Alfa Perseja zvaigžņu kopa (pazīstama arī kā Melotte 20 vai Collinder 39) ir atvērta zvaigžņu kopa Perseja zvaigznājā. Tā ir viena no spilgtākajām un labi pētītajām atvērtajām kopām debess puslodē, viegli saskatāma pret bagātīgu Perseja zvaigznāja fonu.

Fakti un raksturojums

Alfa Perseja kopa satur vairākas simti zvaigžņu, tomēr spožākie locekļi ir pārsvarā B un F spektra tipa zvaigznes. Ar neapbruņotu aci redzams, ka šajā zvaigžņu kopa ir vairākas zilas B spektra tipa zvaigznes. Spožākā kopa ir graduēta ap Mirfaku — balti dzelteno, relatīvi spožo superzvaigzni (Alpha Persei). Citas labi zināmas un spožas zvaigznes grupā ir Delta, Sigma, Psi, 29, 30, 34 un 48 Persei. Kopas locekļu starpā sastopami gan pieauguši B un F tipa stari, gan arī jaunāki, vājāki zvaigžņu locekļi un priekšgalaktikas (pre-main-sequence) objekti.

Attālums un novērojumi

Attāluma noteikšanā pie kopas izmanto gan paralakses mērījumus, gan krāsu-magnitūdas (color–magnitude) diagrammu salīdzināšanu. Hipparcos satelīta dati kopā ar infrasarkanajām krāsainības un magnitūdas diagrammām (color–magnitude) rāda, ka kopa atrodas aptuveni ~172 parseku attālumā, kas atbilst aptuveni ~560 gaismas gadiem. Neatkarīgi analītiskie rezultāti (arī jaunākie paralakses dati) šos mērījumus apstiprina, padarot attālumu relatīvi labi zināmu.

Vecums un nozīme

Kopas vecums, aprēķināts pēc galvenās rindas nobīdes (main-sequence turnoff) un citu zvaigžņu evolucionāriem parametriem, ir aptuveni 50–70 miljoni gadu. Šī salīdzinoši jauna vecuma dēļ kopa ir vērtīgs paraugs, lai pētītu zvaigžņu evolūciju agrīnajos posmos, īpaši B un F tipu zvaigžņu attīstību un apgultāšanās procesu.

Kāpēc Alfa Perseja kopa ir nozīmīga

  • Izmantojama kā pakāpiens kosmosa attālumu kāpnēs — ja attālumi no neatkarīgiem avotiem sakrīt, kopa palīdz calibrēt galvenās rindas piemērošanu attāluma noteikšanai un tādējādi uzlabo kosmiskās distances noteikšanas metodes (kosmosa attālumu kāpnes).
  • Sniedz datus par jaunu zvaigžņu populāciju un protoplanetārajiem procesiem iespaidīgos vecumos, kur joprojām var būt redzami jaunie, masīvie locekļi.
  • Ir ērti novērojama no Zemes un labi dokumentēta ar satelītu datiem (piem., Hipparcos), kas ļauj salīdzināt klasiskās un mūsdienu paralakses metodes.

Praktiska piezīme novērotājiem

Alfa Perseja kopa aizņem salīdzinoši lielu laukumu debess lokā un to var atrast netālu no galvenās Perseja zvaigznes Mirfaka. Lai gan spožākās zvaigznes var redzēt bez palielinājuma, teleskops vai binoklis ļaus identificēt vairākus vājākus locekļus un labāk novērot kopas struktūru.