Brīvās programmatūras fonds (FSF): vēsture un misija
Brīvās programmatūras fonds (FSF) ir bezpeļņas organizācija, ko 1985. gada 4. oktobrī dibināja Ričards Stallmans, lai atbalstītu brīvās programmatūras kustību — kustību, kas cenšas veicināt vispārēju brīvību izplatīt un modificēt datorprogrammatūru bez ierobežojumiem. FSF dibināšanas vieta bija Masačūsetsas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Vēsture un attīstība
No tās dibināšanas līdz 20. gadsimta 90. gadiem FSF līdzekļi lielākoties tika izmantoti, lai nodarbinātu programmatūras izstrādātājus, kas rakstīja brīvās programmatūras komponentes GNU projektam. GNU projekts bija Ričarda Stallmana sākotnējā iniciatīva, lai izveidotu pilnīgu brīvas operētājsistēmas bāzi. 90. gadu vidū, kad brīvās programmatūras ekosistēma paplašinājās, FSF darbība paplašinājās no tiešas izstrādes atbalsta uz kustības juridisko, licences un organizatorisko atbalstu.
Misija un principi
FSF galvenā misija ir aizstāvēt un popularizēt tā dēvēto “brīvību” attiecībā uz programmatūru. Lai to nodrošinātu, fonds definējis brīvās programmatūras principus, kas ietver četras pamatbrīvības:
- Brīvība palaist programmu jebkuram mērķim.
- Brīvība izpētīt, kā programma darbojas, un pielāgot to savām vajadzībām (pieeja avota kodam ir priekšnoteikums).
- Brīvība izplatīt kopijas, lai palīdzētu citiem.
- Brīvība uzlabot programmu un atklāt savus uzlabojumus sabiedrībai, lai visa kopiena gūtu labumu.
FSF pastiprināti akcentē atšķirību starp “brīvo programmatūru” (freedom-focused) un “atvērtā pirmkoda” (open source) pieeju — fonds uzsver, ka svarīgākais ir lietotāju brīvības aizsardzība, ne tikai tehniskais pieejamības aspekts.
Galvenās aktivitātes
- Licencēšana un tiesiskā aizsardzība: FSF sagatavo un uztur licenciālos dokumentus (piemēram, GNU vispārējā publiskā licence — GPL) un palīdz ar licences piemērošanu un tiesiskajiem jautājumiem.
- Publiskais lobēšana un izglītošana: fonds vada kampaņas par brīvas programmatūras izmantošanas aizsardzību, rīko seminārus, izdevumus un interneta resursus, kas skaidro brīvības nozīmi programmatūrā.
- Kampaņas un iniciatīvas: FSF veido un atbalsta akcijas pret digitālajiem ierobežojumiem (piem., pret DRM), kā arī veicina atbalstu prioritārajiem brīvā programmatūras projektiem.
- Konferences un kopienas atbalsts: fonds organizē ikgadējo konferenci LibrePlanet un atbalsta brīvprātīgo kopienu darbību, studentu projektus un brīvās programmatūras izstrādi.
- Atbilstības un tehniska palīdzība: FSF sniedz vadlīnijas un resursus, kā programmatūras autoram pareizi licencēt savu darbu, kā arī palīdz novērst licences pārkāpumus.
Finansēšana un organizatoriskā struktūra
FSF finansējas galvenokārt no ziedojumiem, biedru maksām un dažkārt no grantiem. Organizācija uztur profesionālu stafeti — juristus, administrāciju un brīvprātīgos — kas strādā pie juridiskajiem jautājumiem, komunikācijas un projektiem. Tā arī uztur saistītos projektus, piemēram, GNU bibliotēkas un rīkus, kuru attīstība atbalsta brīvās programmatūras ekosistēmu.
Publiskā loma, ietekme un kritika
FSF ir bijis viens no ietekmīgākajiem spēkiem, kas veicinājuši brīvās programmatūras filozofiju, licencēšanas praksi (koplietojamas licences, “copyleft”) un izglītošanas kampaņas visā pasaulē. Tajā pašā laikā fonds ir saskāries ar publisku diskusiju un kritiku attiecībā uz savām politiskajām nostādnēm, vadības lēmumiem un komunikācijas stilu. Šīs diskusijas bieži atspoguļo plašāku debatē par to, kā vislabāk aizsargāt un izplatīt brīvības digitālajā vidē.
Kāpēc FSF ir svarīgs
FSF iestājas par to, lai programmatūra saglabātu lietotāju brīvības — iespēju izvēlēties, kā izmantot, izpētīt un modificēt programmas. Fonds iedrošina radīt un aizsargāt tehnoloģijas, kas nenes slēgtus ierobežojumus un ļauj sabiedrībai kopumā gūt labumu no programmatūras attīstības un sadales.
FSF turpina darboties kā juridisks, izglītojošs un organizatorisks centrs brīvās programmatūras kustībai, veicinot to, lai digitālās brīvības nebūtu tikai tehnisks ideāls, bet reāla prakse.
GPL izpilde
FSF pieder autortiesības uz daudziem svarīgiem GNU sistēmas elementiem, piemēram, GCC. Kā autortiesību īpašniece tā ir pilnvarota īstenot GNU Vispārējo publisko licenci (GPL), ja tiek pārkāptas šīs programmatūras autortiesības. Lai gan citu programmatūras sistēmu autortiesību turētāji izmantoja GPL kā savu licenci, FSF bija vienīgā organizācija, kas regulāri aizstāvēja savas autortiesību intereses attiecībā uz programmatūru, kas licencēta ar GPL, līdz Haralds Velte 2004. gadā izveidoja gpl-violations.org.
2001. gada beigās Bredlijs M. Kūns (toreizējais izpilddirektors) ar Moglena, Deivida Tērnera un Pītera T. Brauna palīdzību šos centienus pārveidoja par FSF GPL atbilstības laboratorijām. No 2002. līdz 2004. gadam bieži tika ierosinātas tādas nozīmīgas GPL tiesību piemērošanas lietas kā pret Linksys un OpenTV. Šajā periodā FSF galvenā uzmanība tika pievērsta GPL noteikumu izpildei un izglītojošām kampaņām par GPL ievērošanu.
SCO tiesas prāva
2003. gada martā SCO iesniedza prasību pret IBM, apgalvojot (sakot), ka IBM ieguldījumi dažās brīvajās programmās, tostarp FSF GNU, pārkāpj SCO tiesības. Lai gan FSF nekad nebija puse šajā tiesas prāvā, 2003. gada 5. novembrī FSF saņēma tiesas pavēsti. FSF 2003. un 2004. gadā veltīja daudz pūļu, lai reaģētu uz šo prasību un novērstu tās negatīvo ietekmi uz brīvās programmatūras pieņemšanu un popularizēšanu.
Pašreizējās un notiekošās darbības
GNU projekts
FSF sākotnējais mērķis bija veicināt brīvās programmatūras ideālus. Kā piemēru tam organizācija izveidoja GNU operētājsistēmu.
GNU licences
GNU vispārējā publiskā licence (GPL) ir populāra licence brīvās programmatūras projektiem. Pašreizējā versija (3. versija) tika izdota 2007. gada jūnijā. FSF ir publicējusi arī GNU Mazāku vispārējo publisko licenci (LGPL), GNU Brīvās dokumentācijas licenci (GFDL) un GNU Affero vispārējo publisko licenci (AGPL).
GNU Press
FSF izdevniecības nodaļa, kas atbild par "datorzinātņu grāmatu izdošanu par pieņemamām cenām, izmantojot brīvi izplatāmas licences".
Bezmaksas programmatūras direktorijs
Šajā sarakstā ir uzskaitītas programmatūras paketes, kas ir bezmaksas programmatūra. Katras paketes ierakstā ir 47 informācijas elementi, piemēram, projekta mājas lapa, izstrādātāji un programmēšanas valoda.
Brīvās programmatūras definīcijas saglabāšana
FSF uztur daudzus dokumentus, kas nosaka brīvās programmatūras kustību.
Projektu mitināšana
FSF savā Savannah tīmekļa vietnē izvieto programmatūras izstrādes projektus.
Kampaņas
FSF sponsorē vairākas kampaņas pret, pēc tās domām, programmatūras brīvības apdraudējumiem, tostarp programmatūras patentiem, digitālo tiesību pārvaldību (ko FSF ir nodēvējusi par "digitālo ierobežojumu pārvaldību", lai uzsvērtu savu viedokli, ka šādas tehnoloģijas ir "izstrādātas, lai atņemtu un ierobežotu jūsu tiesības") un lietotāja saskarnes autortiesībām. Defective by Design ir FSF kampaņa pret DRM. FSF īsteno arī kampaņu, lai popularizētu Ogg+Vorbis, kas ir brīva alternatīva tādiem patentētiem formātiem kā MP3 un AAC. Viņi sponsorē arī dažus brīvās programmatūras projektus, kas tiek uzskatīti par "augstas prioritātes" projektiem.
Gada balvas
"Bezmaksas programmatūras attīstības balva" un "Bezmaksas programmatūras balva par sabiedrībai noderīgiem projektiem".
Augstas prioritātes projekti
FSF uztur sarakstu ar "augstas prioritātes projektiem", par kuriem Fonds apgalvo, ka "ir vitāli nepieciešams pievērst brīvās programmatūras kopienas uzmanību". FSF apgalvo, ka šie projekti ir "svarīgi, jo datoru lietotāji nepārtraukti tiek vilināti lietot programmatūru, kas nav brīva, jo nav atbilstoša brīva aizstājēja. "
Atzīšana
- 1999: Linusa Torvaldsa balva par atvērtā koda datoriem
- 2005: Prix Ars Electronica Atzinības balva kategorijā "Digitālās kopienas".
Māsas organizācijas
- Eiropas Brīvās programmatūras fonds, dibināts 2001. gadā
- Brīvās programmatūras fonds Indija, dibināts 2003. gadā
- Latīņamerikas Brīvās programmatūras fonds, dibināts 2005. gadā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Brīvās programmatūras fonds (FSF)?
A: Brīvās programmatūras fonds (FSF) ir bezpeļņas organizācija, ko 1985. gada 4. oktobrī dibināja Ričards Stallmans, lai atbalstītu Brīvās programmatūras kustību.
Q: Kāds ir Brīvās programmatūras kustības mērķis?
A: Brīvās programmatūras kustības mērķis ir veicināt vispārēju brīvību izplatīt un modificēt datorprogrammatūru bez ierobežojumiem.
J: Kad un kur tika dibināta FSF?
A: FSF tika dibināta 1985. gada 4. oktobrī Masačūsetsas pavalstī Amerikas Savienotajās Valstīs.
J: Kā tika izmantoti FSF līdzekļi no tās dibināšanas līdz 90. gadiem?
A.: No dibināšanas līdz 90. gadiem FSF līdzekļi galvenokārt tika izmantoti, lai nodarbinātu programmatūras izstrādātājus brīvās programmatūras rakstīšanai GNU projektam.
J: Ar ko FSF darbinieki un brīvprātīgie galvenokārt ir strādājuši kopš 90. gadu vidus?
A: Kopš 90. gadu vidus FSF darbinieki un brīvprātīgie galvenokārt ir strādājuši pie brīvās programmatūras kustības un brīvās programmatūras kopienas juridiskajiem un strukturālajiem jautājumiem.
J: Kas dibināja FSF?
A.: FSF dibināja Ričards Stallmans.
J: Kāds ir Brīvās programmatūras fonda mērķis?
A: Brīvās programmatūras fonda mērķis ir atbalstīt Brīvās programmatūras kustību.
