Dsungaripterus — Junggaras pterozaurs: apraksts, anatomija un uzturs
Dsungaripterus — Junggaras pterozaurs: detalizēts apraksts, unikālā anatomija un uztura paradumi. Uzzini par žokļu pielāgojumiem, lidošanu un barošanās stratēģijām.
Dsungaripterus ("Junggaras baseina spārns") bija pterozaurs, kas dzīvoja kreidas periodā un kura spārnu vērienu novērtē līdz aptuveni 3 m (10 pēdas). Tam bija raksturīgs platāks, kaulains uzgalis vai ķīlis gar purnu un ļoti garas, šauras, uz augšu izliekta profila žokļu spailes ar smailu galu. Šī kaulainā struktūra varēja pildīt dažādas funkcijas — to interpretē kā aerodinamiski ietekmējošu elementu (piemēram, stūre) vai kā izteikti seksuālu pazīmi (sekundāra dzimuma pazīme), kas izpaudies dzimumu starpībā vai rituālā uzvedībā.
Anatomija
Dsungaripterus galva un kakls kopā bija gandrīz metru gari, kas radīja iespaidīgu, garu snuķi. Priekšējā daļā žokļiem nebija zobu — tie bija gludi un cieti, piemēroti iegriešanai vai izgrauzšanai, tādējādi radot lidojošas “pincetes” iespaidu. Žokļa aizmugurējā daļā atradās plakani, plata virsma veidoti zobi, kas bija ļoti piemēroti cietu čaulu un gliemežu sasmalcināšanai. Galvas kauli bija biezāki un pastiprinātāki nekā daudziem citiem pterozauriem, kas liecina par spēcīgu kodumu un durofāģisku (čaumalu drupinošu) dzīvesveidu.
Korpuss un ekstremitātes bija salīdzinoši robustas: spārna pamats (proksimālie pauguri un garie akromiālā kaula elementi) ļāva spēcīgas locītavas un efektīvu lidojumu, bet kājas bija piemērotas arī staigāšanai pa cietu virsmu. Daži fosiliju fragmenti norāda, ka Dsungaripterus spēja gan labi lidot, gan pārvietoties pa zemi — īpaši pludmales, lagūnas vai klintainu piekrastes apvidu apstākļos.
Uzturs un uzvedība
Uztura ziņā Dsungaripterus tiek uzskatīts par durofāgu — galvenokārt barojās ar cietām, čaulainām jūras vai saldūdens radībām. Priekšējais izteiktais, zobiem neapbruņotais snuķis, iespējams, tika izmantots, lai izspiestu vai izķidātu gliemeņu un citus bezmugurkaulniekus no spraugām klintīs, smilšainām pludmalēm vai dubļainiem substrātiem; pēc tam aizmugurējie saplacinātie zobi sadraga čaulu. Tāds barošanās veids nebija neparasts starp dsungaripterīdām ģimenes pārstāvjiem.
Atklāšana un izplatība
Fosilijas atrastas galvenokārt Dzungārijas (Junggar) baseina apgabalā Ķīnā, un dzīvnieks datēts ar kreidas periodu. Pirmie apraksti par šo ģints fosilijām parādījās 20. gadsimta vidū, un kopš tā laika atrasti vairāki skeleta fragmenti un galvaskausu daļas, kas ļāvušas rekonstruēt dzīvnieka ārējo izskatu un dzīvesveidu. Pētījumi turpina noskaidrot sugu daudzveidību, dzimumu atšķirības un ekoloģisko lomu piekrastes ekosistēmās, kur Dsungaripterus, visticamāk, bija specializēts čaulu ēdājs un aktīvs plēsējs savā nišā.
Dsungaripterus, uz galvaskausa redzams kaulains griestojums
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dsungaripterus?
A: Dsungaripterus ir pterozauru suga ar spārnu vēzienu līdz 10 pēdām un neparastu kaulainu grēdu uz purna.
J: Kādam nolūkam Dsungaripterus uz purna bija kaulainais uzgalis?
A: Dsungaripterus purna kaulainās rievas mērķis nav līdz galam skaidrs, bet, iespējams, tā kalpoja kā stūre lidojot vai arī bija sekundāra dzimuma pazīme.
J: Cik gara bija Dsungaripterus galva un kakls kopā?
A: Dsungariptera galva un kakls kopā bija gandrīz metru gari.
J: Kas ir ievērojams Dsungaripterus žokļos?
A: Dsungaripterus žokļi ir gari, šauri, izliektāki un ar smailu galu, tāpēc dzīvnieks izskatās pēc lidojošas pincetes.
J: Vai Dsungaripterus žokļu priekšējā daļā bija zobi?
A: Nē, Dsungaripterus žokļu priekšējā daļā nebija zobu.
J: Kādam nolūkam tika izmantotas Dsungaripterus žokļu priekšējās daļas?
A: Dsungaripterus žokļu priekšējā daļa, iespējams, tika izmantota, lai izceltu gliemjus un tārpus no klinšu plaisām vai smilšainām, dubļainām pludmalēm.
J: Kādi zobi bija Dsungaripterus žokļa aizmugurējā daļā?
A: Dsungaripterus žokļa aizmugurē bija plakanas formas zobi, kas bija labi piemēroti gliemeņu smalcināšanai.
Meklēt