Finanšu stabilitātes padome (FSP, angļu val.: Financial Stability Board — FSB) ir starptautiska institūcija, kas uzrauga globālo finanšu sistēmu, identificē sistēmiskos riskus un sniedz politikas ieteikumus, lai uzlabotu finanšu stabilitāti. Tā tika izveidota G20 samitā Londonā 2009. gada aprīlī, kad tika ierosināts pārveidot un paplašināt iepriekšējo Finanšu stabilitātes forumu (FSF). FSP ir organizēta kā asociācija, kurā ietilpst visas G20 valstis, visi FSF dalībnieki un Eiropas Komisija. Padomes sekretariātu, mājvietu un daļu finansējuma nodrošina Starptautisko norēķinu banka Bāzelē, Šveicē.

Vēsture un izveide

FSP tika izveidota kā tieša atbilde 2007–2009. gada globālajai finanšu krīzei, ar mērķi nodrošināt stingrāku starptautisku koordināciju finanšu uzraudzībā un reformu īstenošanā. Salīdzinājumā ar FSF, FSP saņēma plašāku mandātu, paplašinātu dalībvalstu loku un ciešāku saikni ar G20 vadību, lai ātrāk reaģētu uz risku identifikāciju un risinājumu ieviešanu.

Mērķi un uzdevumi

  • Identificēt un monitorēt sistēmiskos riskus finanšu sistēmā;
  • Izstrādāt rekomendācijas finanšu regulējumam un uzraudzībai, tai skaitā makroprudenciālajai politikai;
  • Veicināt sadarbību starp valstu finanšu uzraudzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām;
  • Izstrādāt standartus un labas prakses vadlīnijas, piemēram, par globāli sistēmiski nozīmīgām finanšu institūcijām (G-SIB), atbilstības un riska pārvaldības prasībām;
  • Sekmēt krīzes novēršanas mehānismu, tai skaitā banku glābšanas un izbeigšanas (resolution) kārtību uzlabošanu.

Struktūra un darbības forma

FSP strukturāli darbojas caur darba grupām un tematiskiem komiteju formātiem, kuros piedalās valstu uzraugi, finanšu ministrijas un citas institūcijas. Lēmumus pieņem padomes sapulcēs, un ikdienas darbu atbalsta sekretariāts, kas bāzēts BIS. Galvenie instrumenti darbā ir:

  • publicējami ziņojumi un politikas konspekti (consultative papers);
  • peer reviews (savstarpējā novērtēšana) par uzraudzības praksi;
  • datu apkopošana un globālo risku monitorings;
  • koordinētas rekomendācijas un rīcības plāni krīzes situācijās.

Galvenās tēmās un sasniegumi

FSP ir bijusi centrālā loma vairākās būtiskās reformās pēc finanšu krīzes:

  • noteikumu stiprināšana attiecībā uz globāli sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SIB) un prasībām kapitālam un likviditātei;
  • OTC atvasināto instrumentu tirgus regulēšanas veicināšana un centrālo norēķinu partneru (CCP) uzraudzības stiprināšana;
  • darbs ar “shadow banking” jeb nebanku finanšu sektora riskiem;
  • banku izbeigšanas un glābšanas rīcības protokolu izstrāde (piemēram, TLAC un līdzīgi riska absorbcijas mehānismi);
  • vēršanās pret finanšu sistēmas digitalizācijas radītajiem jauniem riskiem (fintech, maksājumu infrastruktūras drošība u.c.).

Sadarbība ar citām organizācijām

FSP cieši sadarbojas ar tādām starptautiskām organizācijām kā Starptautiskais Valūtas fonds (IMF), Eiropas Komisija, Banku starptautiskā noregulējuma komiteja (BCBS), IOSCO un IAIS. Šī sadarbība ļauj apvienot datus, ekspertīzi un nodrošināt plašāku politikas ietekmi.

Ietekme Latvijas finanšu politikā

Latvija nav tieša FSP dalībvalsts, taču FSP rekomendācijas nonāk Latvijas finanšu regulējošo institūciju uzmanības lokā caur ES regulējumu un starptautisko standartu adaptāciju. Latvijas centrālā banka Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izmanto FSP vadlīnijas un starptautisko pieredzi, veidojot makroprudenciālo politiku, banku uzraudzību un krīzes atbildes plānus. Tas nozīmē, ka FSP noteiktie standarti ietekmē arī Latvijas finanšu stabilitātes politiku un tiesisko regulējumu nepamatoti nepadziļinot iekšpolitikas suverenitāti, bet padarot to saskaņotu ar globālajām prasībām.

Kritika un izaicinājumi

  • demokrātiskās atbildības trūkums — FSP pieņem politikas rekomendācijas, taču tās nav tieši pārredzamas vai vēlētāju atskaitāmas institūcijas;
  • īstenošanas nevienmērība — ieteikumu pieņemšana un īstenošana valstīs var būt atšķirīga atkarībā no juridiskās bāzes un administratīvajām spējām;
  • resursu un datu ierobežojumi — precīzai risku identifikācijai nepieciešama plaša un salīdzināma informācija, ko nav vienmēr viegli iegūt;
  • pārāk lielas ietekmes risks no lielajām ekonomiskajām varām, kurām ir spēcīga loma FSP darba veidošanā.

Kā sekot FSP darbam

FSP regulāri publicē gada pārskatus, tematiskos ziņojumus, konsultāciju dokumentus un statistikas apskatus. Interesenti var sekot jaunumiem no oficiālajiem FSP publiskojumiem, kā arī noziņām, kas nonāk pie vietējām uzraugošām iestādēm un finanšu medijiem.

Secinājums: Finanšu stabilitātes padome ir galvenais starptautiskais forums, kas pēc 2008.–2009. gada krīzes koordinē globālās finanšu regulēšanas reformas un seko sistēmiskajiem riskiem. Lai gan tai ir ierobežojumi saistībā ar atbildību un īstenošanu, tās ieteikumi būtiski veicina starptautisku standartu veidošanos un palīdz valstīm, tostarp Latvijas regulējošajām iestādēm, stiprināt finanšu sistēmas noturību.