Kas ir elektroniskā nauda Japānā — Suica, ICOCA un mobilie norēķini
Elektroniskā nauda ir naudas digitālais ekvivalents, kas tiek glabāts elektroniskā ierīcē vai attālināti serverī. Japānā tā bieži izpaužas kā kontaktbezskaidras maksājumu kartes (IC karte) vai mobilo ierīču risinājumi, kas ļauj ar vienu pieskārienu maksāt par ceļojumiem un precēm.
Galvenās IC kartes un to izcelsme
Lielākā daļa elektroniskās naudas Japānā tiek izmantota vilcienu biļešu apmaksai. Tipiski piemēri ir:
- Suica – JR East priekšapmaksas vilciena biļete, kas sākotnēji tika ieviesta 2001. gadā. Suica ir viena no pazīstamākajām IC kartēm un pieejama gan kā plastikāta karte, gan mobilā versija.
- ICOCA – JR West IC karte, plaši izmantota rietumu Japānā.
- Vairāki reģionālie risinājumi: Kitaca (Hokkaido), Sugoca (Kjusjū), TOICA, manaca, Hayakaken utt.
Suica un ICOCA ir plastikāta kartes ar iebūvētu IC mikroshēmu (parasti Sony FeliCa tehnoloģija), kas ļauj ātri nolasīt un atjaunot bilanci.
Kā tas darbojas un kur to izmantot
IC karte tiek uzlādēta ar naudas daudzumu (top-up) dzelzceļa staciju automātos, pie kasiēm vai daudzos veikalos. Lai šķērsotu turniketu, pietiek karti uzlikt uz lasītāja — sistēma automātiski nolasīs un noraķinās pareizo maksu. Elektroniskā nauda tiek izmantota ne tikai vilcienos un autobusos, bet arī:
- veikalos un lielveikalos;
- konbini (7-Eleven, Lawson, FamilyMart u.c.);
- dzērienu automātos, skapīšu nomas punktos, dažos taksometros un kafejnīcās;
- par dažiem tiešsaistes pakalpojumiem vai biļetēm (ar mobilajām versijām).
Interoperabilitāte
Laika gaitā lielākā daļa IC karšu kļuva savietojamas viena ar otru, ļaujot izmantot Suica, ICOCA un citus reģionālos risinājumus visā Japānā bez atsevišķas kartes katram reģionam. Tas padara ceļošanu ērtāku — vienu karti var izmantot gan dažādos vilcienu tīklos, gan mazumtirdzniecībā.
Mobilie norēķini un Osaifu-Keitai
2004. gadā NTT DoCoMo laida klajā mobilo tālruni, kas izmanto viedkaršu mikroshēmu, lai īstenotu elektroniskās naudas iespējas — tas bija pamats Osaifu-Keitai (japāņu «elektroniskā maksājumu makiņa») izplatībai. Kopš tā laika mobilie risinājumi attīstījās:
- Mobile Suica un citas mobilās versijas ļauj izmantojiet viedtālruņa NFC/FeliCa mikroshēmu kā IC karti, ieskaitot gada biļetes un tiešsaistes uzlādes iespējas;
- mūsdienās arī Apple Pay un Google Pay ierīcēs, kas atbalsta FeliCa, var pievienot Suica vai citas karšu funkcijas un maksāt ar telefonu vai pulksteni;
- mobilās kartes ļauj reģistrēt kontu, aizsargāt atlikumu un pārcelt bilanci uz jaunu ierīci, ja tālrunis tiek pazaudēts vai nomainīts.
Priekšrocības un lietošanas padomi
- Ātrums un ērtība — pieskāriens vietā tukšai biļetei; nav jāmeklē monētas vai biļešu automāts.
- Daudzpusība — viena karte der gan transportam, gan iegādēm mazumtirdzniecībā.
- Top-up iespējas — papildināt karti var stacijās, konbini un dažās banku terminālos.
- Ja plānojat ilgāku uzturēšanos Japānā, pārbaudiet iespēju iegādāties reģistrētu karti vai izmantot mobilu risinājumu, lai saņemtu atbalstu zaudējuma gadījumā.
Atlikuma atmaksas, drošība un ierobežojumi
Plastmasas IC kartes iegādei parasti tiek prasīts neliels depozīts (piemēram, 500 JPY). Ja nevēlaties paturēt karti pēc brauciena, atlikumu var pieprasīt atmaksāt dzelzceļa operatoru kasēs vai atsevišķos servisa centros — bieži tiek ieturēta neliela apkalpošanas maksa. Mobilajām kartēm bieži ir ērtākas bilances pārvaldības iespējas un pārsūtīšana uz citu ierīci.
Drošības ziņā fiziska karte, kas nav reģistrēta, var tikt pazaudēta; reģistrācija un izmantošana ar kontu (piem., mobilajos risinājumos) ļauj bloķēt vai atgūt bilanci.
Secinājums
Elektroniskā nauda Japānā — Suica, ICOCA un līdzīgas IC kartes — padara sabiedriskā transporta un ikdienas mazumtirdzniecības norēķinus vienkāršus un ātrus. Ar mobilo tehnoloģiju attīstību šie risinājumi kļūst vēl pieejamāki, nodrošinot iespējas maksāt ar telefonu vai pulksteni un pievienojot papildu ērtības ceļošanai un ikdienai.
Saistītās lapas
- Bitcoin
- Debetkarte
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir elektroniskā nauda?
A: Elektroniskā nauda ir nauda, ko glabā elektroniski un izlieto, izmantojot tehnisku ierīci, piemēram, viedkarti. Ja tā tiek uzglabāta kartē, to var aizsargāt ar PIN kodu.
J: Kur parasti izmanto elektronisko naudu?
A: Elektronisko naudu Japānā parasti izmanto, lai norēķinātos par vilciena biļetēm, kā arī, lai norēķinātos par precēm Japānas veikalos.
J: Kādi ir daži elektroniskās naudas karšu piemēri Japānā?
A: Japānā elektroniskās naudas karšu piemēri ir JR East priekšapmaksas vilciena biļete (Suica) un JR West operatīvā IC karte (ICOCA). Tās ir plastikāta kartes ar iebūvētām IC mikroshēmām.
J: Vai elektroniskā nauda ir nodrošināta ar reālu valūtu?
A: Jā, elektroniskā nauda vienmēr ir nodrošināta ar reālu valūtu. Šā iemesla dēļ kriptovalūtas nevar izmantot kā elektronisko naudu.
J: Ko par elektronisko naudu saka Eiropas Savienības Direktīva 2009/110/EK?
A: Direktīvā noteikts, ka pilnvarotas un regulētas iestādes var emitēt e-naudu, kas kalpo kā "digitāla alternatīva skaidrai naudai". Tajā e-nauda arī raksturota kā "tehniski neitrāls ... monētu un banknošu elektronisks aizstājējs".
J: Kad Suica tika ieviesta Japānā?
A: Suica sākotnēji tika ieviesta 2001. gadā.
J: Kurš kļuva par pirmo uzņēmumu, kas bija pilnvarots emitēt e-naudas žetonus blokķēdēs?
A: 2019. gada jūnijā Islandes uzņēmums Monerium kļuva par pirmo uzņēmumu, kas pilnvarots emitēt e-naudas žetonus blokķēdēs.
