Krievija ir gan Eiropas, gan Āzijas valsts. Par robežu starp kontinenti parasti uzskata Urālu kalnus un Urāla upe. Ģeogrāfiski aptuveni divdesmit pieci procenti Krievijas teritorijas atrodas Eiropā, bet apmēram septiņdesmit pieci procenti — Āzijā. Eiropas daļa aizņem apmēram 3,96 miljonus km² un veido nozīmīgu daļu no Eiropas kontinentālās platības. Pēc iedzīvotāju skaita aptuveni 110 miljoni no 144 miljoniem iedzīvotāju jeb apmēram 77 % dzīvo Krievijas Eiropas daļā, tādēļ blīvums tur ir daudz lielāks — aptuveni 27,5 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru. Āzijas daļā iedzīvotāju blīvums ir daudz mazāks, aptuveni 2–3 cilvēki uz km².
Krievijas Eiropas daļa ir valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Divas lielākās pilsētas — Maskava un Sanktpēterburga — atrodas Eiropas daļā. Tur atrodas valsts galvenās pārvaldes iestādes, lielākie uzņēmumi, universitātes un kultūras institūcijas. Papildus šīm divām metropolēm Eiropas daļā ir arī daudzas citas nozīmīgas pilsētas, piemēram, Nizhņijnovgoroda, Kazana, Samara, Rostova pie Donas, Volgograda un Voronēža, kas ir svarīgas rūpniecības, tirdzniecības un transporta mezgli.
Ekonomiski Eiropas daļa koncentrē lielāko daļu rūpniecības, lauksaimniecības un infrastruktūras. Bagātīgās melnzemes joslas (chernozem) apgabalos uz dienvidiem no Maskavas tiek intensīvi audzētas graudaugi un citas lauksaimniecības kultūras. Gar lielajām upēm — Volgu, Donu un to pieteku sistēmām — attīstīta kuģošana un vietējais transports. Eiropas daļai raksturīga blīvāka dzelzceļu un ceļu tīkla savienojumu sistēma, kā arī ostas Baltijas un Melnās jūras piekrastē, kas nodrošina tirdzniecību gan iekšzemē, gan ar ārzemēm.
Klimatiski Krievijas Eiropas daļa ir daudzveidīga: ziemeļu reģioni ir ar bargu subarktisku un tundras tipu klimatu, centrālais reģions — mēreni kontinentāls klimats ar aukstām ziemām un siltām vasarām, bet dienvidos ir salīdzinoši maigāks, stepju tipa klimats. Šī klimatiskā dažādība ietekmē arī apdzīvotību, lauksaimniecības iespējas un veidu, kā tiek izmantoti dabas resursi.
Demogrāfiskās tendences Eiropas daļā iezīmējas ar augstu urbanizācijas līmeni — liela daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās un reģionālajos centros, savukārt lauku apvidos bieži vērojama iedzīvotāju sarukšana un novecošanās. Nozīmīga ir arī migrācija no reģionālajiem centriem un no Āzijas daļas uz lielajām Eiropas daļas pilsētām darbaspēka un izglītības meklējumos.
Kopumā Krievijas Eiropas daļa ir valsts sirds: tajā koncentrējas politiskā vara, lielāko pilsētu tīkli, galvenie rūpniecības un lauksaimniecības rajoni, blīvs transporta tīkls un plašas kultūras iespējas, kas padara šo teritoriju par stratēģiski svarīgu gan valsts iekšējai attīstībai, gan starptautiskajām saiknēm.
