystyle \textstyle {\frac {1}{0}}}=\infty . } {\displaystyle \textstyle {\frac {1}{0}}=\infty .}Šī bezgalība (projektīvā bezgalība) nav ne pozitīvs, ne negatīvs skaitlis, tāpat kā nulle nav ne pozitīvs, ne negatīvs skaitlis.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir skaitļa dalīšanas ar nulli rezultāts?


A: Dalot skaitli ar nulli, iegūst "nenoteiktu" vai "nenoteiktu formu", kas nozīmē, ka tam nav vienas vērtības.

J: Ko nozīmē 0/0?


A: 0/0 ir "nenoteiktas formas" skaitlis, jo tam nav vienas vērtības.

J: Kas notiek, ja divi skaitļi ir vienādi, bet tie ir 0/0?


A: Parastie matemātikas likumi nedarbojas, ja skaitlis tiek dalīts ar nulli, tāpēc abi skaitļi nebūs vienādi viens otram.

Vai ir taisnība, ka, mēģinot definēt skaitli formā A/0, tiks iegūta vērtība bezgalība?


A: Jā, jebkurš mēģinājums definēt skaitli formā A/0 (kur A nav 0) radīs vērtību bezgalība, kas pati par sevi nav definēta.

J: Kā noteikt, vai divi skaitļi ir vienādi viens otram?


A: Mēs varam noteikt, vai divi skaitļi ir vienādi viens otram, pārbaudot, vai tie abi ir vienādi vienai un tai pašai lietai. Parasti tas darbojas, tomēr tas nedarbojas, ja abi skaitļi ir vienādi 0/0.

J: Vai ir kāds izņēmums, kad skaitli nevar dalīt ar nulli? A: Jā, matemātikā nav iespējams dalīt skaitli ar nulli.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3