Antenu galaktikas (NGC 4038/4039) — sadursme un zvaigžņu uzplaukums
Antenu galaktikas NGC 4038/4039: episka sadursme Corvus zvaigznājā, milzu zvaigžņu uzplaukums, garās astes un topošā apvienotā galaktika 45 milj. g.l. attālumā.
Antenu galaktikas (NGC 4038/NGC 4039) ir divas mijiedarojošas galaktikas, kuras atrodas viena otrai ļoti tuvu un pašlaik pakāpeniski saplūst. Tās redzamas Corvus zvaigznājā, un šo sadursmes procesu vērošana sniedz vērtīgu ieskatu galaktiku evolūcijā. Sadursme norisinās lēni — tipiski simtiem miljonu gadu — un ietver vairākas fāzes, kam raksturīga intensīva mijiedarbība starp zvaigznēm, gāzi un putekļiem.
Kas notiek sadursmes laikā
Kad galaktikas satiekas, to gravitācija izvelk lielas gāzes un zvaigžņu plūsmas, veidojot garas astes un trokšņainas struktūras. Sadursme ar gāzes, putekļu un magnētisko lauku mākoņiem bieži izraisa strauju zvaigžņu veidošanos — tā dēvēto zvaigžņu uzplaukumu. Šajās zonās rodas jaunas, blīvas zvaigžņu kopas (dažkārt ļoti masīvas — "superklasteri"), kā arī daudz jaunu, spožu jaunu zvaigžņu, kas padara reģionu īpaši spilgtu dažādos viļņu garumos.
Antenu galaktiku īpašības
Abas sistēmas sākotnēji bija spirālveida galaktikas; to savstarpējā gravitācijas iedarbība izveidoja divas garas astes no zvaigznēm, gāzēm un putekļiem. Šīs astes radušās, pateicoties plūdmaiņas spēka (tidālajām) ietekmei sadursmes laikā, kad materiāls tiek izsists no galaktiku diskiem. Abu galaktiku kodoli laika gaitā pietuvinās viens otram un galu galā savienosies, veidojot vienu lielāku galaktiku.
Vēsture un novērojumi
Antenu galaktikas pirmo reizi 1785. gadā atklāja Viljams Heršels. Kopš tā laika tās ir plaši pētītas dažādos viļņu garumos — optiskajā, infrasarkanajā, radio un rentgena diapazonā. Sevišķi nozīmīgi ir Habl teleskopa attēli, kuri parādīja blīvu jauno zvaigžņu kopu klātbūtni sadursmes centru apkaimē.
Attālums un nākotne
Senāk Antenu galaktiku attālumu vērtēja apmēram 65 miljonu gaismas gadu, taču jaunākie mērījumi liecina, ka tās atrodas tuvāk — aptuveni 45 miljonu gaismas gadu attālumā. Tā kā sadursme turpinās, gaidāms, ka pēc simtiem miljonu gadu abu galaktiku kodoli pilnībā saplūdīs, veidojot masīvu eliptisku galaktiku. Šis process būtiski ietekmē zvaigžņu veidošanos, gāzes izkliedi un galaktikas struktūru uz ilgtermiņu.
Kāpēc Antenas ir nozīmīgas
- tās ir skaidrs piemērs, kā galaktiku sadursmes veicina aktīvu zvaigžņu veidošanos;
- tās ļauj izpētīt tidālās astes un to lomu materiāla pārkārtošanā galaktikās;
- tās kalpo kā laboratorija, lai saprastu, kā no spirāles var izveidoties liela eliptiska galaktika;
- novērojumi dažādos viļņu garumos atklāj gan jaunas zvaigznes, gan aktīvus kodolus un karstas gāzes, kas sniedz pilnīgāku priekšstatu par mijiedarbības fiziku.
Antenu galaktikas ir viena no populārākajām un vizuāli iespaidīgākajām sadurošos galaktiku pāru ilustrācijām, kas palīdz gan amatieriem, gan profesionāļiem izprast galaktiku evolūcijas procesus plašākā kosmiskā mērogā.
Uz zemes bāzēts teleskopisks skats uz Antenu galaktikām
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Antenas galaktikas?
A: Antenas galaktikas ir divas saduroties galaktikas Corvus zvaigznājā.
J: Cik ilgi ilgst Antenu galaktiku sadursme?
A: Antenu galaktiku sadursme ilgst simtiem miljonu gadu, varbūt pat miljardu gadu.
J: Kāda ir Antennas galaktiku zvaigžņošanās fāze?
A: Antennas galaktiku zvaigžņu uzplaiksnījuma fāze ir fāze, kurā notiek ārkārtīgi strauja zvaigžņu veidošanās, un tā var ilgt dažus simtus miljonu gadu.
J: Kad tika atklātas Antennas galaktikas?
A: Antenas galaktikas 1785. gadā atklāja Viljams Heršels.
J: Kā sauc Antenas galaktikas?
A: Antenu galaktikas sauc par Antenu galaktikām, jo tām ir divas garas zvaigžņu, gāzu un putekļu astes, kas sadursmju rezultātā plūdmaiņas spēka rezultātā tiek izmestas no galaktikām un atgādina kukaiņu antenas.
J: Par ko nākotnē kļūs Antenu galaktikas?
A: Divu Antenu galaktiku kodoli apvienojas, lai kādreiz nākotnē kļūtu par vienu milzu galaktiku un veidotu eliptisku galaktiku.
J: Cik tālu no Piena Ceļa atrodas Antenu galaktikas?
A: Antennas galaktiku mijiedarbojošās galaktikas atrodas tuvāk un mazāk tālu no Piena Ceļa, nekā iepriekš tika uzskatīts - 45 miljoni gaismas gadu, nevis 65 miljoni gaismas gadu.
Meklēt