Armēnijas bruņotie spēki — vēsture, struktūra un pārvaldība
Armēnijas bruņotie spēki: vēsture, struktūra un pārvaldība — no PSRS mantojuma līdz mūsdienu armijas, ģenerālštāba un robežsardzes lomai.
Armēnijas Republikas bruņotie spēki ir armija, pretgaisa aizsardzība un robežsardze. Dažas tās daļas tika izveidotas no bijušajiem Armēnijas PSR padomju spēkiem.
Armijas virspavēlnieks ir Armēnijas prezidents, pašlaik - Roberts Kočarjans. Aizsardzības ministrija ir atbildīga par politisko vadību. Pašlaik to vada Mikaels Harutjuņjans. Militārā vadība ir Ģenerālštāba rokās, ko vada štāba priekšnieks ģenerālleitnants Seirans Ohanjans. Armēnijā 28. janvārī tika izveidota Aizsardzības ministrija 1992. Robežsardzes mērķis ir patrulēt Armēnijas robežas ar Gruziju un Azerbaidžānu, savukārt Krievijas karaspēks turpina apsargāt Armēnijas robežas ar Irānu un Turciju.
Vēsture
Armēnijas bruņoto spēku saknes meklējamas valsts neatkarības atgūšanā 1991. gadā, kad no Padomju Savienības izveidojušajām vienībām un teritoriskajiem formējumiem tika veidotas jaunas struktūras. 1990. gadu sākumā un vidū bruņotie spēki strauji attīstījās sakarā ar karadarbību Kalnu Karabahā (Arackas/Artsahas reģionā), kas prasīja mobilizāciju, organizētus karavīru un rezervistu sastāvus un ievērojamu militāru resursu pārdali.
Laika gaitā Armēnijas armija piedzīvoja gan paplašināšanos, gan profesionālu pārstrukturēšanu: tika izveidotas profesionālās vienības, attīstītas speciālās operācijas spējas un modernizēta loģistika. 2020. gada rudens kaujas Kalnu Karabahā radīja būtiskas sekas — militāro spēku taktika, bruņojums un savstarpējā starptautiskā sadarbība guva plašu pārskatīšanu. Pēc 2020. gada konflikta reģionā tika izvietoti Krievijas miera uzturētāji (peacekeepers), kas ietekmēja drošības arhitektūru un robežu apsardzi reģionā.
Struktūra
Armēnijas bruņotie spēki sastāv no vairākām galvenajām komponentēm:
- Zemessardze / Kara spēki (Ground Forces) — pamatvienības — kājnieki, tanki, artilērija un bruņutransports.
- Pretgaisa aizsardzība (Air Defence) — uzdevums aizsargāt gaisa telpu un atbalstīt sauszemes spēkus.
- Robežsardze — patrulē un sargā valsts sauszemes robežas, tai skaitā sadarbībā ar citiem drošības dienestiem.
- Speciālie spēki — izlūkošana, kontrterorisms un īpašo uzdevumu izpilde.
- Rezerves un mobilizācija — bijušie karavīri un rezerves formējumi, kas tiek aktivizēti krīzes gadījumā.
Vadība un pārvaldība
Konstitucionāli Armēnijas prezidents ir armijas virspavēlnieks, taču ikdienas politisko vadību īsteno Aizsardzības ministrija. Militāro operatīvo vadību nodrošina Ģenerālštābs, kuru vada štāba priekšnieks. Šī sadalījuma mērķis ir nodrošināt civilās kontroles principi pār bruņotajiem spēkiem, vienlaikus saglabājot efektīvu militāro komandu līniju.
Personāls, apmācība un mobilizācija
Armēnijas bruņotajos spēkos darbojas gan profesionālie karavīri, gan obligātās militārās dienesta sistēmas kareivji. Zemessardzē un rezervē glabājas liels skaits iepriekš mobilizētu rezerves karavīru. Apmācība ietver bāzes militārās prasmes, speciālo apmācību (pretgaisa aizsardzības, izlūkošana, artilērija) un starptautiskus mācību ciklus sadarbībā ar partneriem.
Ieroči un tehnika
Bruņojums lielā mērā balstīts uz padomju laika tehnoloģijām, kas pakāpeniski tiek modernizētas. Armija izmanto dažāda veida tankus, bruņutransportierus, artilēriju, kā arī pretgaisa aizsardzības līdzekļus un vieglās aviācijas vienības. Modernizācija ietver gan remontu un atjaunošanu, gan jaunu sistēmu iepirkumus, taču ekonomiskie un piegādes ierobežojumi ietekmē tās tempus.
Starptautiskā sadarbība
Armēnijas drošības politika balstās uz vairāku veidu sadarbību:
- Krievija — stratēģiska partnerība, militāra sadarbība, Krievijas karaspēka klātbūtne reģionā (bāzes un robežu apsardze).
- CSTO — kolektīvās drošības organizācija, kurā Armēnija piedalās kopīgās mācībās un drošības formātos.
- Starptautiskā prakse — mācības un pieredzes apmaiņa ar citām valstīm; sadarbība var ietvert apmācību, tehnisko atbalstu un materiāltehnisko palīdzību.
Izaicinājumi un nākotnes virzieni
Galvenie izaicinājumi ir:
- ilgtspējīga modernizācija ierobežotu budžetu apstākļos;
- resursu un loģistikas nodrošināšana sarežģītos reģionālās drošības apstākļos;
- personāla saglabāšana un profesionālās apmācības uzlabošana;
- politiska un diplomātiska risinājuma meklēšana ilgstošiem reģionālās robežu konfliktiem.
Nākotnē Armēnijas bruņotie spēki, visticamāk, turpinās balansēt starp nepieciešamību ātri reaģēt uz drošības izaicinājumiem un ilgtermiņa mērķiem — modernizāciju, profesionālu spēju attīstīšanu un starptautisku sadarbību, kas nodrošinātu valsts drošību un reģiona stabilitāti.
Armēnijas Republikas bruņoto spēku emblēma
Saistītās lapas
- Armēnijas militārā vēsture
- Armēnijas armija
- Armēnijas pretgaisa aizsardzība
- Armēnijas robežsardze
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Armēnijas Republikas bruņotie spēki?
A: Armēnijas Republikas bruņotie spēki ir armija, pretgaisa aizsardzība un robežsardze.
Q: Kā tika izveidotas dažas Armēnijas Republikas bruņoto spēku daļas?
A.: Dažas Armēnijas Republikas bruņoto spēku daļas tika izveidotas no bijušajiem Armēnijas PSR padomju spēkiem.
J: Kas ir Armēnijas armijas virspavēlnieks?
A.: Armēnijas armijas virspavēlnieks ir Armēnijas prezidents, pašlaik - Roberts Kočarjans.
J: Kas ir atbildīgs par Armēnijas Aizsardzības ministrijas politisko vadību?
A.: Armēnijas Aizsardzības ministrija ir atbildīga par politisko vadību, ko pašlaik vada Mikaels Harutijuņjans.
J: Kas ir Armēnijas militārās vadības ģenerālštāba vadītājs?
A.: Armēnijas Ģenerālštāba militārās vadības vadītājs ir ģenerālleitnants Seyran Ohanyan.
J: Kad tika izveidota Armēnijas Aizsardzības ministrija?
A.: Armēnijas Aizsardzības ministrija tika izveidota 1992. gada 28. janvārī.
J: Kāds ir Armēnijas robežsardzes mērķis un kur tā patrulē?
A.: Armēnijas robežsardzes mērķis ir patrulēt pie Armēnijas robežām ar Gruziju un Azerbaidžānu, savukārt Krievijas karaspēks turpina apsargāt Armēnijas robežas ar Irānu un Turciju.
Meklēt