Dsungaripterus ("Junggaras baseina spārns") bija pterozaurs, kas dzīvoja kreidas periodā un kura spārnu vērienu novērtē līdz aptuveni 3 m (10 pēdas). Tam bija raksturīgs platāks, kaulains uzgalis vai ķīlis gar purnu un ļoti garas, šauras, uz augšu izliekta profila žokļu spailes ar smailu galu. Šī kaulainā struktūra varēja pildīt dažādas funkcijas — to interpretē kā aerodinamiski ietekmējošu elementu (piemēram, stūre) vai kā izteikti seksuālu pazīmi (sekundāra dzimuma pazīme), kas izpaudies dzimumu starpībā vai rituālā uzvedībā.
Anatomija
Dsungaripterus galva un kakls kopā bija gandrīz metru gari, kas radīja iespaidīgu, garu snuķi. Priekšējā daļā žokļiem nebija zobu — tie bija gludi un cieti, piemēroti iegriešanai vai izgrauzšanai, tādējādi radot lidojošas “pincetes” iespaidu. Žokļa aizmugurējā daļā atradās plakani, plata virsma veidoti zobi, kas bija ļoti piemēroti cietu čaulu un gliemežu sasmalcināšanai. Galvas kauli bija biezāki un pastiprinātāki nekā daudziem citiem pterozauriem, kas liecina par spēcīgu kodumu un durofāģisku (čaumalu drupinošu) dzīvesveidu.
Korpuss un ekstremitātes bija salīdzinoši robustas: spārna pamats (proksimālie pauguri un garie akromiālā kaula elementi) ļāva spēcīgas locītavas un efektīvu lidojumu, bet kājas bija piemērotas arī staigāšanai pa cietu virsmu. Daži fosiliju fragmenti norāda, ka Dsungaripterus spēja gan labi lidot, gan pārvietoties pa zemi — īpaši pludmales, lagūnas vai klintainu piekrastes apvidu apstākļos.
Uzturs un uzvedība
Uztura ziņā Dsungaripterus tiek uzskatīts par durofāgu — galvenokārt barojās ar cietām, čaulainām jūras vai saldūdens radībām. Priekšējais izteiktais, zobiem neapbruņotais snuķis, iespējams, tika izmantots, lai izspiestu vai izķidātu gliemeņu un citus bezmugurkaulniekus no spraugām klintīs, smilšainām pludmalēm vai dubļainiem substrātiem; pēc tam aizmugurējie saplacinātie zobi sadraga čaulu. Tāds barošanās veids nebija neparasts starp dsungaripterīdām ģimenes pārstāvjiem.
Atklāšana un izplatība
Fosilijas atrastas galvenokārt Dzungārijas (Junggar) baseina apgabalā Ķīnā, un dzīvnieks datēts ar kreidas periodu. Pirmie apraksti par šo ģints fosilijām parādījās 20. gadsimta vidū, un kopš tā laika atrasti vairāki skeleta fragmenti un galvaskausu daļas, kas ļāvušas rekonstruēt dzīvnieka ārējo izskatu un dzīvesveidu. Pētījumi turpina noskaidrot sugu daudzveidību, dzimumu atšķirības un ekoloģisko lomu piekrastes ekosistēmās, kur Dsungaripterus, visticamāk, bija specializēts čaulu ēdājs un aktīvs plēsējs savā nišā.
