Elektronu apvalks
Elektronu apvalks ir atoma ārējā daļa ap atoma kodolu. Tajā atrodas elektroni, un tā ir atoma orbitāļu grupa ar vienādu galvenā kvantu n skaitļa vērtību.
Elektronu čaulām ir viena vai vairākas elektronu apakščaulas jeb apakšlīmeņi. Šiem apakšlīmeņiem ir divas vai vairākas orbitāles ar vienādu leņķiskā momenta kvantu skaitu l. Elektronu čaulas veido atoma elektronu konfigurāciju. Elektronu skaits, kas var atrasties čaulā, ir vienāds ar 2 n 2 {\displaystyle 2n^{2}}. 
.
Elektronu čaulu nosaukums cēlies no Bora modeļa, kurā tika uzskatīts, ka elektronu grupas ap kodolu apiet noteiktā attālumā, tādējādi to orbītas veido "čaulas". Šo terminu lietoja dāņu ārsts Nilss Henriks Dāvids Bors.
Nātrija elektronu apvalka modeļa piemērs, kuram ir trīs apvalki
Valences apvalks
Valences apvalks ir atoma ārējais apvalks tā nesavienotā stāvoklī, kurā ir elektroni, kas visdrīzāk nosaka reakciju, kurās piedalās atoms, un saišu mijiedarbību ar citiem atomiem. Jāņem vērā, ka jona ārējo apvalku parasti nesauc par valences apvalku. Valences čaulā esošos elektronus sauc par valences elektroniem.
Cēlgāzes atoma ārējā čaulā parasti ir 8 elektroni (izņemot hēliju, kura ārējā čaulā ir tikai 2 elektroni). Tas kalpo par paraugu okteta noteikumam, kas lielākoties attiecas uz otrās un trešās grupas otrās un trešās kārtas galvenās grupas elementiem. Runājot par atomu orbitālēm, elektroni valences čaulā ir sadalīti pa diviem vienā s orbitālē un pa diviem trijās p orbitālēs.
Koordinācijas kompleksiem, kas satur pārejas metālus, valences apvalks sastāv no elektroniem šajās s un p orbitālēs, kā arī līdz 10 papildu elektroniem, kas sadalīti pa diviem katrā no piecām d orbitālēm, kopā veidojot 18 elektronus pilnā šāda savienojuma valences apvalkā. To sauc par astoņpadsmit elektronu noteikumu.
| Iespējamais elektronu skaits čaulās 1-5 | |
| Shell | Elektroni |
| 1 | 2 |
| 2 | 8 |
| 3 | 18 |
| 4 | 32 |
| 5 | 32 |
| 6 | 18 |
| 7 | 8 |
Apakškvartāli
Elektronu apakšapvalkus apzīmē ar burtiem s, p, d, f, g, h, i utt., kas atbilst azimutālajiem kvantu skaitļiem (l-vērtībām) 0, 1, 2, 2, 3, 4, 5, 6 utt. Katrā čaulā var būt attiecīgi līdz 2, 6, 10, 14 un 18 elektroniem jeb 2(2l + 1) elektronu katrā apakšcaurulā. Apzīmējumi "s", "p", "d" un "f" ir radušies no tagad jau diskreditētas sistēmas, kurā spektrālās līnijas iedalīja "asās", "galvenās", "izkliedētās" vai "fundamentālās", pamatojoties uz to novēroto smalko struktūru. Kad tika aprakstīti pirmie četri orbitāļu tipi, tie tika saistīti ar šiem spektrālo līniju tipiem, bet citu nosaukumu nebija. Apzīmējumi "g", "h" un tml. tika iegūti alfabētiskā secībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir elektronu apvalks?
A: Elektronu apvalks jeb galvenais enerģijas līmenis ir atoma daļa, kurā atrodas elektroni, kas riņķo ap atoma kodolu.
J: Cik daudz elektronu var atrasties kādā čaulā?
A: Elektronu skaits, kas var atrasties kādā čaulā, ir vienāds ar 2n2.
J: Ko Bora modelis saka par elektroniem?
A: Bora modelis nosaka, ka elektroni riņķo ap kodolu noteiktos attālumos tā, ka to orbītas veido "čaulas".
J: Kurš lietoja šo terminu?
A: Šo terminu lietoja Nilss Henriks Dāvids Bors.
J: Kas veido atoma elektronu konfigurāciju?
A: Atoma elektronu konfigurāciju veido elektronu čaulas.
Vai visi atomi sastāv no viena vai vairākiem elektronu apvalkiem?
A: Jā, visiem atomiem ir viens vai vairāki elektronu apvalki.
J: Vai visās elektronu čaulās ir atšķirīgs elektronu skaits?
A: Jā, visās elektronu čaulās ir dažāds elektronu skaits.
