Korpusa nozīmītes Amerikas Pilsoņu kara laikā Savienības armijas karavīri sākotnēji nēsāja armijas karavīra cepures augšpusē, cepures kreisajā pusē vai virs kreisās krūšu kabatas. Šo ideju ierosināja ģenerālmajors Filips Kērnijs. Kādas kaujas laikā viņš uzteica virsniekus, kuri, kā izrādījās, nebija viņa pakļautībā. Lai tas vairs neatkārtotos, viņš pavēlēja savas divīzijas vīriem pie cepurēm piešūt 2 collas (51 mm) sarkana auduma kvadrātu. Šo ideju pārņēma ģenerālmajors Džozefs Hukers pēc tam, kad viņš pārņēma Potomakas armijas vadību. Tas tika darīts, lai ikvienu karavīru varētu atpazīt no attāluma.
Vēstures attīstība
Sākotnējā prakse — piešūt vai piespraust krāsainu auduma gabalu pie cepures vai pie krūšu kabatas — izrādījās efektīva, un drīz to sāka pieņemt arvien vairāk vadu un korpusu. Pēc tam, kad sistēma ieguva plašāku atpazīstamību Potomakas armijā, tā tika papildināta un sistematizēta: dažādi korpusi un to divīzijas ieguva savus atšķirīgos formas un krāsu kodus, kas ļāva vienkāršāk identificēt vienības kaujas laukā un bāzēs.
Forma, krāsas un izvietojums
Laikā no cepures augšpuses vai malas un virs kreisās krūšu kabatas nozīmītes bieži tika redzētas šādās variācijās:
- Forma: vienkārši kvadrāti, rombi, apaļi vai stilizētas figūras — vēlāk katram korpusam bieži tika piešķirta sava tipiska forma;
- Krāsas: krāsu sistēma tika izmantota, lai atšķirtu divīzijas: parasti katrai divīzijai bija noteikta pamatkrāsa (piemēram, sarkana, balta, zila), bet konkrētais korpuss varēja lietot savu toni vai kombināciju;
- Izvietojums: visbiežāk pie cepures (augšpusē vai kreisajā pusē), kā arī virs kreisās krūšu kabatas — lai seja vai krūtis, pie kurām skatās, vienkārši atklātu piederību.
Funkcija un simboliskā nozīme
Nozīmītes pildīja vairākas praktiskas un emocionālas funkcijas:
- Atpazīšana kaujas laukā: ātra vienību atpazīšana palīdzēja komandieriem, izlūkiem un kolēģiem novērtēt pozīcijas un izvairīties no sakāves vai savstarpējas apšaudes;
- Organizatoriska kārtība: vienkārša metode atšķirt dažādas divīzijas un brigādes tajā pašā korpusā;
- Morāles un piederības sajūta: nozīmītes bija arī lepnums un identitātes simbols — tās sekmēja vienības gara uzturēšanu;
- Atmiņas un piemiņas funkcija: pēc kara daudzi veterāni saglabāja vai atjaunoja nozīmītes kā piemiņu par dienestu.
Ražošana un materiāli
Nozīmītes gatavoja no dažādiem materiāliem atkarībā no pieejamības un karavīra statusa:
- Audums: visizplatītāk — vienkārši krāsaini auduma gabali, kas tika piešūti vai piesprausti;
- Āda un vilna: dažreiz izmantoti izturīgākiem vai dekoratīvākiem veidiem;
- Mets un emalja: virsnieki reizēm nēsāja metāla nozīmītes, kas bija formālākas un izturīgākas;
- Izmēri: parasti nelieli — vairums auduma plāksteru bija dažās collās diametrā vai malas garumā, lai būtu redzami, taču nepārkāptu kaujas funkcionalitāti.
Mantojums un ietekme
Amerikas Pilsoņu kara korpusa nozīmītes atstāja ilgstošu ietekmi uz militāro identitātes praksi. Sistēma, kurā vienībām bija īpašas formas un krāsas, vēlāk ietekmēja ASV armijas un citu valstu ierindas zīmes un pieejas identifikācijai. Turklāt šīs nozīmītes ir vērtīgs avots pētniekiem, muzejiem un kolekcionāriem — tās palīdz atjaunot vienību struktūras, kauju stāstus un ikdienas dzīvi kareivju aprakstos.
Kopumā korpusa nozīmītes Savienības armijā bija gan praktisks rīks kaujas apstākļos, gan spēcīgs simbols, kas stiprināja vienības identitāti un atviegloja organizatorisko darbību plašā un bieži haotiskā karadarbībā.
